No februāra Cēsu dzīvnieku patversmi “Lācīši” pārņem jauns apsaimniekotājs – Ķekavā esošā biedrība “Dzīvnieku patversme “Mežavairogi””, kuras atbildībā ir klaiņojošo dzīvnieku ķeršana un patversmes uzturēšana. “Cēsu novada pašvaldība rīkoja iepirkumu par dzīvnieku patversmes apsaimniekošanu. Tajā varēja piedalīties ikviena šāda veida biedrība. Rezultātā par jauno patversmes apsaimniekotāju tika izvēlēti “Mežavairogi”, jo biedrībai ir liela pieredze pašvaldību dzīvnieku patversmju apsaimniekošanā arī tuvējos novados, piemēram, Siguldā, Krimuldā un Līgatnē. Līdz ar apsaimniekotāju maiņu nav gaidāmas esošās kārtības izmaiņas, dzīvnieku uzturēšana būs kā līdz šim,” teic Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja vietniece Liene Agafanova.
Cēsu dzīvnieku patversmes “Lācīši” ilggadējā darbiniece Māra Skrinda “Druvai” atzina, ka līdz ar apsaimniekotāju maiņu ir satraukums, tomēr norāda, ka, veicot pārrunas ar “Mežavairogi” pārstāvjiem, radies iespaids par ļoti lielu profesionalitāti. “Šobrīd uz notiekošo skatos optimistiski, jo apzinos, ka patversmei apsaimniekotāja maiņa nāks par labu, tai skaitā arī dzīvniekiem,” tā Māra Skrinda.
Biedrības “Dzīvnieku patversme “Mežavairogi”” vadītāja Danuta Priede stāsta, ka tās mērķis nav cīnīties ar sekām, bet izskaust cēloni, proti, dzīvnieku klaiņošanu, tajā pašā laikā nodrošinot, lai dzīvniekam uzturēšanās patversmē nebūtu pārāk mokoša. “Dzīve patversmē nekad nebūs laba. Laba tā var būt tikai mājās. Biedrības uzdevums ir cilvēkiem parādīt un izskaidrot, ka suns un kaķis nav lieta, kuru var aizmest prom. Tā ir liela atbildība – uzņemties rūpes par dzīvnieku. Cēsu dzīvnieku patversmē mēs redzējām lielisku iespēju, ar kuras palīdzību Vidzemes iedzīvotājiem varam piedāvāt savus pakalpojumus. Lai arī mums šī ir jauna pieredze, jo Rēzeknē un Ķekavā patversmes veidojām no nulles, nebaidāmies izmēģināt ko jaunu. Ceram, ka patversmes ilggadējās darbinieces palīdzēs ātrāk pielāgoties visam jaunajam,” tā dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” saimniece.
Pirmais solis Cēsu dzīvnieku patversmes apstākļu uzlabošanā jau ir sperts. “Skursteņslauķis novērtēja skursteni un saplānoja darāmos darbus, jo ugunsnelaimju statistika ir liela. Gribam, lai dzīvniekiem nekas nenotiktu, kā arī lai patversmes darbiniekiem ir silti un, veicot darba pienākumus, nav jāstaigā ziemas jakās. Tāpat darbiniekiem ir vajadzīga vieta, kur apsēsties un atpūsties,” atklāj D. Priede. Viņa gan norāda, ka darāmā ir daudz un gaidāmas dažādas pārmaiņas patversmes ikdienā. “Mūsu interesēs, lai vairāk var izpausties brīvprātīgie darbinieki. Tāpat aicināsim sabiedrību aktīvāk iesaistīties sociālo pienākumu veikšanā, piemēram, palīdzot patversmei, ziedojot dažādas mantas. Pavasarī labprāt gaidīsim skolēnus un bērnudārzu bērnus īsās ekskursijās, lai izrunātu jautājumus par atbildību pret dzīvniekiem. Svarīga ir sabiedrības izglītošanas funkcija, bez izglītotas sabiedrības mēs neko daudz nepanāksim, darba būs arvien vairāk. Būtiski ir panākt, lai patversmē nonākušo dzīvnieku skaits arvien samazinātos nevis tāpēc, ka klaiņojošie dzīvnieki netiek noķerti, bet tāpēc, ka saimnieki pret saviem dzīvniekiem kļūst atbildīgāki. Ļoti liels uzsvars ir jāliek uz dzīvnieku mikročipēšanu, reģistrāciju, cerams, ka to varēs darīt tepat uz vietas,” par turpmākajiem soļiem dzīvnieku patversmes uzlabošanā stāsta Danuta Priede.
Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” saimniece informē arī par to, ka no dzīvnieku īpašniekiem tiks prasīta atbildība, tiks iesaistīta arī policija, lai administratīvi sodītu negodprātīgos suņu un kaķu saimniekus. “Dzīvnieka klaiņošana ir administratīvi sodāma. Šajā gadījumā, ja dzīvnieks tiks ievietots patversmē un tam atrodas saimnieks, tad vispirms pašvaldības policijā būs jāsaņem administratīvā pārkāpuma protokols. Savukārt novada domes sēdēs tiks lemts, kādu sodu piemērot konkrētai personai – izteikt brīdinājumu vai naudas sodu. Uzrādot protokolu un samaksājot patversmē radušās izmaksas, lai tās nav jāsedz no domes budžeta, sunītis varēs atgriezties pie saimniekiem. Savukārt tie, kuri nenāk pakaļ sunim, tam arī šo dzīvnieku nevajag. Šāda sistēma ir ļoti laba, jo statistika rāda, ka 30 procenti klaiņojošo dzīvnieku atgriežas pie saimnieka. Cilvēkiem, iespējams, tas nepatiks, bet neko darīt, jo tāda ir kārtība visā pasaulē. Ir jāiet laikam līdzi un jāsaprot, ka atbildība ir jāuzņemas par to, kuru esi pieradinājis. Saprotam, ka pirmajā brīdī pārmaiņas vieš pretestību, bet tā tas ir vienmēr. Tikai tajā brīdī, kad cilvēki ieklausās mūsu teiktajā, viņi saprot, ka tas, ko gribam darīt, nāks tikai par labu. Ļoti ceram, ka Cēsu novadam nesīsim kādus ieguvumus,” tā dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” saimniece Danuta Priede.
Komentāri