Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Drošība Cēsīs

Jānis Gabrāns
00:00
17.12.2016
5
Img 9078 1

Novembrī Cēsīs notikuši vairāki incidenti, kas sabiedrībā izraisījuši plašākas diskusijas par drošību pilsētā. Naktī uz 18.novembri tika izsisti visi logi partijas “Vienotība” birojam Rīgas ielā, dažas dienas vēlāk ugunsgrēks izcēlās Ruckas muižas ēkā. Decembra sākumā Raiņa ielā lielā platībā dega vienstāvu noliktavas ēkas piebūve. Uz sarunu par situāciju pilsētā aicināju Cēsu pašvaldības policijas priekšnieku Valdi Sviķi, novada pašvaldības administrācijas vadītāju Jāni Gobu, šo jautājumu pārrunāju ar Valsts policijas Vidzemes reģiona Cēsu iecirkņa priekšnieku Aldi Pāži.

– Cilvēki atceras, ka notika vairākas šķūnīšu dedzināšanas vecpilsētā, tās tuvumā. Vai atkal iestājies dedzināšanas laiks?
A. Pāže: – Par abām minētajām lietām notiek izmeklēšana, tāpēc neko plašāk nevēlos komentēt, varu vien piebilst, ka nekādas paralēles starp notikumiem nevelkam. Tām nav saistības arī ar agrāk notikušajām dedzināšanām, jo viens no dedzinātājiem ir ieslodzījumā, otrs – ārstniecības iestādē.
Minētos notikumus pilsētā – dedzināšanu, logu izsišanu – negribu saistīt ar to, ka sliktāka būtu kļuvusi drošība, tā ir vienkārša sakritība.

J. Goba: – Šie negadījumi nedaudz satrauc cēsniekus, bet piekrītu, ka kopumā nekāda satraukuma par drošību pilsētā nav. Protams, ik palaikam notiek šādi gadījumi, ko izraisa cilvēki, kuri nerespektē nekādas sabiedriskās kārtības normas, kuri tendēti uz pārkāpumu izdarīšanu. Policijai jāstrādā, lai šos nekārtību cēlājus aizturētu.

V. Sviķis: – Ja runājam par izsistajiem “Vienotības” logiem, esmu pārliecināts, ka tā bija cilvēka apzināta rīcība, vērsta tieši pret šo objektu. Ja viņam būtu vēlme vienkārši izsist kādu lielu logu, to taču netrūkst visā Rīgas ielā. Varēja iet un sist visus, bet nē, viņš pie konkrētās ēkas pat atgriezās pēc 20 minūtēm, lai pabeigtu “darbu” līdz galam. Domāju, tas nebija darīts ar domu apdraudēt sabiedrības, cilvēku drošību.

J. Goba: – Tas nenozīmē, ka mums jāizliekas, ka nekas nav noticis. Katrs šāds gadījums liek padomāt, kā rīkoties, kā uzlabot situāciju, lai nekas tāds otrreiz neatkārtotos. Liek pārdomāt, vai policijas darbinieki – pašvaldības un valsts – darījuši visu iespējamo, lai to novērstu.

Taču arī iedzīvotājiem vajadzētu aktīvāk ziņot policijai, redzot, ka notiek kādas nekārtības, nelikumības. Cilvēks redz, nošausminās, tas arī viss. Nav jāiet un jācenšas ieviest kārtību, pietiek piezvanīt policijai, ka notikums piefiksēts.

– Vai videonovērošanas kameras sniedz nepieciešamo devumu drošības nodrošināšanā?
J. Goba: – Var jau teikt, ka tūkstoši iztērēti, rezultāts nav nekāds, es tam nepiekrītu. Vairāki vainīgie notverti, pateicoties tieši tam, ka videokamerās fiksēts pārkāpums. Piemēram, gadījums, kad kāds Rīgas ielā lēkāja pa mašīnām, sita tām stiklus. Cik reižu Līvu laukumā nav demolējuši strūklaku, gājuši tur peldēties, vainīgie piefiksēti un aizturēti. Saprotam, ka nepieciešams uzlabot videokameras, lai tās sniegtu iespējami labāku attēlu, ka pašvaldībai jādomā par atbilstošu ielu apgaismojumu.

Tomēr gribu teikt, ka arī iedzīvotāju attieksme pret savu pilsētu mainījusies. Kad pilsētā pirms vairākiem gadiem uzstādīja pirmos dekoratīvos puķu podus, to mūžs bija īss, jau pirmajās dienās tika sasisti, apgāzti, puķes izrautas. Tagad tie ir atsevišķi gadījumi.

V. Sviķis: – Tas, protams, neizslēdz šādu gadījumu atkārtošanos. Vasarā nakts dzīve pilsētā ir rosīgāka, kafejnīcas strādā, cilvēki lieto alkoholu un nenoliedzami ir skaļāki, bravurīgāki. Ļoti iespējams, ka garāmgājējiem tas nav patīkami, varbūt dažam pat bailīgi, taču ļoti reti fiksēti gadījumi, kad uzbrukts kādam garāmgājējam.

– Iedzīvotāji bieži pārmet, ka ielās neredz policistus.
V. Sviķis: – Policijas klātbūtne jau nav galvenais rādītājs, tas, kurš tendēts izdarīt noziegumu, to arī izdarīs.

J. Goba: – Policistu klātbūtne ielās var darboties arī pretēji, un tūrists, redzot ielās daudz policistu, var sākt domāt, ka te nav droši.

A. Pāže: – Man gan gribētos, ka policija – valsts policija, pašvaldības policija – ir vairāk redzama. Lai mazāk sēžam mašīnās, bet vairāk esam uz ielas. Izmaiņas, kas ar nākamo gadu notiks Valsts policijā, vērstas uz to, lai iecirkņa inspektori vairāk būtu redzami savās teritorijās. Arī tas ir preventīvais darbs. Manā uztverē īsts iecirkņa inspektors ir tāds, kurš savu teritoriju apstaigā kājām, nevis brauc ar mašīnu. Pilsētā iedzīvotāji grib redzēt policistus ielās, taču jāsaprot, kādi ir mūsu resursi, nevaram nolikt posteni pie katras mājas.

– Cēsīs izveidojusies laba sadarbība starp valsts un pašvaldības policiju.
J. Goba: – Manuprāt, pašvaldības policija ir liels atspaids Valsts policijai, kas savus spēkus var nekoncentrēt uz pilsētu, bet novirzīt uz iecirkņa pārējo teritoriju. Abas policijas sadarbojas, pašvaldības policija dodas talkā arī gadījumos, kad uz Veclaicenes šosejas Vaives pagastā notiek kāda avārija un nepieciešams regulēt kustību.

A. Pāže: – Sadarbība ar pašvaldības policiju notiek. Pagājušajā nedēļā notika tikšanās Valsts policijas vadības līmenī ar pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību starp valsts un pašvaldības policiju. Ir situācijas, kas dublējas, ko varētu atrisināt pašvaldības policija, bet tās tiek nodotas Valsts policijai. Likumā “Par policiju” rakstīts, ka pašvaldības policija ir atbalsts valsts policijai, lai to atslogotu, valsts policija varētu izmeklēt noziedzīgos nodarījumus. Protams, kopīga darbošanās sabiedriskās drošības nodrošināšanā ļauj palielināt kapacitāti.

– Ko vēl varētu uzlabot, lai cilvēki justos drošāki?
V. Sviķis: – Svarīgs faktors ir pilsētas apgaismojums. Tas palīdz nodrošināt labāku redzamību videonovērošanas kamerās, turklāt cilvēks uz apgaismotas ielas jūtas drošāk.

J. Goba: – Tagad, izstrādājot projektus kādas teritorijas labiekārtošanā, tiek paredzēts, ka uzstādīs videonovērošanas kameras, būs labāks apgaismojums. Teritorija, ko pašvaldības policija var novērot, arvien paplašinās. Smilšu laukumā uzstādījām kvalitatīvu kameru, kas reaģē uz kustību, pievelk tuvāk kustīgo objektu, kas ļauj fiksēt automašīnu numurus.

V. Sviķis: – Gribu gan norādīt, ka videonovērošanas kameras nav brīnumnūjiņa. Ja tā būtu, saliktu tās visos stūros un dzīvotu mierā. Taču droši varu apgalvot, ka tās daudz palīdz nekārtību novēršanā. Videokameru ierakstus aktīvi izmanto Valsts policija, tie nereti palīdzējuši notvert vainīgos. Videokameras palīdzējušas no publiskām vietām dabūt prom alkohola lietotājus. Tas nenozīmē, ka viņi dzer mazāk, bet to nedara publiskajās vietās – Vienības laukumā, stacijas tuvumā, Rožu laukumā.

– Vai nav domāts par papildu policistu pieņemšanu darbā, lai būtu vairāk patruļu?
– V. Sviķis: – Situācija nav tāda, ka būtu nepieciešami vēl policisti. Ja varam nodrošināt darbu pašreizējā režīmā, ar to pietiek. Vēl daži policisti nenozīmē, ka pilsētā vairs nekausies, nelietos alkoholu, nebūs sīkā huligānisma.

J. Goba: – Manuprāt, būtiski, ka tika nosargāts esošais režīms, ka pašvaldības policija strādā 24 stundas un septiņas dienas nedēļā. Ka nav kādu tukšo brīžu, lai gan vienu laiku tika runāts, ka finansējuma taupīšanas nolūkos pašvaldības policija varētu kādas dienas nestrādāt. Taču zināms no pieredzes, ka nelaime notiks brīdī, kad policijas nebūs.

V. Sviķis: – Tiem, kuri zvana pašvaldības policijai, ir vienalga, kāda diena vai kura diennakts stunda. Viņam vajag palīdzību konkrētajā brīdī, un jābūt šai drošības sajūtai, ka jebkurā brīdī to varēs saņemt.

– Var runāt par kādām problēmām?
J. Goba: – Galvenā problēma, ka pilsētā joprojām nav atskurbtuves. Jautājums uz priekšu virzās ļoti lēnām. Kā zināms, pirmais iepirkuma konkurss būvniecībai beidzās bez rezultāta, jo bija nemitīgas pārsūdzības. Tagad noslēdzies otrais iepirkums, esam saņēmuši 12 uzņēmumu pieteikumus, un ceru, ka šajā mēnesī pieņemsim lēmumu, kurš ir uzvarētājs. Tad nākamā gada sākumā varētu sākt būvniecības darbus, un jau vasarā vai rudenī uz atskurbtuvi varētu nogādāt pirmos klientus.

Esam vienojušies ar pārējiem septiņiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem, ka viņi atbalsta atskurbtuves izbūvi Cēsīs un gatavi nākt ar līdzfinansējumu, ja kāds no viņu novada nonāks atskurbtuvē.

V. Sviķis: – Atskurbtuves esamība mums atvieglotu darbu, jo nebūtu jālauza galva, kur likt kārtējo dzērāju. Tas arī uzlabotu kopējo drošību. Tagad, ja redzam, ka cilvēks pats saviem spēkiem var tikt mājās, ļaujam iet, bet tas nenozīmē, ka viņš aiziet, ka pa ceļam kaut ko nenodara citiem vai kāds nenodara pāri viņam. Vai, ja ģimenes skandālā konstatējam, ka kāds pārlieku iedzēris, varētu aizvest, lai izguļas. Tagad aizvedam uz policiju, pēc četrām stundām viņu izlaiž, viņš iet mājās un turpina skandalēt.

Mums bieži ir izsaukumi no dzelzceļa stacijas, kur aukstā laikā uzturas bezpajumtnieki. Ja viņi tur atklāti nelieto alkoholu, neko nevaram darīt, pat ja persona tur atrodas iereibusi. Ja būtu atskurbtuve, varētu nogādāt tur.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi