Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Dzīvnieki māca labestību

Druva
00:00
15.01.2008
15
4lp Ilziitei Dz D

Zvērkopes Velgas Vītolas izaudzētās lācenes – Ilzīte un Līzīte -atkal svinējušas dzimšanas dienu.

Līgatnes dabas takās viesojāmies 11. janvāra rītā. Tieši pirms septiņiem gadiem, bet daudz saltākā laikā Velga Vītola bija dzirdējusi, ka lāču voljērā kāda skaļa, nāves tuvumu jūtoša balss kliedz pēc palīdzības. Tas bija sprīdi garš lācēns, kuru Velga vēlāk nosauca par Ilzīti. Tā sākās šis stāsts, kas nu jau turpinās septiņus gadus. Stāsts vienmēr ir bijis mīlestības un cilvēka prātam bieži neaptveramas uzticības pilns. Pagājušajā piektdienā, kad vērām Velgas mājas durvis, tajā smaržoja pēc kartupeļu putras un tikko lobītiem apelsīniem. Lāceņu mamma gatavoja dzimšanas dienas torti Ilzītei un piebilda, ka sestdienas rīts būs tieši tāds pats, jo tad cienasts taps Līzītei, kura ir gadu un vienu dienu jaunāka par Ilzīti.

“Dzimšanas dienas tortē ir salikts viss, kas viņām vislabāk garšo. Ja cilvēku tortēm pamatā ir biskvīts, tad mums kartupeļu putra, kas sakulta ar sviestu. Kad masa sacietē, tad lieku to kartona formā, maliņas dekorēju ar vafelēm, bet virspuses garnierī – krabju nūjiņas, kas ir lielākais gardums, vēl rieksti, ziedputekšņi, atkausēju saldas svaigās zemenes un upenes, vēl mandarīni, žāvētas ananasu šķēlītes,” savas tortes recepti nostāstīja Velga un to, ka viņa nav kļūdījusies, atzina Ilzīte, kura pāris stundu vēlāk, baudot cienastu, ēda šmakstinot.

“Jubilejas svinu un svinēšu, kamēr mēs viena otrai būsim,” ar dziļu mīļumu nosaka Velga un rāda fotogrāfijas, kā kopā ar lācenēm un citiem pašas izaudzētiem dzīvniekiem priecājusies arī Ziemassvētkos. Šajā reizē svinības sanākušas mazliet skaļākas, jo tieši Ilzītes dzimšanas dienā Līgatnes dabas takas apciemoja arī vides ministrs Raimonds Vējonis un Gaujas Nacionālā parka vadība, bet citādi Velga jau pieradusi, ka vainagu pīšana lācenēm uz Jāņiem, Ziemassvētku eglīšu rotāšana un dzimšanas dienu svinības galvenokārt ir tikai abpusējs prieks.

“Vējonis ir vienīgais politiķis, kurš man patīk. Viņam, liekas, tiešām interesē, kas parkā notiek. Viņš reiz arī man sacīja, ka mani lāči ir visas Latvijas lepnums,” noteica Velga.

Par to, ko dzīvnieku tuvums dod cilvēkam, runājām ilgi. Pārdomas brīžiem bija pat filozofiskas. Patiesi, vai tad pasaule nebūtu daudz tukšāka un mūsu dzīve ne tik smaidpilna, ja ik dienas mums blakus kāds nerietu, neņaudētu? Un Velgai liktenis piespēlējis iespēju saprasties arī ar meža dzīvniekiem. Nu, un sarunas ar lāčiem, tā ir vienkārši Dieva dota iespēja.

“Nebrīnos, ka ir cilvēki, kuri ļoti mīl dabu, visu dzīvo radību. Tādu tiešām ir daudz. Mana svēta pārliecība- dzīvnieki ir doti, lai padarītu mūs labākus. Dzīvnieki dzen cilvēku prom no egoisma. Ir ļoti vienkārši nepalīdzēt līdzcilvēkam, par alkoholiķi vai vecu niķīgu tanti sakot, ka pati pie visa vainīga. Pret dzīvnieku nav tādas attieksmes. Es neesmu dzirdējusi par putniņu vai zaķīti, ka pats vainīgs, ja ieskrēja tajā degošajā kūlā! Saikne ar dzīvniekiem pamodina tās labākās jūtas, kas katrā no mums ir,” tā Velga un domās kāpa aizvien dziļāk.

“Es esmu tās pasaules daļa, domāju, ka tur esmu savējā. Un tad atkal domāju – nu ej tu nu zini! Tā pasaule varbūt ir manī. Viņi vienkārši ir pieņēmuši mani. Es esmu izaudzinājusi sešas stirnas, tikai esot klāt, vērojot to uzvedību, es zinu, kā katra jūtas. Joprojām drusciņ brīnos par to, cik ļoti varu uzticēties lācenēm. Tiešām zinu, ko daru. Neriskēju akli. Skatos, kā viņas jūtas. Vēroju attieksmi. Ja mājās ir suns vai kaķis, tu arī vari pabūt kopā. Mēs sarunājamies par vienkāršām lietām: “Kur biji, ko darīji, kā gulēji, vai garšoja ēdamais?” Tu ar savu kaķi runājies? Nu, es tieši tāpat ar lāci. Cilvēks un dzīvnieks viens otram dod daudz labā. Tas ir prieks, ka viņi uzticas,” vērtēja Velga un piebilda, ka cilvēkam svarīgi saprasties ar puķēm, kokiem, dzīvniekiem, jo tas biežāk svarīgi tieši viņiem pašiem.

Līdz ar Ilzītes un Līzītes nākšanu pasaulē pāris ģimenes mums bija gatavas atzīt, ka viņu dzīve ir mainījusies. Pirms sešiem gadiem pirmoreiz Gunta, Mirdza, Dzintra un Jāzeps, kuri dzīvo Pierīgā, atbrauca uz Līgatnes parku. Satika Velgu, sadraudzējās ar viņas bērniem un četrkājaiņu ģimeni. Tagad tieši viņi lepojas, ka ir lācenīšu krustvecāki, kurus Velga sauc par mīļajiem mārupiešiem

“Mums ļoti patīk dzīvnieki, tas, ka toreiz atbraucām uz Ilzītes pirmo dzimšanas dienu, bija tik labs notikums, kas ļauj mums teikt, ka viss, kas dzīvē noticis, tiešām gājis uz labu. Tagad mēs diezgan bieži braucam ciemoties, pavadām brīnišķīgu dienu pie dabas. Esam sapratuši, ka ir vieta uz zemes, kur vari aizbraukt un gūt tik daudz mīļuma,” sacīja Dzintra Berezovska, bet Gunta piebilda, ka abas ar mammas māsu Mirdzu ir kļuvušas ļoti lielas lāčmīles.

“Krustmāšu būšana uzliek savus pienākumus, bet tie jau nav uzspiesti, tie nes tikai prieku, jo krustmeitas ir izcilas. Vienmēr ir prieks kaut ko cienastam sarūpēt, jo ar tukšām rokām jau nebraucam. Arī šoreiz atvedām kliņģerus, krabju nūjiņas. Zinu, ka Ilzītei ļoti garšo biezpiena sieriņi. Atvedām veselus 12 un noēda, ka nemetas,” priecājās Gunta Pozņaka, kura neslēpa, ka ļoti sadraudzējusies arī ar Velgu un viņas bērniem.

“Tagad Velgas meitiņa dzīvo mūsmājās. Dacītei vienmēr smejos, ka, pirmdienā atkal gaidu mītnes zemē. Labi sadzīvojam. Tas ir prieks, ka, kamēr bērns studē, varam izlīdzēties,” tā Gunta un piebilda, ka nebūtu bijis lācenīšu, šie cilvēki nekad dzīvē nebūtu satikušies. Arī tas ir četrkājaino mīluļu, kurām klāt jau skolā iešanas vecums, labi paveiktais darbs.

“Es smejos, ka stādīšu mācību programmu, kaut lāčiem jau tā kā par vēlu. Astoņos gados lācis tiešām ir jau pieaudzis. Bet ko man viņām vēl mācīt? Man ir ļoti labi audzināti lāči. Mums ir tādas attiecības, kādas vēlējos,” uzsvēra Velga un piebilda, ka katram vienmēr bijusi gatava nenogurstot stāstīt par dzīvnieku pasauli. Tagad Velga redzējusi, kā Eiropā lepojas ar divu balto lāču izaudzināšanu. Vācijā ap vienu mazu ņerkstuli darbojas četri cilvēki, bet mazliet lielākais lācēns Knuts jau kļuvis par televīzijas zvaigzni.

“Ja lācēns kaut nedēļu zīdis mātes pienu, ja viņam izveidojusies imunitāte, visi orgāni jau darbojas, tad tas nav nekas neiespējams. Es pat par to pasmejos. Bet man patiesi ir žēl, ka tajā laikā, kad lāči auga Līgatnē, nevienam neinteresēja uztaisīt filmu par lācenēm, kuras izaudzinājis cilvēks. Ar Līzīti es pusotru gadu devos pastaigās pa mežu, bieži par to domāju. Tagad tas ir beidzies, nekad tas vairs nebūs. Es nesaku, ka nez ko toreiz izdarīju. Lācenes ir divi brīnumi. Tie ir brīnumi, kuriem bija atļauts notikt,” tā Velga, kura šoziem ķērusies pie darba, kas atkal mums varētu atnest prieku. Velga mēģinās uzrakstīt grāmatu par visiem dzīvnieciņiem, kurus pati izaudzinājusi. Tie būšot priecīgi stāsti par dzīvnieku dzīvi, grāmatā būšot daudz lielu un skaistu fotogrāfiju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
21

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
29

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
198

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
95
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
51

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
21

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
30
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi