Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Dzīve kopā ar suņiem

Druva
23:00
20.09.2007
3

Priekulieti Baibu Priednieci daudzi, kuriem mājās ir kāds mīļdzīvnieciņš, pazīs kā dzīvnieku ārsti, kura vada Priekuļu veterināro klīniku. Blakus darba vietai ir arī Baibas dzīvoklis, kurā iespējams satikt ne tikai Aiju un Česteru, kas ir veterinārās ārstes suņi, bet, palūkojoties uz plauktiem, galdiem, palodzēm, var ieraudzīt lielu daļu Baibas kolekcijas, kas augusi augumā 30 gadu garumā. Baiba kopš bērnības krāj suņu figūriņas, attēlus, grāmatas un foto albumus, kuros var daudz uzzināt un vienmēr priecāties par cilvēkam tik uzticīgā mājdzīvnieka dzīvi.

“Krāju un krāju. Krievu laikā pirku katru figūriņu, kādu veikalā varēja dabūt, tagad skatos interesantas lietas. No ceļojuma arī vienmēr atvedīšu kādu figūriņu. Taču tagad skatos, lai tas māla, porcelāna vai metāla suņuks izskatās pēc šķirnes, kuru pazīstu. Kad braucu uz tirgu brīvdabas muzejā, tad nepērku vāzes vai krūzes, bet nopērku kādu māla suņuku. Re, šitas ir tāds jokainais! Ārzemēs rokos arī veco lietu veikalos, antikvariātos. Čehijā antikvariātā nopirku sunīša figūriņu, kas datēta ar 1900. gadu,” stāstīja un rādīja Baiba Priedniece. Un gandrīz par katru figūriņu viņai bija savs stāsts. Viņa atcerējās, kā čuguna sunēns vests no Ļeņingradas, kad pilnajās un smagajās somās vēl atrasta vieta arī apmēram kilogramu smaga, ogļmelnai figūrai. Draugi uzdāvinājuši pirms vairāk nekā pusgadsimta klajā laistu Īrijas ēras monētu, kuru rotā Īrijas vilku šķirnes suns. Vēl Baibas krājumos var atrast etviju ar medību suņa attēlu, arī suņuku, kuram vēderā iemontēts pulkstenis. Plauktā, stalti galvu pacēlusi stāv vilcene – Rema un Romula zīdītāja, ko Baibai draugi atveduši no Itālijas.

“Lūdzu, lai man kā suvenīru atved sunīti. Nebija varējuši atrast neko Romai nozīmīgāku, tāpēc atveda vilceni. Tas bija pirms pāris gadiem. Viens no pirmajiem kolekcijā bija krievu setera figūra. Tai varētu būt 40 gadi,” noteica Baiba, bet ārstes mazā meitiņa Paula mums klēpī vienu aiz otra lika arī koka un plīša suņus, kas mazajai vairāk pie sirds.

Baibas grāmatplauktā var atrast literatūru par suņu šķirnēm, audzēšanu, kopšanu, suņu raksturu un arī dakterēšanu daudzās pasaules valodās. “Skolā ejot, pirmajā klasē rakstīju, ka gribu būt zirgkope, tad teicu, ka būšu kinoloģe, un neviens nezināja, kas tas ir. Daži domāja, ka kaut kas saistīts ar kino. Vidusskolā izkristalizējās, ka gribu būt veterinārārste. Kolekcija- figūras, grāmatas, bildes – ir mans vaļasprieks, bet darbs izaudzis no šīs aizraušanās. Ja es strādātu tikai darbu un būtu cits vaļasprieks, tad jūs mani nesazvanītu vakaros vai brīvdienās. Saka jau, ka vajadzētu distancēties no darba, jo reizēm nākas ļoti pārdzīvot, bet, no otras puses, ja darbs ir viss, tad laikam nekad neapniks. Tas ir tas, kas mani interesē,” sprieda Baiba Priedniece un piebilda, ka viņai dzīvnieku mīlēšana šķiet pavisam pašsaprotama. Viņa labi saprotot, ka kāds cilvēks par saviem draugiem izvēlas zirgus, kāds putnus, žurkas vai zivtiņas, kāds dzīvi nespēj iedomāties bez kaķiem, bet viņa nespēj iztēloties pasauli bez suņiem.

“Es viņus ļoti mīlu, saprotu. Man nav skaidrs, kā saimnieks var netikt galā ar savu suni, baidīties no viņa? Ja tas ir mans suns, es ar viņu runājos, darbojos, pabaroju un samīļoju, tad suns ir tik uzticams draugs. Ļoti labs draugs cilvēkam,” novērtēja Baiba, kuras mīluļi nākuši no dzīvnieku patversmes. Viņa tos izpestījusi no ligu pilnas dzīves, un tagad viņi sagādā ģimenei, ģimenes draugiem un paziņām tikai prieku.

Kamēr mēs šķirstījām grāmatas un plaukstās turējām vienu, otru un trešo kolekcijas eksemplāru, manās rokās nonāca arī kāda atziņu grāmatiņa par suni kā cilvēka labo draugu. Blakus suņu bildēm bija domu graudi, kas liek aizdomāties. Kāds skanēja kā lūgšana: “Dievs, padari mani tādu, kāds es liekos savam sunim.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
35

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
34

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi