Svētdien Arēnā “Rīga” sabrauc koristi no visas Latvijas, lai kopā svinētu kora svētkus un kārtīgi izdziedātos. Uz sadziedāšanos gatavojas desmit mūsu rajona koru pārstāvji. Bet līdztekus tam, nebaidoties no aukstā laika, kori nopietni strādā mēģinājumos, lai apgūto Dziesmu svētku repertuāru. Iemācītās dziesmas tiek slīpētas kopmēģinājumos, jo tikai kopdziedāšanā mazo koru dziedātāji tā īsti var sadzirdēt, kā jāskan sarežģītajām dziesmām.
Jau 18.martā būs skate, kurā koru sniegumu klausīsies svētku žūrija. Koriem būs jāizpilda trīs dziesmas, izlozes un obligāto kolektīvi uzzinās nedēļu pirms skates, bet izvēles dziesmai jābūt a capella. Skatē tiks vērtēts arī kopkoris, kuram žūrijai jādzied izlozes dziesma.
“Koru repertuārs nav viegls, to atzīst gan diriģenti, gan dziedātāji. Gatavojoties šiem svētkiem, koriem ir iespēja izvēlēties – apgūt A vai B kategorijas dziesmas. Tiesa, atšķirība repertuārā nav liela, bet būtiska – pāris visgrūtākās dziesmas. Izvēli kori izdarīs visdrīzākajā laikā, “ pastāstīja rajona amatiermākslas kolektīvu koordinatore Astrīda Kamša.
Mūsu rajona kopkoris allaž izcēlies citu vidū ar tīro un pārliecinošo skanējumu. Par to vēlreiz katrs varēja pārliecināties Ziemassvētku koncertā sv. Jāņa baznīcā. Par to mūziķis Igors Graps sacīja: “Kopkoris un orķestris skanēja fantastiski. Arī katrs koris darīja ko spēja, bet Pils koris ir pakāpienu augstāk par citiem un tajā jūtams profesionāls gars. Ar katru reizi aizvien izteiksmīgāks.”
Skatē koru tāpat kā kopkoru sniegumu žūrija vērtēs 50 punktu skalā.
Nākamais rajona koru kopmēģinājums otrdien. Bet iepriekšējais 30 koristiem paliks īpašā atmiņā. Tie ir raunēnieši, kuru jaunais koris kopmēģinājumā piedalījās pirmoreiz. Kolēģi viņus savā vidū uzņēma ar aplausiem. Kolektīvs darbojas no oktobra beigām, tajā iesaistījušies dažādu paaudžu koristi.
“Tas, ka pagastā piedzimst koris, ir liels brīnums. Pilsētā tas nebūtu pat pārsteigums,” ar gandarījumu atzina Astrīda Kamša un piebilda, ka pagājušosezon pēc pārtraukuma atsācis strādāt Mārsnēnu pagasta koris “Raita”, taču Raunā kora nav bijis vairākus gadu desmitus. Tagad rajonā darbojas 13 pieaugušo kori.
Raunas kori vada Dace Ābrama un Sarma Bērziņa.
“Izveidot kori nav viegli. Jau vairākus gadus Raunā ik pa brīdim kāds sacīja, ka vajadzētu. Dziedātgribētāji paši uzrunāja cits citu, aicina jaunus dalībniekus. Visiem ir ļoti liela vēlēšanās dziedāt, “ “Druvai” pastāstīja diriģente Dace Ābrama.
Korī dzied daudzi gados jauni cilvēki un jaunieši, tas, kā atzīst diriģente Sarma Bērziņa, dod pārliecību, ka izdosies iemācīties Dziesmu svētku repertuāru. “Tiem, kuri dzied ilgus gadus, varbūt dziesmas nešķiet tik grūtas, bet mums, lai patiešām tās iemācītos, jāiegulda liels darbs. Koristiem dziedātprieks ir liels, jācer, ka grūtās dziesmas neatbaidīs,” domās dalījās diriģente un piebilda, ka koristi ļoti vēloties tikt uz Dziesmu svētkiem, un šī vēlēšanās ir liels stimuls.
Dziesmu svētki vēl tikai nākamvasar, bet šovasar koriem ir iespēja piedalīties festivālos, sadziedāšanās. Visi rajona kolektīvi izrādījuši lielu interesi par 1.starptautisko koru festivālu “Mūzikas iedvesmas lauks 2007”, kas jūlija beigās notiks Aizkraukles rajona Secē. Tas paredzēts kā starptautiski nozīmīgs informācijas apmaiņas un jaunrades kormūzikas un kopdziedāšanas forums. Festivāls tiek saukts par Eiropas mēroga dziesmu svētkiem, jo tajos piedalīsies 40 ārvalstu kori, kuri ne tikai izpildīs nākamo Dziesmu svētku repertuāra dziesmas, bet arī pieteiks jaunu rekordu “Ginesa rekordu grāmatai” – Eiropā lielākais burdonā dziedošais koris.
Jūnija beigās daudzi rajona kori piedalīsies “Dziesmu dienā Rāmuļos”, kas veltīta ievērojamajam diriģentam Daumantam Gailim.
Komentāri