Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Dāvāt, lai iepriecinātu tuvus un tālus

Jānis Gabrāns
00:00
22.12.2019
3
Biruta Mezale Fotomarta 1

Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks, kad sirdis vairāk atveras labdarībai, lai sagādātu prieku citiem.

Sieviešu resursu centrs “Prieks” sadarbībā ar Cēsu Svētā Jāņa draudzes diakoniem otro gadu rīko akciju “Dalies mīlestībā!”, aicinot sarūpēt dāvanas līdzcilvēkiem, kuriem tas ļoti nepieciešams. Akcijas rīkotāji lūdz sarūpēt to, ko dāvanu saņēmēji ikdienā nevar atļauties iegādāties, piemēram, pārtikas produktus, konfektes, žāvētus augļus, dažādas higi­ēnas preces, saimniecības preces, citas noderīgas lietas.

Ieceres autores Birutas Mežales kabinetā vakar lielu daļu aizņēma jau sagatavotās dāvanas, gaidot brīdi, kad tās dosies pie saņēmējiem. B. Mežale saka lielu paldies visiem, kuri atsaucās aicinājumam, norādot, ka šogad tiks iepriecināts vairāk cilvēku nekā pērn: “Pērn tika sagatavotas 30 dāvanas, šogad jau 50. Dāvanu saņēmēji tiek apzināti saziņā ar aģentūru “Sociālais dienests”, lielākoties tie ir vecļaudis, cilvēki, kam pāri 80. Mēs viņiem nogādāsim arī aģentūras gatavotās ikgadējās saldumu paciņas. Taču dāvanas būs ne tikai šiem senioriem. Mēs no iepriekšējiem gadiem zinām cilvēkus, kuriem vajag palīdzību, piemēram, māmiņas, kas vienas audzina bērnus. Dāvanu saņēmēju vidū arī daudzbērnu ģimenes, vientuļie cilvēki, kuriem nav ne bērnu, ne mazbērnu. Viens sūtījums jau aizceļoja uz Skujenes pusi pie ģimenes, kura pirms pāris gadiem ugunsgrēkā zaudēja māju. Redzot prieku, pat asaras cilvēku acīs, saprotam, ka viņiem tiešām šīs dāvanas sagādā prieku, viņi saprot, ka tās nākušas no sirds. Kad kāds pats sagatavo citam dāvanu, tai ir pavisam cita vērtība, to saprot gan devējs, gan saņēmējs.”

Sieviešu resursu centrā “Prieks” ar iepirkumiem, ko likt dāvanās, ienācis daudz cilvēku. B. Mežale stāsta, ka patīkami redzēt zināmus ļaudis, bet vēl lielāks prieks satikt nepazīstamus, kuri atsaukušies aicinājumam palīdzēt. Nāca no skolām, no pašvaldības, bija tādi, kuri neatklāja savu vārdu.

Arī dāvanu izdalīšanas brīdis ieplānots īpašs. B. Mežale stāsta, ka tas neaprobežosies tikai ar paciņu pasniegšanu, stāvot durvīs: “Esam vienojušies, ka jāatrod laiks, lai ar dāvanu saņēmēju parunātos. Dažkārt šī saruna ir daudz svarīgāka, vajadzīgāka nekā dāvana. Varbūt šim cilvēkam ir vajadzības, kuras nezinām. Varbūt vajag kādu palīdzību, tāpēc svarīgi apsēsties un parunāties.

Man nepatīk, ja labdarību uzskata par vienreizēju akciju, tā nebūt nav, ar to jānodarbojas visu laiku, ne tikai Ziemassvētkos. Tiesa, tagad varbūt ir īpašāks brīdis, ja vien izprotam, kas ir Ziemas­svētki. Ka tā ir Jēzus piedzimšana katra cilvēka dvēselē, katra cilvēka sirdī. Ja tas notiek, tad sirds ir pilna prieka un ar to gribas dalīties. Ja bēdu dala ar citiem, tā kļūst mazāka, bet, ja prieku dala ar citiem, tas tikai pieaug.”

Taču šī nav vienīgā akcija, kurā cilvēki aicināti sagatavot dāvanas tiem, kam tās ļoti nepieciešamas. Jau piekto gadu Latvijas iedzīvotāji aicināti iesaistīties akcijā “Zvaigzne Austrumos”, lai sagatavotu dāvaniņas, kas nonāk pie karadarbībā cietušajiem bērniem pasaules karstajos punktos. Ak­cijas dibinātājs Pēteris Eisāns stāsta, ka šajos gados no Latvijas uz Jordāniju, Ēģipti, Gruziju, In­diju un citur nosūtītas jau vairāk nekā 20 tūkstoši dāvanu kastīšu. Šī gada dāvanas nonāks Indijā, Kolkatā pie bērniem graustu rajonos; Gruzijā, Gori pilsētā un tās apkaimē pie Krievijas – Gruzijas kara bēgļu bērniem; Jordānijā pie sīriešu un irākiešu bēgļu bērniem.

Akcijā iesaistījās arī cēsnieki, atsaucība nebija tik liela kā akcijas pirmajā gadā, taču P. Eisāns norāda, ka katras dāvanu kastītes autori ir vairāki cilvēki: “Paldies tiem, kuri piedalījās! Mēs nekad nezināsim, cik cilvēku atbalsta šo akciju, jo dzirdam, ka dažu dāvanu sagatavo viens, citreiz četri, pieci un vairāk kopā. Manuprāt, svarīgi, un to teikuši arī dāvanu gatavotāji, ka šādi var savu empātiju realizēt arī plašākā, pasaules, kontekstā. Ja atceramies, 90.gadu sākumā arī Latvija saņēma šādas dāvanu kastītes bērniem, tagad ir iespēja prieku sagādāt citiem. Vai­rākkārt esmu dzirdējis kādu sakām, ka bērnībā šādu dāvanu saņēmis, tagad jau pašam bērni un ir vēlme dot atpakaļ.”

P. Eisāns arī norāda, ka Latvijas labdarība ir pilnīgi brīva no jebkādas vēsturiskas vainas apziņas, kā tas, iespējams, ir lielvalstīs – Lielbritānijā, Francijā, citām, kam bija kolonijas visā pasaulē. Un, iespējams, tāda maza tauta kā mūsējā labāk izprot citu mazu tautu sūro likteni.

“Katru gadu braucam arī uz vietām, kur nonāk dāvanas, piedalāmies izdalīšanā, un tas ir brīnišķīgs mirklis, ko nevar aprakstīt. Ir sajūta, ka viņi mūsu mazās valsts devumu uztver kā dāsnāku, īpašāku,” saka P. Eisāns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
58

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi