Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Dzīvokļa remonts – raizes un zaudējumi

Druva
23:00
05.10.2007
30

Dzīvokļa vai mājas remonts. Šis jēdziens cilvēkos izraisa visplašāko jūtu gammu, no prieka brīžiem līdz vilšanās un dusmu asarām. Šoreiz par otro, jo īsā laikā redakcija saņēma divas sūdzības par meistaru neizdarībām, varētu pat teikt, apzinātu kaitniecību.

Nevēloties zaudēt 500 latus, zaudē vairāk

Lūk, Mairitas stāsts: “Sākumā vajadzēja uzmūrēt krāsni un plīti, tāpēc meklējām meistarus. Portālā draugiem.lv atradu sludinājumu par meistaru no Cēsīm, kurš mūrē krāsnis un kamīnus. Vienojāmies, ka viņš šo darbu paveiks. Atbrauca sieva ar vīru, reklamējot sevi kā plaša profila meistarus. Uzzinājuši, ka esam ieplānojušas mājas kapitālo remontu, piedāvājās to lieliski paveikt. Turklāt, uzzinot citu meistaru piedāvāto summu, solīja izdarīt to pašu par 40 procentiem lētāk. Te arī sākās mūsu lielākā kļūda. Parakstījām līgumu, ka viņi apņemas veikt darbus par konkrētu summu. Tiesa, līguma parakstīšanas brīdī summa jau bija pieaugusi no 3,5 tūkstošiem līdz sešiem. Vienojāmies, ka maksāsim 4,5 tūkstošus, ka materiālus gādās meistari, naudu mēs viņiem pārskaitīsim uz kontu. Un viņi uzrādīs čekus par iztērēto naudu. Avansu par darbu gan prasīja jau pirmajā dienā. Sākumā braukāja pie mums reizi nedēļā, jo viņiem Cēsīs vēl esot darbs. Pēc divām nedēļām abi paziņoja, ka darbs Cēsīs uz viņiem vairs neattiecoties, jo tur saimnieki paši nezinot ko gribot un visu laiku liek pārtaisīt paveikto. Žēl, ka jau toreiz nesapratām, ko tas nozīmē. Kad meistari kārtējo reizi prasīja pārskaitīt 500 latus materiāliem, radās aizdomas, ka nauda pazūd neproporcionāli piegādātajiem materiāliem, bet čeki nez kāpēc viņiem vienmēr aizmirstas mājās. Pajautājām tieši – kam vajadzīga nauda? Izrādījās, ka ne gluži materiāliem, bet esot saplīsusi mašīna, tāpēc naudu vajagot tur. Kopš tā brīža nolēmām, ka materiālus gādāsim paši, bet 500 latus, par kuriem viņi čekus nevarēja uzrādīt, atrēķināsim no algas. Tad izrādījās, ka bērniem neesot ko ēst un vilkt mugurā, un meistariem jābrauc uz Īriju, lai iegādātos drēbes. Tāpēc vajagot 1000 latu. Kad minējām, ka nav pamata tāda avansa došanai, meistari paziņoja, ka tad varot nenākt vispār. Tā kā no paveicamiem darbiem tajā brīdī bija izdarīta viena trešā daļa, nevēloties zaudēt 500 latus, naudu iedevām. Pēc tam izrādījās, ka arī mašīna viņiem vajadzīga jauna un, ja mēs iedosim vēl 300 latus, viņi strādās vaiga sviedros un visu atstrādās. Nu jau bija žēl zaudēt vēl lielāku summu, tāpēc iedevām. Tagad jāatzīst, ka pareizs ir teiciens – ir aitas, ir cirpēji. Meistars pastrādāja vēl pāris dienas, tad ieminējās, ka gribētu vēl aizņemties, bet šoreiz atteicām. Kopš tā laika meistars vairs nav redzēts. Kopumā esam ieguvušas daļēji padarītu nekvalitatīvu darbu – krāsns apmetums nolobījās pēc pirmās kurināšanas, grīda šūpojas, griesti saplaisājuši, un neatstrādāti palikuši 1 500 lati, neskaitot tādus sīkumus, kā pārdesmit latus benzīnam. Kad zvanījām meistariem un prasījām, kā to tagad uztvert, meistara sieva atsūtīja ziņu, ka parādā nejūtoties, gan jau mums vēl nauda esot palikusi. Kad mana māte atļāvās uzrakstīt, ka tas izskatās pēc blēdības, meistara sieva paziņoja, ka pēc tāda apvainojuma paturēšot šo summu kā morālo kompensāciju.

Lūk, tāds ir mūsu stāsts par lētticīgām aitām. Pieļauju, ka cilvēkiem, pie kuriem viņi strādāja pirms mums, šis stāsts ir līdzīgs. Cik zinu, šie amatnieki turpina remontdarbus citās mājās, diemžēl nezinu, kur tieši, jo labprāt pabrīdinātu cilvēkus no šiem meistariem. Laikam jau skopums mūs pazudināja, jo vajadzēja apstāties jau tad, kad pazuda pirmie 500 lati”. Brāķis ik uz soļa

Jāpiekrīt Mairitas teiktajam, ka šādu gadījumu, droši vien, nav retums. Par savām nedienām ar nezināmu meistaru stāstīja arī Vija, kura vēlējās izremontēt divistabu dzīvokli pirms pārvākšanās uz Cēsīm: “Vajadzēja ātrā tempā atrast meistarus, jo remontam atvēlētais laiks bija samērā īss. Nezinājām, kur darba veicējus atrast, līdz vienā būvmateriālu veikalā kāds pārdevējs ieteica savu paziņu, kurš to varētu paveikt. Tikāmies, sarunājām veicamos darbus, norunājām, ka viņš pirks materiālus un atskaitīsies ar čekiem. Nekādu līgumu, protams, nenoslēdzām, tagad apzinos, ka pati vien pie visa esmu vainīga.

Problēmas sākās jau no paša sākuma, laiks gāja uz priekšu, bet remonts notika ļoti lēni. Radās arī aizdomas, ka par materiāliem tiek prasīts pārāk daudz. Tagad, visu pārmērot, nākas secināt, ka meistars uzrādījis pārāk lielu apjomu, nekā vajadzīgs realitātē. Nedienas bija vai ik brīdi, darbu veicēji uzlika nepareizi radiatorus, kā rezultātā tika nopludināts kaimiņu dzīvoklis. Nācās visu pārtaisīt, tātad arī divreiz maksāt.

Tuvojās laiks, kad iepriekšējā dzīvoklī mums beidzās dzīvošanas termiņš un bija jāpārvācas uz šejieni. Brīdinājām, lai līdz sestdienai viss tiktu paveikts, taču pārbaudot konstatētājām, ka nekas nenotiek. Sazvanoties bija asa vārdu apmaiņa, nācās uzklausīt pat rupjības no meistara puses. Tagad meistaru vairs neesam redzējuši, darbs nav pabeigts, bet izdarītais paveikts nekvalitatīvi.”

Arī “Druva” viesojās Vijas dzīvoklī, kur nācās pārliecināties par viņas vārdu patiesumu. Tapetes un sienas flīzes pieliktas nekvalitatīvi, elektroinstalācija nav pabeigta, karājas vadi, problēmas arī vannas istabā, kur, atgriežot izlietnes krānu, ūdens parādās duškabīnē, pie tam izplatot ne pārāk labu smaku. Duškabīni lietot neesot iespējams. Uzskaitījumu varētu turpināt, bet labāk pateikt, ka katrā vietā ir brāķis.

Dzīvokļa saimniece stāsta, ka meistars nodarbinājis arī jaunus puišus. Iespējams, viņiem nebija vajadzīgo iemaņu, bet atbildība tomēr jāuzņemas meistaram, turklāt nemācēšana jau nav attaisnojums slikti paveiktiem darbiem.

Tagad Vijai par piemiņu no meistara palikušas viņa rakstītās kvītis uz rūtiņu blociņa lapām par saņemto naudu, nekvalitatīvi veikts remonts un atziņa: “Tagad man ir mācība visam mūžam!” Diemžēl tā nākusi par vēlu.

Visam pamatā – līgums

Abi šie gadījumi varbūt būs kā mācība citiem nepaļauties uz mutisku vienošanos, bet slēgt nopietnus līgumus, kurā atrunāta abu pušu atbildība un pienākumi. Pieļauju, ka šajos laikos, kad pieprasījums pēc remonta veicējiem ir lielāks par piedāvājumu, šie kaktu meistari nepiekritīs nekādiem līgumiem, jo netrūks tādu, kuri būs gatavi viņus algot tāpat.Bet tad pašiem arī jāapzinās sava atbildība, savs risks. Jo taisnību tagad var meklēt tikai tiesā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece paskaidroja, ka viņi pieņem sūdzības tikai gadījumos, ja līgums noslēgts starp fizisku un juridisku personu, proti, ja nekvalitatīvu darbu veikušas firmas. Šajā gadā jau saņemts aptuveni 100 dažādu sūdzību.

Par gadījumiem, kad nekvalitatīvu remontu veikušas fiziskas personas, pat ja bijis līgums, jāvēršas tiesā. Tad tur kā pierādījumi var kalpot gan meistaru uzrakstītas lapiņas par saņemto naudu, gan citu liecības, ka konkrētie meistari tur strādājuši.

“Ja remontu nekvalitatīvi veikusi firma, jāraksta prasījuma pieteikums būvniekam vai pakalpojuma sniedzējam, norādot, kāda ir problēma, kādu vēlētos risinājumu un cik ilgā laikā. Firmai jāatbild desmit dienu laikā, norādot, ko viņi iecerējuši darīt. Ja firma uzskata, ka tā nav viņu vaina, viena vai otra puse var pieteikt ekspertīzi. Mūsu centra mājas lapā ir atrodama ekspertu datu bāze, un tur ir eksperti ne tikai būvniecības jomā, bet arī citās. Ja ekspertīze apliecinās, ka vainīgs būvnieks, viņiem kļūme jānovērš,” stāsta S.Biksiniece.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapa ir www.ptac.gov.lv, kur atrodama nepieciešamā informācija, kā rīkoties gadījumā, ja saņemts nekvalitatīvs pakalpojums vai iegādāta brāķa prece.

Patērētāju interešu aizstāvības klubā “Aizstāvis” pastāstīja, ka Cēsīs saņemts samērā nedaudz sūdzību par remontu, daudz biežāk cilvēki sūdzoties par nekvalitatīvi ieliktiem logiem.

Ko ieteikt tiem, kuri meklē meistarus, bet baidās iekrist negodīgu darba veicēju tīklos? Galvenais, vajadzētu painteresēties, kur meistari strādājuši iepriekš, ko darījuši, sazināties ar cilvēkiem, pie kuriem viņi strādājuši. Ja neesat īsti droši, nerunājiet uzreiz par visas mājas vai dzīvokļa remontu, bet pārbaudiet meistaru pakāpeniski. Arī samaksu soliet tikai pēc darbu veikšanas. Ja darbu veicēji nepiekrīt jūsu noteikumiem, varbūt ir vērts paciesties un meklēt meistaru, kurš būs tas īstais un neliks vilties.

Varam tik piebilst, ka mūsu rīcībā ir šo ne-meistaru vārdi un uzvārdi, bet publicēt tos diemžēl nevaram. Iespējams, kaut kur vajadzētu veidot šādu melno arhīvu, lai cilvēki varētu noskaidrot, kas ir kas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
10

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
44

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
57

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
42

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
122

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
105

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi