Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Dokumentālais kino par Latvijas daudzslāņainību

Mairita Kaņepe
00:00
24.11.2016
6
Bez Viniem1 1

Pirmizrādi Latvijas Televīzijā vakar piedzīvoja dokumentālā filma “Bez viņiem” – stāsts par šodienas puišiem, kuri atrodas Cēsīs. Taču ne visus filmā ieraugāmos jaunekļus, kuri brīvajā laikā no skolas un ikdienas pienākumiem iesaistās teātra pulciņā, var Cēsīs arī satikt. Tas tāpēc, ka ikdiena Latvijā šobrīd paiet it kā bez viņiem. Jaunekļu mēneši vai gadi rit aiz augsta žoga – nepilngadīgo likumpārkāpēju kolonijā.

Režisora Dāvja Kaņepes veidotā filma “Bez viņiem” tagad sabiedrībai stāsta par sešu puišu, kas mīt aiz cietuma restēm, pārsteidzošiem talantiem. “Druva” pagājušajā gadā jau rakstīja, ka vairāki radoši cilvēki, tajā skaitā dažādu profesiju cēsnieki, apmeklēja nepilngadīgo jauniešu audzināšanas iestādi, lai tur puišus iesaistītu teātra pulciņā un ļautu apgūt tagad jauniešu vidū tik pievilcīgo hip-hop mākslu.

Edgars Orlovs, viens no filmas jauniešiem, vasarā tika atbrīvots no ieslodzījuma. Viņš bija izcietis sodu par likumpārkāpumu, pastrādātu nepilngadīgā vecumā, un nu varēja atgriezties savā skolā – Priekuļu tehnikumā. Edgaram dzīvē ir lieli plāni. Priekuļos viņš turpina apgūt ēku būvtehniķa specialitāti un sapņo, ka reiz kļūs par arhitektu. “Viņš par tādu kļūs!” – tā par Edgaru domā tehnikuma pasniedzēji, zinot, kādu dzīves skolu jaunais cilvēks ir izgājis pēc tam, kad zaudējis vecākus, un ieraugot, cik apsveicami viņš Cēsīs, ieslodzījuma vietas vidusskolā, beidzis 11. klasi.

Latvijas Televīzija novembra sākumā, pirms sākt demonstrēt piecu dokumentālo filmu sēriju “Latvijas kods. Latvija šodien”, tās pirmizrādi rīkoja kinoteātrī “Splendid Palace”. Latvijas Televīzijas vadība piecu jauno filmu radošo grupu pārstāvjus un arī galvenos varoņus lūdza uz skatuves. Filmas “Bez viņiem” režisors Dāvis Kaņepe līdzi aicināja Edgaru Orlovu.

“Filma bija laba. Pat uz mani, kurš pabijis kolonijā, filma atstāja iespaidu. Sajutu, kā pāri pāriet emociju vilnis – mūsu stāstos, dziesmu vārdos, mūzikā,” par pirmizrādi Rīgā stāsta Edgars Orlovs. “Pirms iešanas uz skatuves uztraucos, bet patiesībā nebija tik traki. Man pat patika uz skatuves.”

Citi filmas “Bez viņiem” dalībnieki to noskatījušies pagājušajā nedēļā, esot vēl apcietinājuma vietā. Pēc tam ar filmas režisoru viņiem notikusi saruna skaipā.

“Teātris ar mūziku – tā mēs apguvām skatuves iemaņas. Filmas uzņemšana notika gandrīz katrā mēģinājumā,” stāsta Edgars Orlovs. “Mani uzreiz ieinteresēja priekšlikums pievērsties skatuves mākslai. Pieteicos talantu konkursā ar savu sacerētu dziesmu. Konkursā ieguvu 1. vietu un iespēju uzstāties izrādē pat bez mēģinājumiem. Mana priekšnesuma 30 minūšu garajā dokumentālajā filmā gan nav, jo filma ir kopsavilkuma darbs.”

Edgars ir no Latgales. Par to, ka Priekuļos ir laba skola, viņš uzzinājis no kaimiņa, vīra gados, kurš reiz šo tehnikumu beidzis. “Darba dienās tagad esmu te. Citreiz Priekuļos palieku arī sestdien, svētdien. Kopmītnēs silti,” saka puisis, kurš gatavs cītīgi mācīties un reiz tikt arī pie augstākās izglītības.

Jautāts, vai savu skatuves talantu jaunietis gribētu apliecināt skolā Priekuļos, Edgars mazliet šaubās. Radošs darbs, kāda ir dziesmu sacerēšana, esot grūts. “Kad rakstīju savu dziesmu, jutu, ka nevaru, nezinu un nemāku. Sākumā pat nezināju, par ko lai sacer dziesmu, līdz sasēdāmies aplī ar cēsniekiem Alberto un Kristīni. Viņi mudināja – tev šodien jāuzraksta vismaz viena četrrinde. Apsēdos pie loga, skatījos uz žogu un spriedu – par ko es vispār varu uzrakstīt, ja man visu laiku ir citas domas. Kāds pienāca un teica: “Raksti par vecākiem, tev nav vecāku.” Pirmā rindiņa dziesmā ir tāda: “Bez mammas un tēta kā bez rokām visu dzīvi dzīvoju ar mokām.” Kad rakstīju, daudz domāju, daudz pārdzīvoju. Man bija grūti. Pēc tam dažas rindas izņēmu no dziesmas laukā, negribējās visu citiem stāstīt. Dziesmā palika tikai 32 rindiņas. Ja citiem žūrija par dziesmām izteica komentārus, tad man salika tikai desmitniekus un neko nekomentēja,” par pārsteigumiem talantu konkursā teic Edgars. “Tā bija mana pirmā un varbūt arī pēdējā sarakstītā hip – hop dziesma,” tagad spriež jaunietis. Viņš nesen atkal pabija Rīgā, šoreiz skaņu ierakstu studijā pie repera Anša, jo Edgara iedziedātā dziesma ir starp tām, kas iznāks diskā.

Atbildot uz jautājumu, kāda ir Latvija šodien, televīzijā pēc nedēļas rādīs nākamo dokumentālo filmu “Deniss” par krievvalodīgu jaunieti, kurš strādā ātrās ēdināšanas restorānā un mitinās drūmā vienistabas dzīvoklī.

Filmu cikls “Latvijas kods” vēl pēc nedēļas noslēgsies ar stāstu “Lai smuki!” par pensionāri Valentīnu un vīrieti labākajos gados – Armandu, kuri pagalmā iekārto interesantu dārziņu no pašu veidotiem objektiem, apkārtējos izraisot smaidu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
4

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
81

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
13

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
95

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
18

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
49

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi