Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Dzimusi Valmierai un Latvijai

Mairita Kaņepe
00:00
06.11.2016
18
Liene Lavina Kalnaella 1

Valmieriete Liene Laviņa – Kalnaella ir uzaugusi aktieru ģimenē un teātra aizkulises sakās pazīstam teju no dzimšanas. Tāpēc nav brīnums, ka, kļuvusi par kino režisori, valmieriete Liene savai pirmajai pilnmetrāžas filmai izraudzījās īpašu cilvēku – Valmieras teātra aktrisi, kuru pati pazīst visu savu mūžu. Režisores dokumentālā filma “Tev, Rūķi!” pirmizrādi piedzīvoja brīdī, kad aktrisei Rutai Birgerei bija jau 91 gads. Iepriekšējā gadā režisore un filmēšanas grupa bija sekojusi līdzi aktrises Rutas Birgeres dienām Valmierā – kā mājās, tā teātrī. Ruta Birgere ir īpaša ar to, ka aizvien turpina strādāt savā profesijā. Filmā parādīts, kā top jauns iestudējums Valmieras teātrī. Šogad tā ir vēsture, jo Ruta Birgere 92 gadu vecumā jau spēlē lomu nākamajā izrādē, un tā ir Valmieras teātra šīs sezonas sensācija “Muiža kaņepēs”.

Sākot veidot filmu “Tev, Rūķi!”, valmierieti Lieni Laviņu – Kalnaellu interesējuši aktrises Rūtas Birgeres garajā dzīvē satiktie cilvēki – aktrises sastapšanās ar savas dzīves režisoriem, kā arī spēja pat 90 gadu vecumā iet līdzi laikam un atlaist pagātnē nepielūdzami zudušo laiku. Kino režisori un aktrisi satuvinājusi izpratne par dzīvi, un tāpēc savijies sirsnīgs un asprātīgs stāsts par Latvijā šobrīd vecākās profesionālās aktrises ikdienu. Tā, protams, ir ikdiena mājās, kuru Rutiņa pavada galvenokārt vienatnē savā vienistabas dzīvoklītī. Tas ir vienā no parastām Valmieras daudzdzīvokļu mājām.

Filma sākas brīdī, kad teātris repertuārā iekļauj jaunu lugu, kuras tēma liek domāt par vecās un jaunās paaudzes attālināšanos, vārdu sakot, par mūsdienu Indrāniem. Par to, kāpēc dzīves izskaņa mātei un tēvam paiet pirtiņā, nevis mājās pie bērniem.

Režisore Liene Laviņa – Kalnaella stāsta, ka Ruta Birgere, ar kuru viņu šķir daudz gadu, iedvesmojusi pārskatīt pašai savu dzīvi un izvērtēt tādas īpašības kā apņēmība, sirsnība un tolerance, kā arī spēju dzīves garumā palikt optimistam, tādam būt arī dziļā vecumā. “Pati sāku meklēt atbildes uz svarīgiem jautājumiem, piemēram, ko nozīmē vecums, kad tas sākas un cik atšķirīgs var būt cilvēku skatījums pret to,” filmas pirmizrādei “Tev, Rūķi!” tuvojoties, sacīja režisore. Veidojot filmu par Valmieras deviņdesmit gadnieci, režisore sapratusi, ka vide un cilvēki ir tie, kas katrā cilvēkā notur gribasspēku dzīvot un būt laimīgam. Rutai Birgerei tie ir teātra darbinieki Valmierā. Viņu tik pozitīvā attieksme pret mazo, salīkušo sieviņu, kura turpina kaismīgi mīlēt dzīvi un mākslu. Skatītāji šo teātra attieksmi var nolasīt arī jaunākajā izrādē, kur mazais teātra rūķītis – Birgere – burtiski tiek nēsāta uz rokām. Ruta Birgere, vecumdienām pienākot, sacījusi: “Nekad neesmu gribējusi būt zvaigzne, vienmēr esmu gribējusi kalpot teātrim un to darīšu līdz pēdējai minūtei.”

Šos vārdus nemaz nevajag dzirdēt no valmierietes mutes, pietiek ar to, kas jūtams teātrī un dokumentālajā filmā. Oktobrī Lienes Laviņas-Kalnaellas dokumentālā filma “Tev, Rūķi!” nacionālo filmu festivālā “Lielais Kristaps” saņēma galveno balvu nominācijā “Labākā debija”. Apbalvošanas ceremonijā Rīgā režisore un viņas varone – Valmieras teātra rūķītis Ruta Birgere – kāpa uz skatuves, lai saņemtu balvu. Šo notikumu tūkstošiem skatītāju Latvijā varēja vērot tiešraidē no galvaspilsētas. Nav šaubu, ka daudziem divu Valmieras sieviešu – režisores Lienes un aktrises Rutas -darbs un domas par dzīvi filmā liks meklēt iespēju noskatīties Valmierā uzņemto dokumentālo filmu.

Masu mediji jau kopš filmas pirmizrādes mēģinājuši izzināt, kāpēc Liene, pievēršoties savai pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai, no visiem valmieriešiem izraudzījusies 90 gadnieci Rutu. Režisore saka: “Aizdomājos par vecumu, kā katrs to izdzīvosim. Pašai dzīvē gadījās ieraudzīt, kā ir, kad ģimenes loceklis noveco. Vari salīdzināt, kā bija un kā ir tagad. Visiem ir kļūdas, kuras varēja novērst. Cik atceros Rutu Birgeri, viņa vienmēr bijusi sieviete gados. Pēc kādas izrādes satiku viņu teātrī un mums bija brīnišķīga saruna. Tad viņai bija 91 gads. Sapratu, ka Rutas prāts ir tik veselīgs, ass, viņai ir apskaužama atmiņa, bet ar ķermeni laiks dara savu. Šķiet, ka aktrise bija konfliktā ar sevi – iespundēta ķermenī, lai gan galva ir svaiga un jauna.”

Ruta ir pieradusi pie žurnālistiem, filmēšanas. Tāpēc baidījos, ka sarunās ar mani viņa varētu būt teatrāla – kā uz skatuves. Baidījos, ka nenoķeršu “īsto” Rutu Birgeri. Vēl tagad nezinu, vai man tas izdevās. Ar varoni vajag pavadīt daudz laika, lai “īstums” tiktu notverts. Sākumā pati viņu filmēju, ierakstīju skaņu un vēl režisēju, jo gatavoju video ieskatu projekta pieteikumam. Manuprāt, tas bija vērtīgi, ka filmēšanas sākumā bijām divatā, pēc tam ieradās brigāde – četru puišu komanda.”

Jautāta, vai viņa sev pazīstamo aktrisi iepazinusi kā citu cilvēku, režisore saka: “Teātrī viņai visu laiku apkārt ir cilvēki, bet mājās viņa ir viena, ir jūtama vientulība. Ja arī mājās Rutu sagaidītu kā teātrī, tā būtu pavisam cita filma. Tagad skatītājs redz kontrastu – populārākā aktrise teātrī, bet mājās – viena savā ritmā. Es būtu priecīga, ja cilvēki, noskatoties “Tev, Rūķi!”, aizdomātos, jo domāšanas process kā darbība ir svēta lieta. Lai cilvēki padomātu par savu novecošanos, par cilvēkiem apkārt, par to, kādi grib būt 90 gadu vecumā. Rutai teātris ir svēta lieta, tas notur viņu formā. Ceru, ka filma spēj skatītāju aizvest pie kāda viņam svarīga aspekta – sievišķība, ģimene, profesija. Nav pat svarīga, pie kāda, galvenais, lai gribētos domāt.”

Kā mainījās režisores pašas skats uz veikumu, kad filma izvirzījās Latvijā kino jomā augstākajai balvai? Uz to režisore saka: “Kad skatījos filmu pēc vairākiem mēnešiem kino balvas “Lielais Kristaps” seansā, ieraudzīju to mazliet citādāk. Domāju par dažām ainām – vai tās vajadzēja. Šī ir mana pagaidām garākā filma, iepriekšējās bija darbi studiju gados. Diezgan labi festivālos aizgāja dokumentālā filma “Aiz žoga” – par Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem zēniem. Man kaimiņos dzīvoja zēns, viņš bija bišķiņ huligāns. Dzirdēju, ka viņš ir aizvests uz Cēsīm, konkrēti uz šo iestādi. Tad domāju, vai viņš ir izlaists, vai varēs dzīvot normāli. Tas bija interesants projekts, bet nevienam studentam neieteiktu pirmo darbu filmēt ieslodzījuma vietā. Tam ir jānobriest. Pēc filmas bija psiholoģiski grūti. Filmēšana “Tev, Rūķi!” bija kā putukrējums, salīdzinot ar “Aiz žoga”, jo filma ir “jāizlaiž” caur sevi, es to pat sajūtu fizioloģiski. Filma par Rutu Birgeri ir arī cieņas izpausme Valmieras Drāmas teātrim. To iemūžināt man bija goda lieta, to darīju ar baudu, tāpēc ka filma paliks nākamajām paaudzēm.”

Filmas tapšanu savulaik novērtēja un atbalstīja ne tikai Nacionālais kino centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds. Tās tapšanu atbalstīja arī Valmieras pilsētas pašvaldība. Filma “Tev, Rūķi!” tapa Jura Podnieka studijā. Tās operators ir Aigars Sērmukšs.

“Dokumentālais kino ir mans, jo emocijas ir īstas un cilvēki iemūžināti noteiktos dzīves periodos. Man kā režisorei ir gods būt klāt un piedzīvot to kopā ar viņiem,” uzsver režisore Liene Laviņa – Kalnaella.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
26

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
30

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
57

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
37

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi