Datorpirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2010.gadā sasnieguši 30 miljonus ASV dolāru (15 miljonus latu), kas ir par 25% vairāk nekā 2009.gadā, liecina starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas “Business Software Alliance” (BSA) dati.
BSA pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Bordāns, komentējot datus, norāda, ka Latvija pēdējos gados nav spējusi uzlabot situāciju programmatūras pirātisma jomā. Tas savukārt būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus, kā arī aizkavē vietējās informācijas tehnoloģiju (IT) industrijas attīstību.
“Ja programmatūras autortiesību aizsardzības vide Latvijā būtu labvēlīgāka, mums būtu vairāk tādu izcilu uzņēmumu kā, piemēram, “Tilde”, kas izstrādājusi vairākus starptautiski atzītus, unikālus IT risinājumus un produktus,” uzskata Bordāns.
Jau ziņots, ka datorprogrammu pirātisms Latvijā 2010.gadā saglabājies 56% apmērā.
Pēc Bordāna norādītā, Latviju šajā ziņā apsteidz gan Igaunija ar 50% pirātisma līmeni 2010.gadā, gan Lietuva ar 54% pirātisma līmeni 2010.gadā. 2006.gadā pirātisma līmenis Lietuvā bija par vienu procentpunktu augstāks nekā Latvijā, bet tagad šī valsts panākusi salīdzinoši zemāku pirātisma līmeni.
Eiropas Savienībā vidējais pirātisma līmenis ir 35%.
Kopējā nelegālas programmatūras komerciālā vērtība pasaulē pieaugusi par 14%, sasniedzot 59 miljardus dolāru (29 miljardus latu), kas ir rekordliels skaitlis un gandrīz divreiz vairāk nekā 2003.gadā. Šo tendenci ietekmē ekonomikas, kur datoru tirgus aug visstraujāk, bet programmatūras tirgus no tā būtiski atpaliek. 2010.gadā tā saucamās augošās ekonomikas, kurām tiek pieskaitīta arī Latvija, iegādājās vairāk nekā 50% no pasaulē pārdotajiem personālajiem datoriem, bet programmatūras tirgus tai pašā laikā šajās valstīs veidoja tikai ap 20% no pasaules kopējā tirgus, informē BSA.
BSA dati liecina, ka pirms sešiem gadiem pirātiskās programmatūras komerciālā vērtība augošajās ekonomikās veidoja mazāk nekā vienu trešdaļu no kopējās komerciālās vērtības pasaulē, bet patlaban tā veido vairāk nekā 50%.
Salīdzinot ar 2009.gadu, kopumā pasaulē pirātisma līmenis 2010.gadā samazinājies par vienu procentpunktu, sasniedzot 42%.
Gadskārtējo BSA pētījumu veica IT industrijas analīzes kompānija “IDC”. Pētījumā iekļautas 116 pasaules valstis.
BSA savā paziņojumā atsaucas arī uz izpētes kompānijas “Ipsos” pētījumu, saskaņā ar kuru cilvēki apzinās un atzīst intelektuālā īpašuma tiesības un legālas programmatūras vērtību, bet ļoti bieži nesaprot, ka veidi, kā viņi paši iegūst programmatūru, ir nelegāli. Piemēram, septiņi no desmit datorlietotājiem atzīst, ka būtu jāmaksā inovatoriem par viņu izgudrojumiem, 59% uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība dod pievienoto vērtību vietējai ekonomikai, 61% uzskata, ka tas rada jaunas darba vietas, astoņi no desmit uzskata, ka legāla programmatūra ir uzticamāka un drošāka kā pirātiskā versija. Secināts arī, ka 60% lietotāju kļūdaini domā, ka ir legāli iegādāties vienu programmatūras licenci un instalēt to uz daudziem datoriem mājas lietošanai, bet 47% uzskata, ka ir legāli šādi rīkoties darba vietā.
Organizācija arī atgādina par Starptautiskās intelektuālā īpašuma apvienības (International Intellectual Property Alliance – IIPA) šī gada aprīlī izteikto aicinājumu pievērst īpašu uzmanību problemātiskajai situācijai Latvijā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.
Kā galvenās problēmas IIPA norādīja joprojām nemainīgi augstos pirātisma rādītājus Latvijā un vāju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības mehānismu. Par nepilnībām liecina nesamērīgi ilgas tiesu procedūras, vāja izpratne par autortiesību pārkāpumu nodarīto kaitējumu, minimāli sodi par autortiesību pārkāpumiem u.c., norādīja organizācija.
Iepriekš BSA Latvijas organizācijas valdes locekle Sanita Meijere biznesa portālam “Nozare.lv” teica, ka praksē pērn vairāk nācies saskarties ar izpratnes trūkumu par datorpirātismu. Viņa pieļāva, ka sajūta par datorpirātisma tendenču pastiprināšanos radusies, jo pērn vairāk notika aktivitātes ārpus Rīgas, arī policija aktivizējusi darbu reģionos, bet tur izpratne par šo jomu ir sliktāka.
Pērn BSA sadarbībā ar Valsts policiju veica 264 pārbaudes, kas ir vairāk nekā pirms gada, kad veiktas 220 pārbaudes. Pārbaužu rezultātā Valsts policija pērn sākusi 42 kriminālprocesus. Skaitliski pārkāpumi vairāk atklāti ekonomiski aktīvākajā Rīgā.
BSA ir bezpeļņas asociācija, kas aizstāv programmatūras industrijas un tās partneru – datoru ražotāju – intereses. Tās galvenais birojs ir Vašingtonā, bet darbība norisinās 80 valstīs visā pasaulē. BSA Latvijā darbojas kopš 2001.gada.
NOZARE.LV
Komentāri