Patlaban izskatās, ka šā gada labības raža būs salīdzinoši normāla, intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
“Prognozes nav sliktas,” atzina ministrs, norādot, ka raža varētu būt par 20% sliktāka nekā pagājušajā gadā. Tai pašā laikā šogad graudu kvalitāte varētu būt pat labāka nekā pērn.
Salīdzinoši laba varētu būt arī kartupeļu raža.
Patlaban izskatās, ka zemniekiem nebūs nepieciešamas kompensācijas saistībā ar laika apstākļiem, apstiprināja Dūklavs.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Gunvaldis Sproģis pirmdien intervijā Latvijas Radio norādīja – zemnieki cer, ka tuvākajās nedēļās laiks būs saulains un vējains.
Viņš atzina, ka pēc pēdējām lietusgāzēm daudzviet uz laukiem ir ūdens un nav iespējams veikt ne ražas novākšanas, ne rapša sēšanas darbus. Turklāt lietusgāzes sekojušas krusai, kas arī nodarījusi būtiskus zaudējumus sējumiem.
Ziemāju ražu negatīvi ietekmējuši arī laika apstākļi ziemā, jo pavasarī daudzviet nācās pārsēt ziemāju laukus ar vasarājiem. “Latraps” to bija spiests darīt 80% ziemāju platībā.
Sproģis atzina, ka sliktie laika apstākļi noteikti ietekmēs ražu un zemnieki cietuši visā Latvijā. Tiek cerēts uz Zemkopības ministrijas un valdības atbalstu, kas varētu izpausties kā atļauja izmantot gada noslēgumā paredzēto bezakcīzes dīzeļdegvielu jau rudens darbos, kad tā visvairāk nepieciešama.
Kā ziņots, jaunākās speciālistu prognozes liecina, ka ne tikai vasarāju, bet arī ziemāju ražas šogad būs par 10%-15% mazākas nekā pērn, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļā.
LLKC jūlija pēdējā nedēļā veicis ražas prognozēšanu ziemāju labībām – ziemas kviešiem, miežiem, rudziem, tritikālei jeb kviešu un rudzu krustojumam, kā arī rapsim.
Jūlijā īpaši cietis ziemas rapsis, jo spēcīgās lietus gāzes mēneša pirmajā un otrajā dekādē, kad rapsis atradās gatavošanās beigu fāzē, veicināja sējumu sagulšanos un augšējo pāksteņu atvēršanos, radot ražas zudumus. Tikmēr ziemas kviešiem šie nokrišņi veicināja graudu attīstību vārpā, kas labvēlīgi ietekmē graudu masu.
Ziemas kviešiem prognozētā raža patlaban ir 3,1 tonna no hektāra pret 4,1 tonnu pērn šajā pašā laikā, rudziem – 2,7 tonnas pret trim tonnām pērn, arī tritikālei – 2,7 tonnas pret 2,9 tonnām pērn, ziemas miežiem – 2,5 tonnas (tāpat kā pērn), bet ziemas rapsim – 2,2 tonnas no hektāra pret 2,5 tonnām pērn.
Gada griezumā šī gada jūlija ražas tiek prognozētas mazākas nekā 2010.gada jūlijā. Vislielākās atšķirības ir ziemas kviešiem – samazinājums par 15%, rudziem un tritikālei šogad raža tiek prognozēta par 10% zemāka, bet ziemas rapsim – par 12% zemāka. Šis samazinājums skaidrojams ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem labību ziemošanas periodā.
Kā ziņots, arī visiem vasarājiem jūlijā prognozētās ražas ir par 10% zemākas nekā pērn šajā pašā laikā. Vasaras kviešiem tiek prognozēta raža trīs tonnas no hektāra, vasaras miežiem – 2,5 tonnas, auzām un rapsim – 2,1 tonna no hektāra. Kopumā vidējā raža ir par 10% zemāka, bet vasaras rapsim – pat par 15% zemāka nekā 2010.gadā. Vienīgi griķiem tiek prognozēta nedaudz augstāka raža – vidēji par 0,9 tonnām jeb 12% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada prognozēm šajā pašā laikā.
Lauku konsultāciju un izglītības centrs veic laukaugu ražas prognozēšanu laikā no maija līdz oktobrim, lai Latvijas un Eiropas Savienības atbildīgajām struktūrām sniegtu datus par valstī esošajām sējumu platībām, iespējamo ražību un iespējamo kopievākumu.
Ražas prognozēšana tiek veikta desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem – ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Ziemāji tiek apsekoti maijā, jūlijā un augustā, vasarāji – jūnijā, augustā un septembrī, savukārt kartupeļu platības – jūlijā, augustā un oktobrī.
NOZARE.LV
Komentāri