Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Dzīvokļa remonts – raizes un zaudējumi

Druva
23:00
05.10.2007
28

Dzīvokļa vai mājas remonts. Šis jēdziens cilvēkos izraisa visplašāko jūtu gammu, no prieka brīžiem līdz vilšanās un dusmu asarām. Šoreiz par otro, jo īsā laikā redakcija saņēma divas sūdzības par meistaru neizdarībām, varētu pat teikt, apzinātu kaitniecību.

Nevēloties zaudēt 500 latus, zaudē vairāk

Lūk, Mairitas stāsts: “Sākumā vajadzēja uzmūrēt krāsni un plīti, tāpēc meklējām meistarus. Portālā draugiem.lv atradu sludinājumu par meistaru no Cēsīm, kurš mūrē krāsnis un kamīnus. Vienojāmies, ka viņš šo darbu paveiks. Atbrauca sieva ar vīru, reklamējot sevi kā plaša profila meistarus. Uzzinājuši, ka esam ieplānojušas mājas kapitālo remontu, piedāvājās to lieliski paveikt. Turklāt, uzzinot citu meistaru piedāvāto summu, solīja izdarīt to pašu par 40 procentiem lētāk. Te arī sākās mūsu lielākā kļūda. Parakstījām līgumu, ka viņi apņemas veikt darbus par konkrētu summu. Tiesa, līguma parakstīšanas brīdī summa jau bija pieaugusi no 3,5 tūkstošiem līdz sešiem. Vienojāmies, ka maksāsim 4,5 tūkstošus, ka materiālus gādās meistari, naudu mēs viņiem pārskaitīsim uz kontu. Un viņi uzrādīs čekus par iztērēto naudu. Avansu par darbu gan prasīja jau pirmajā dienā. Sākumā braukāja pie mums reizi nedēļā, jo viņiem Cēsīs vēl esot darbs. Pēc divām nedēļām abi paziņoja, ka darbs Cēsīs uz viņiem vairs neattiecoties, jo tur saimnieki paši nezinot ko gribot un visu laiku liek pārtaisīt paveikto. Žēl, ka jau toreiz nesapratām, ko tas nozīmē. Kad meistari kārtējo reizi prasīja pārskaitīt 500 latus materiāliem, radās aizdomas, ka nauda pazūd neproporcionāli piegādātajiem materiāliem, bet čeki nez kāpēc viņiem vienmēr aizmirstas mājās. Pajautājām tieši – kam vajadzīga nauda? Izrādījās, ka ne gluži materiāliem, bet esot saplīsusi mašīna, tāpēc naudu vajagot tur. Kopš tā brīža nolēmām, ka materiālus gādāsim paši, bet 500 latus, par kuriem viņi čekus nevarēja uzrādīt, atrēķināsim no algas. Tad izrādījās, ka bērniem neesot ko ēst un vilkt mugurā, un meistariem jābrauc uz Īriju, lai iegādātos drēbes. Tāpēc vajagot 1000 latu. Kad minējām, ka nav pamata tāda avansa došanai, meistari paziņoja, ka tad varot nenākt vispār. Tā kā no paveicamiem darbiem tajā brīdī bija izdarīta viena trešā daļa, nevēloties zaudēt 500 latus, naudu iedevām. Pēc tam izrādījās, ka arī mašīna viņiem vajadzīga jauna un, ja mēs iedosim vēl 300 latus, viņi strādās vaiga sviedros un visu atstrādās. Nu jau bija žēl zaudēt vēl lielāku summu, tāpēc iedevām. Tagad jāatzīst, ka pareizs ir teiciens – ir aitas, ir cirpēji. Meistars pastrādāja vēl pāris dienas, tad ieminējās, ka gribētu vēl aizņemties, bet šoreiz atteicām. Kopš tā laika meistars vairs nav redzēts. Kopumā esam ieguvušas daļēji padarītu nekvalitatīvu darbu – krāsns apmetums nolobījās pēc pirmās kurināšanas, grīda šūpojas, griesti saplaisājuši, un neatstrādāti palikuši 1 500 lati, neskaitot tādus sīkumus, kā pārdesmit latus benzīnam. Kad zvanījām meistariem un prasījām, kā to tagad uztvert, meistara sieva atsūtīja ziņu, ka parādā nejūtoties, gan jau mums vēl nauda esot palikusi. Kad mana māte atļāvās uzrakstīt, ka tas izskatās pēc blēdības, meistara sieva paziņoja, ka pēc tāda apvainojuma paturēšot šo summu kā morālo kompensāciju.

Lūk, tāds ir mūsu stāsts par lētticīgām aitām. Pieļauju, ka cilvēkiem, pie kuriem viņi strādāja pirms mums, šis stāsts ir līdzīgs. Cik zinu, šie amatnieki turpina remontdarbus citās mājās, diemžēl nezinu, kur tieši, jo labprāt pabrīdinātu cilvēkus no šiem meistariem. Laikam jau skopums mūs pazudināja, jo vajadzēja apstāties jau tad, kad pazuda pirmie 500 lati”. Brāķis ik uz soļa

Jāpiekrīt Mairitas teiktajam, ka šādu gadījumu, droši vien, nav retums. Par savām nedienām ar nezināmu meistaru stāstīja arī Vija, kura vēlējās izremontēt divistabu dzīvokli pirms pārvākšanās uz Cēsīm: “Vajadzēja ātrā tempā atrast meistarus, jo remontam atvēlētais laiks bija samērā īss. Nezinājām, kur darba veicējus atrast, līdz vienā būvmateriālu veikalā kāds pārdevējs ieteica savu paziņu, kurš to varētu paveikt. Tikāmies, sarunājām veicamos darbus, norunājām, ka viņš pirks materiālus un atskaitīsies ar čekiem. Nekādu līgumu, protams, nenoslēdzām, tagad apzinos, ka pati vien pie visa esmu vainīga.

Problēmas sākās jau no paša sākuma, laiks gāja uz priekšu, bet remonts notika ļoti lēni. Radās arī aizdomas, ka par materiāliem tiek prasīts pārāk daudz. Tagad, visu pārmērot, nākas secināt, ka meistars uzrādījis pārāk lielu apjomu, nekā vajadzīgs realitātē. Nedienas bija vai ik brīdi, darbu veicēji uzlika nepareizi radiatorus, kā rezultātā tika nopludināts kaimiņu dzīvoklis. Nācās visu pārtaisīt, tātad arī divreiz maksāt.

Tuvojās laiks, kad iepriekšējā dzīvoklī mums beidzās dzīvošanas termiņš un bija jāpārvācas uz šejieni. Brīdinājām, lai līdz sestdienai viss tiktu paveikts, taču pārbaudot konstatētājām, ka nekas nenotiek. Sazvanoties bija asa vārdu apmaiņa, nācās uzklausīt pat rupjības no meistara puses. Tagad meistaru vairs neesam redzējuši, darbs nav pabeigts, bet izdarītais paveikts nekvalitatīvi.”

Arī “Druva” viesojās Vijas dzīvoklī, kur nācās pārliecināties par viņas vārdu patiesumu. Tapetes un sienas flīzes pieliktas nekvalitatīvi, elektroinstalācija nav pabeigta, karājas vadi, problēmas arī vannas istabā, kur, atgriežot izlietnes krānu, ūdens parādās duškabīnē, pie tam izplatot ne pārāk labu smaku. Duškabīni lietot neesot iespējams. Uzskaitījumu varētu turpināt, bet labāk pateikt, ka katrā vietā ir brāķis.

Dzīvokļa saimniece stāsta, ka meistars nodarbinājis arī jaunus puišus. Iespējams, viņiem nebija vajadzīgo iemaņu, bet atbildība tomēr jāuzņemas meistaram, turklāt nemācēšana jau nav attaisnojums slikti paveiktiem darbiem.

Tagad Vijai par piemiņu no meistara palikušas viņa rakstītās kvītis uz rūtiņu blociņa lapām par saņemto naudu, nekvalitatīvi veikts remonts un atziņa: “Tagad man ir mācība visam mūžam!” Diemžēl tā nākusi par vēlu.

Visam pamatā – līgums

Abi šie gadījumi varbūt būs kā mācība citiem nepaļauties uz mutisku vienošanos, bet slēgt nopietnus līgumus, kurā atrunāta abu pušu atbildība un pienākumi. Pieļauju, ka šajos laikos, kad pieprasījums pēc remonta veicējiem ir lielāks par piedāvājumu, šie kaktu meistari nepiekritīs nekādiem līgumiem, jo netrūks tādu, kuri būs gatavi viņus algot tāpat.Bet tad pašiem arī jāapzinās sava atbildība, savs risks. Jo taisnību tagad var meklēt tikai tiesā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece paskaidroja, ka viņi pieņem sūdzības tikai gadījumos, ja līgums noslēgts starp fizisku un juridisku personu, proti, ja nekvalitatīvu darbu veikušas firmas. Šajā gadā jau saņemts aptuveni 100 dažādu sūdzību.

Par gadījumiem, kad nekvalitatīvu remontu veikušas fiziskas personas, pat ja bijis līgums, jāvēršas tiesā. Tad tur kā pierādījumi var kalpot gan meistaru uzrakstītas lapiņas par saņemto naudu, gan citu liecības, ka konkrētie meistari tur strādājuši.

“Ja remontu nekvalitatīvi veikusi firma, jāraksta prasījuma pieteikums būvniekam vai pakalpojuma sniedzējam, norādot, kāda ir problēma, kādu vēlētos risinājumu un cik ilgā laikā. Firmai jāatbild desmit dienu laikā, norādot, ko viņi iecerējuši darīt. Ja firma uzskata, ka tā nav viņu vaina, viena vai otra puse var pieteikt ekspertīzi. Mūsu centra mājas lapā ir atrodama ekspertu datu bāze, un tur ir eksperti ne tikai būvniecības jomā, bet arī citās. Ja ekspertīze apliecinās, ka vainīgs būvnieks, viņiem kļūme jānovērš,” stāsta S.Biksiniece.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapa ir www.ptac.gov.lv, kur atrodama nepieciešamā informācija, kā rīkoties gadījumā, ja saņemts nekvalitatīvs pakalpojums vai iegādāta brāķa prece.

Patērētāju interešu aizstāvības klubā “Aizstāvis” pastāstīja, ka Cēsīs saņemts samērā nedaudz sūdzību par remontu, daudz biežāk cilvēki sūdzoties par nekvalitatīvi ieliktiem logiem.

Ko ieteikt tiem, kuri meklē meistarus, bet baidās iekrist negodīgu darba veicēju tīklos? Galvenais, vajadzētu painteresēties, kur meistari strādājuši iepriekš, ko darījuši, sazināties ar cilvēkiem, pie kuriem viņi strādājuši. Ja neesat īsti droši, nerunājiet uzreiz par visas mājas vai dzīvokļa remontu, bet pārbaudiet meistaru pakāpeniski. Arī samaksu soliet tikai pēc darbu veikšanas. Ja darbu veicēji nepiekrīt jūsu noteikumiem, varbūt ir vērts paciesties un meklēt meistaru, kurš būs tas īstais un neliks vilties.

Varam tik piebilst, ka mūsu rīcībā ir šo ne-meistaru vārdi un uzvārdi, bet publicēt tos diemžēl nevaram. Iespējams, kaut kur vajadzētu veidot šādu melno arhīvu, lai cilvēki varētu noskaidrot, kas ir kas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
17

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
32

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
155

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
17
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi