Ja diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu Latvija būtu izmantojusi veto tiesības, tad tiešmaksājumi mūsu lauksaimniekiem paliktu pašreizējā līmenī, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda premjers Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis skaidroja, ka šajā smagajā budžeta veidošanas procesā lauksaimniecības nozare nākamajos septiņos gados būs vislielākā ieguvēja – no 2019.gada tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem sasniegs 196 eiro (ap 138 latu) par hektāru un tie izlīdzināsies starp Baltijas valstīm.
Pēc premjera teiktā, kopš gadu ilgušo sarunu sākuma Latvija ir klāt dabūjusi 707 miljonus eiro (ap 497 miljonus latu), kas noticis uz kopējā budžeta samazināšanas fona.
Ja tiktu uzlikts veto, tas tiešmaksājumiem nekāda pieauguma nebūtu un būtu arī citi zaudējumi – katru gadu tiktu pārrēķināti kohēzijas līdzekļi un neizmatotās summas pazustu.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā kohēzijas finansējums Latvijai būs 4,77 miljardi eiro (3,35 miljardi latu) tekošajās cenās un 4,23 miljardi eiro (1,71 miljards latu) 2011.gada fiksētajās cenās. Lauksaimniecības tiešmaksājumos pieejamais finansējums ir 1,72 miljardi eiro (1,21 miljards latu) tekošajās cenās un 1,51 miljards eiro (1,06 miljardi latu) 2011.gada salīdzināmajās cenās. Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varēs izmaksāt kā tiešmaksājumus.
LETA
Komentāri