Barikāžu aizstāvju atcerei veltīti pasākumi pagājušajā nedēļā rajonā visaktīvāk notika skolās.
Audzināšanas un vēstures stundās barikāžu laiks bija galvenā sarunu tēma. Pedagogi aicināja bērnus arī iztaujāt ģimenes, lai no vecākiem vai vecvecākiem dzirdētu aculiecinieku stāstus par 1991. gada janvāra notikumiem. Skolu bibliotēkās ir dokumentālā filma par barikādēm un dziesmotās revolūcijas traģiskākajiem notikumiem – ievainotajiem un nošautajiem. To skatījās skolēni, kuri iepriekšējā gadā šo filmu vēl nebija redzējuši.
Zaubes pamatskolā bērnu uzdevums bija katram atrast barikāžu dalībnieku un to intervēt, kā arī savus iespaidus attēlot plakātā. Dziesmoto revolūciju, kas notika pirms 17 gadiem, Zaubes skolā vakar atcerējās ar katras klases nodziedātu dziesmu, ar jautājumu konkursu starp klasēm.
Jaunpiebalgas vidusskolas skolēnu uzdevums bija rakstīt radošu darbu, kas tapa pēc filmas “Rīgas sargi” noskatīšanās kultūras namā kopā ar skolas biedriem, un par jauniešiem zināmo saistībā ar trešo tautas Atmodu.
Cēsu 1. pamatskolas pagalmā otro gadu kurējās janvāra ugunskurs, ap kuru pulcējās 1. – 5. klašu skolēni. “Skolotāja Ilze Breide stāstīja par barikāžu laiku, mēs dzērām viņas gatavotu zāļu tēju, arī dziedājām,” pastāstīja Vineta Freimane-Medne. “Mēs runājām arī par to, vai viegli būt bērnam. Atbildes bija dažādas. Lielākā daļa sacīja, ka ir viegli,” atcerējās Arlita Dombrovska. Vecākie skolas audzēkņi, apspriežot Latvijas vēstures notikumus, izteica vēlēšanos noskatīties J.Podnieka 80. gadu beigās uzņemto filmu “Vai viegli būt jaunam?” Jana Simkeviča vērtēja, ka filma devusi iespēju salīdzināt toreizējo un tagadējo jaunatni. 5. un 6. klašu audzēkņiem
patriotisma stunda notika NBS Instruktoru skolā. “Mums stāstīja par Latvijas karavīru dzīvi un pienākumiem, par ieročiem, kuri ir Cēsīs un karavīriem līdzi, dodoties misijā,” sacīja Rolands Capars.
“Katru gadu jārod jauna forma, kā ar skolēniem risināt sarunas par
vēstures notikumiem. Ar vienmuļu stāstījumu šodienas jauno paaudzi grūti ieinteresēt, bet filmu par barikāžu laiku jau bijām redzējuši,” analizēja Ilze Breide, direktores vietniece audzināšanas darbā, un piebilda, ka ugunskuru pagalmā iedegs arī nākošgad, jo pulcēšanās ap to, dziedāšana ļauj ne tikai izjust barikāžu elpu, bet arī kopības sajūtu ar skolasbiedriem.
Cēsu Pastariņa pamatskolas pagalmā 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā dega ugunskurs un
katrai klasei bija dots laiks vēstures stundai laukā pie dzīvas uguns, ar tējas krūzēm rokās klausoties aculiecinieku stāstos, arī aizsākot kopīgu dziesmu. Bērniem, sevišķi mazākajiem, tas bija notikums. “Bērni arī klasē vēlējās turpināt sarunu par barikāžu laiku, stāstīt par to, ko dzirdējuši ģimenēs. Mācību stunda pie ugunskura atstāja iespaidu uz visu skolas dienu,” sacīja 4. klases skolotāja Lidija Vilnīte.
Raiskuma pamatskolā zvans skolēnus aicināja zālē pie stilizēta ugunskura.
Vēsturnieks Daumants Vasmanis sāka kurināt atmiņu ugunskuru: „13. janvārī izziņoja tautas manifestāciju Daugavmalā. Domāju, ka neko tādu vairs nepiedzīvošu – cilvēku jūra, ap 700 tūkstoši, virs galvas lido helikopteri un kaisa skrejlapas, ministrs Ģēģeris aicina lauciniekus ar smago tehniku doties aizstāvēt svarīgākos objektus. Tobrīd pasaulē sākās arī Persijas līča karš, un CNN kanālā bija tikai divas ziņas – no Kuveitas un Baltijas.
Juris Kudurs: „Vienotība bija svarīgākā, pleca sajūta bija tāda, ka neviens netiktu cauri. Tobrīd ar pārtiku bija grūti, bet rīdzinieces nesa to labāko, kas bija mājās.” Ilze Šulte: ”No Skujenes ar vīru braucām sargāt televīzijas torni. Bail bija tajā naktī, kad skaļruņos paziņoja, lai sievietes un bērni atstāj salu, jo pa tiltu brauc armijas tehnika.” Hardijs Vents: “Tobrīd dienēju Kaļiņingradā, sakarniekos, bet informācijas nekādas. Piedevām mūs, Baltijas karavīrus, izolēja, acīmredzot baidoties, ka armijai nāksies izmantot ieročus. Man šis liktenis gāja garām.” Dagnija Pole: “Ar barikāžu aizstāvjiem no Raiskuma devās pilns autobuss. Mani bērni arī brauca uz Rīgu, par viņiem stipri drebēja sirds.”
Uz skolnieka Jura Kazerovska jautājumu, vai vēlreiz brauktu uz barikādēm, ja kas tāds notiktu, pieaugušie Raiskumā atbildēja: “Jā” un sacīja, ka
tautas spēks parādās briesmu brīžos.
Komentāri