Trešo reizi pasniegti Latvijā unikālie pagodinājumi par ieguldījumu arheoloģijas un vēstures jomās.
Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apala vārdā nosaukto prēmiju par vēsturiskā mantojuma un cilvēku dzīves izpēti novados šogad saņēma Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Tabūne , kuru šai prēmijai bija pieteikusi muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere. D.Tabūnes profesionālā darbība vairāku gadu desmitu garumā muzejā bijusi saistīta ar Latvijas vēsturiskā mantojuma apzināšanu un izpēti, arheoloģiju, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Pieteikumā uzsvērts laureātes ieguldījums Cēsu apkārtnes personu un norišu izpētē un popularizēšanā. D.Tabūne arī sniegusi atbalstu Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka jaunās ekspozīcijas sadaļas par arheologu Jāni Apalu veidošanā.
Vēstures skolotājiem veltītajā nominācijā Apalu prēmija par ieguldījumu audzēkņu izglītošanā šoreiz piešķirta Skujenes pamatskolas pedagoģei Ivetai Vilciņai. Personīgu apstākļu dēļ I.Vilciņa gan nevarēja ierasties uz svinīgo ceremoniju. Stikla mākslinieka Eero Rass darināto statueti un apsveikuma vārdus laureātei nogādāt uzņēmās pamatskolas direktore Anda Lukstiņa, kura pati šo skolotāju arī pieteikusi balvai. Kā ceremonijas laikā sanākušajiem pastāstīja direktore, I.Vilciņa ir pedagogs ar neizsmeļamu iniciatīvas un ideju bagāžu, viņa audzēkņiem regulāri organizē nodarbības ārpus skolas sienām – muzejos un vēsturisko notikumu vietās.
Savukārt Apalu prēmija par pētījumiem arheoloģijā un viduslaiku vēsturē šoreiz pasniegta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniecei Baibai Dumpei.
Muzeja Arheoloģijas departamenta galvenā krājuma glabātāja Alise Gunnarssone, kura savu kolēģi pieteikusi, balvas pasniegšanas brīdī, cildinot speciālistes lietpratību, ar smaidu sveicējiem pastāstīja: “Nav otra tāda cilvēka Latvijā, kurš tik precīzi varētu no vienas lauskas pateikt, kad tas ir darināts, kādā tehnikā un kurā reģionā.” Keramiķe un keramikas pētniece B.Dumpe izveidojusi savu arheoloģiskās keramikas pētniecības skolu, arheoloģisko materiālu skatot no sava – podnieces – praktiskās izgatavošanas skatpunkta. Viņas pētījumu lokā ir tādas tēmas kā seno trauku apdedzināšanas metode ugunskurā, pirmo podnieku krāšņu konstrukcijas, trauku rūdīšana, māla trauku masas sastāvs, keramikas apdares un rotāšanas metodes, trauku formu un stilu attīstība no pašiem pirmajiem traukiem Latvijā līdz etnogrāfiskai keramikai. B.Dumpe piedalījusies arī Āraišu ezerpils krāšņu rekonstrukcijā un dzelzs laikmeta trauku izgatavošanā LNVM darbības laikā.
Balvas svinīgā gaisotnē tika pasniegtas aizvadītās nedēļas nogalē Amatas novada Drabešu pagasta tautas namā. Katrs konkursa laureāts saņēma arī naudas balvu 300 eiro vērtībā. Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apala vārdā nosaukto prēmiju 2012.gadā iedibināja „Āraišu ezerpils fonds” sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību, šī ir trešā reize, kad godināti arheoloģijas, novadpētniecības, kā arī pedagoģijas izcilnieki.
Sirsnīgo ceremoniju šogad ievadīja izglītojošs seminārs “Pagātnes mantojums – liecības, kas iedvesmo mūsdienās”, kurš sākās ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vecākās referentes Inas Ločmeles stāstījumu par radošo industriju būtību un valsts īstenoto atbalstu biznesa idejām radošo industriju jomā. Ar krāšņiem piemēriem un skaidrojumu par iespējām novērtēt kultūras mantojuma ekonomisko un sociālo ietekmi uzstājās Latvijas Kultūras akadēmijas Maģistra programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore Ieva Zemīte. Savukārt vairāk personīgajā pieredzē par to, kā pagātnes mantojums spējis iedvesmot radoši profesionālā ceļa atrašanā, dalījās Kokamatniecības muzeja un Vienkoču parka izveidotājs Rihards Vidzickis. Arhitekts un biedrības “Cēsu mantojums” pārstāvis, kā arī starptautiskās konferences “Koka dienas” organizators Ervīns Krauklis savu redzējumu par pagātnes mantojumā balstītu mūsdienīgu ēku būvniecību noslēdza ar pēcāk visai pretrunīgi uzņemto ierosinājumu ēku restaurācijas vai izpētes darbos aktīvāk piesaistīt studentus.
Visa pasākuma norisi tiešraidē varēja vērot Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka feisbuka profilā, kur šīs lekcijas skatāmas joprojām.
Komentāri