Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Darba vietās arvien jauni nelaimes gadījumi

Druva
00:00
13.02.2007
10

Kā “Druvai” atzina Ziemeļvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas valsts darba inspektors Valdis Tabūns, šis gads sācies ar jauniem nelaimes gadījumiem darba vietās.

“Esmu reģistrējis jau piecus nelaimes gadījumus darba vietās, no kuriem divi ir smagi un viens letāls. Šim neilgajam laika periodam tas ir ļoti daudz. Analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, nākas atzīt, ka darba ņēmēji paši bieži vien ir vainīgi pie gūtajām traumām. Nereti tā ir darbinieku neuzmanība un paviršība. Šajos negadījumos darba devēju negribētu vainot. Lielā mērā vaina jāuzņemas pašiem strādniekiem,” saka darba inspektors un piebilst, ka inspektoriem darba netrūkst, jo ik uz soļa nākas stāstīt, aizrādīt un diskutēt gan ar darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

“Par darba likumdošanu un darba aizsardzību runājam daudz, bet šajā informācijas plūsmā par bīstamajām iekārtām darba devēji un uzņēmēji nereti aizmirst. Darbojas likums par bīstamajām iekārtām un to uzraudzību. Firmas mainās, un nereti bīstamās iekārtas pārdod cita citai, aizmirstot daudz svarīgu lietu. Jāatzīst, ka uz darba ņēmēju šie jautājumi varbūt neattiecas tik daudz, kā uz darba devēju, kuram jānodrošina, lai bīstamās iekārtas – celtņi, ceļamkrāni, gāzes iekārtas, lifti un hidrauliskie pacēlāji – būtu reģistrētas, pārbaudītas un neradītu briesmas strādniekiem. Bīstamās iekārtas ir jāreģistrē un valsts darba inspekcijā jāsaņem ekspluatācijas atļauja. Taču zinu, ka, piemēram, iekārta Valmierā ir reģistrēta, bet atļauja nav saņemta. Darba inspektoriem šādas iekārtas ir jāapseko, jāpārbauda un jānovērtē, vai tās atbilst darbam. Jāpārliecinās, vai ir apmācīts speciālists, kas strādās, kā arī tas, vai ir izvietotas nepieciešamās informācijas zīmes un uzraksti uz bīstamajām iekārtām. Taču prakse pierāda, ka darba devēji labākajā gadījumā piereģistrē vai pārreģistrē bīstamās iekārtas. Ar to arī prasību izpilde beidzas,” nobažījies stāsta V.Tabūns, gan atklājot, ka rajonā līdz šim nav noticis neviens nelaimes gadījums, kas būtu saistīts ar bīstamajām iekārtām.

“Par laimi tāda nav bijis. Un negribētos, lai tas kādreiz notiek. Protams, strādājot ar pacēlājiem, nedrīkst aizmirst arī par individuālās drošības līdzekļiem – jostām, ķiverēm. Darba devējam ir jāgādā, lai personāls būtu apmācīts un nodrošināts ar personīgajiem darba aizsardzības līdzekļiem,” valsts normatīvo aktu prasības paskaidro darba inspektors.

V.Tabūns, runājot par aktualitātēm, piemin arī darba līgumus un atklāj, ka darbinieki darba vietās nereti paraksta uzņēmumu līgumus, paši nezinot, ko tie nozīmē.

“Varētu teikt arī tā, ka darba devējs nepaskaidro. Viss it kā ir kārtībā, bet uzņēmuma līgums tomēr ir līguma forma, kuru darba inspekcija neuzrauga. Ja darba ņēmējs dokumentu neizprot, sevi neaizstāv, sociālās garantijas, kuras ir saistītas ar darba līgumu, viņš var nesaņemt. Ir mums zināmi arī gadījumi, ka darba vietās darba līgumi tiek noslēgti par minimālo algu, bet pārējo maksā aploksnēs. It kā par to zinām, bet ir kāds jāpieķer pie rokas vai arī jānotiek kādam starpgadījumam, lai darbinieki paši atnāktu un sniegtu informāciju,” stāsta darba inspektors un neslēpj, ka uz valsts darba inspekciju cilvēki atnāk situācijā, kad ūdens jau sasmēlies mutē.

“Kamēr ar darba devēju ir kaut kāds dialogs, darbinieki klusē. Nāk tikai galējas pārestības gadījumā. Kamēr abas puses ir apmierinātas, pie mums nenāk un nesaka. Runā kaut kur pa kaktiem, bet, lai mēs varētu rīkoties, mums nepieciešama rakstiskā veidā saņemta informācija,” atzīst Ziemeļvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas valsts darba inspektors Valdis Tabūns. Kā paredz likuma Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību 5. nodaļa, bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums: * reģistrēt bīstamās iekārtas valsts darba inspekcijā un saņemt atļauju to lietošanai; * uzturēt bīstamās iekārtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām; * nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību, ņemot vērā bīstamās iekārtas veidu, sarežģītības un bīstamības pakāpi, kā arī darbinieku izglītību un iepriekšējā darba pieredzi; * nodrošināt normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu; * pārtraukt bīstamo iekārtu darbību, ja konstatēts, ka tās apdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības; * ziņot valsts darba inspekcijai un, ja apdraudēta vide, arī vides valsts inspekcijai par bīstamo iekārtu avārijām, kā arī pēc šo institūciju pieprasījuma sniegt avāriju izmeklēšanai nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.

Bīstamo iekārtu valdītājam ir tiesības: * ar darba devēju sabiedrisko organizāciju starpniecību piedalīties normatīvo aktu izstrādē; * informēt valsts darba inspekciju un akreditācijas institūciju par gadījumiem, kad inspicēšanas institūciju darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām, un pieprasīt, lai šīs institūcijas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina savas darbības rezultātā nodarītos zaudējumus; * izvēlēties inspicēšanas institūciju, ar kuru slēgt līgumu par bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu; * veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu, ja šīm iekārtām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta īpaša apkopes un remonta veikšanas kārtība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
8

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Arodbiedrības aizstāv intereses ilgtermiņā

00:00
21.03.2025
41

Cēsu novada izglītības darbinieku arodorganizācijas atskaišu – pārvēlēšanas konferencei bija dots skanīgs nosaukums – “Kopā radām spēku, kas kalnus spēj pārvietot, vienotībā atklājam jaunus apvāršņus”.    Arodbiedrības biedri atskatījās uz piecos gados paveikto un iezīmēja plānus nākamajiem pieciem gadiem. Konferencē piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Cēsu novada arodorganizācija 34 […]

Pašvaldībai jāatbalsta tie, kas grib darboties

00:00
20.03.2025
33

Jaunā pārvaldes vadītāja par svarīgu uzskata sadarbību ar aktīvajiem līgatniešiem 13.martā Cēsu novada domes deputāti par Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāju vienbalsīgi apstiprināja līdzšinējo pašvaldības investīciju projektu vadītāju Lieni Krīvenu. L.Krīvena ir līgatniete. Domes sēdē, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, viņa sacīja, ka par savu uzdevumu jaunajā amatā izvirza mērķi, lai Līgatnē labi jūtas un var […]

Nauda gan ikdienai, gan attīstībai

00:00
19.03.2025
57

Smiltenes novada pašvaldības 2025. gada budžetā ieņēmumi plānoti 40 930 004 eiro, izdevumi – 44 011 673 eiro,  finansēšana – 3 081 669 eiro. Budžets balstīts uz    novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2035.gadam, kurā ietverti pašvaldības stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kurās izvirzītas trīs galvenās vērtības: iedzīvotāji, uzņēmējdarbība un vide. “Pērn pieradām dzīvot taupīgi, jo […]

KNAB uzskata – bijusi ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana

12:05
18.03.2025
199

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par prettiesisku jaunas automašīnas iegādi, ziņo aģentūra LETA. G.Kukainis LETA uzsvēris, ka KNAB paziņojumā pausto noraida pilnā apmērā, jo pagaidām neesot skaidrs, par kuru iepirkumu ir apsūdzība. Kukai­nis akcentēja, ka KNAB ir pārbaudījis divus “ZAAO” automašīnu […]

“Tik Tok” video palīdz atklāt kūlas dedzinātāju Cēsu novadā

11:56
18.03.2025
74

Kūlas dedzinātājam Straupes pagastā, kurš ar savu “varoņdarbu” gribēja savākt skatījumus vietnē “Tik Tok”, tagad draud administratīvais sods no 280 līdz 700 eiro. To, ka kūlas dedzināšana  nodara kaitējumu dabai, rada ugunsgrēka draudus un ir sodāms pārkāpums, saziņas līdzekļi atkārto ik pavasari. Tomēr, kolīdz nokūst sniegs, tā ugunsdzēsējiem un kārtības sargiem darba pilnas rokas, novēršot […]

Tautas balss

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
10
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
18
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
32
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
23
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Sludinājumi