Svētdiena, 8. septembris
Vārda dienas: Regīna, Ermīns

Dabiskās pļavas vērtība jāizprot

Sarmīte Feldmane
23:00
22.08.2022
15
Dabiskas Puavas 2

Pēc “Dabas skaitīšanas” ne viens vien zemes īpašnieks saņēmis ziņu, ka kādā viņa pļavā ir bioloģiski vērtīgs zālājs. Bez cilvēka iesaistes  tā pastāvēšana ir apdraudēta.

Dabiskās pļavas veidojas daudzu gadu desmitu laikā, ja zālājs tiek atbilstoši apsaimniekots – noganīts vai nopļauts, bet nopļautais tiek novākts no lauka. Šī vērtīgā biotopa galvenie sarukšanas iemesli ir to neapsaimniekošana vai nepiemērota apsaimniekošana, kā arī apmežošana un uzaršana. Dabas daudzveidības saglabāšanai svarīgi, lai    apsaimniekotājs izprot    dabas vērtības un vēlas tās saglabāt.

Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu konsultāciju birojs    rīkoja mācības “Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošana”. Par tām interese bija liela, jo, lai saņemtu atbalsta maksājumu par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, saimniekam jāapmeklē mācības un jāsaņem atbilstošs dokuments. Ja nosacījums par mācībām nav izpildīts, atbalsta maksājums tiek samazināts uz pusi.

“Lai saimniekotu, saglabātu bioloģisko daudzveidību, ir jāzina, kā kopt pļavas. Mācībās liela interese ir gan pieredzējušiem lauksaimniekiem, gan    rīdziniekiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi laukos un tagad apgūst daudz tāda, ar ko līdz šim nav bijusi saskare,” pastāstīja Cēsu biroja vadītāja Dace Kalniņa.

Dabas eksperte Maija Medne zemju īpašniekiem skaidroja, ka biotops ir tradicionālās pļavu apsaimniekošanas rezultāts. “Ja vien iespējams to darīt pietuvināti tam, kā zemnieki izmantoja pļavas, biotops tiek saglabāts un uzturēts.    Vienkāršākais – reizi gadā pļavu nopļaut un zāli novākt vai arī platību noganīt,” uzsvēra dabas eksperte un piebilda, ka arī Latvijā aizvien    vairāk tiek runāts, vai gaļas liellopi, kurus izmanto biotopu apsaimniekošanā, nav par smagiem, vai nebojā zālāju.

M.Medne arī mudināja izprast, ka pļavas Latvijā ir tikai cilvēku iekoptas, kādreiz līžot līdumus. Ja pļavas nepļauj vai nenogana, tās pārņem meži. Zāle vienmēr bijusi lopbarība, tāpēc pļauta un novākta. Mūsdienās daudzviet zāle vairs nav vajadzīga, jāmeklē jauni tās izmantošanas veidi.

Pēc teorētiskas nodarbības visi devās uz pļavu Gaujmalā, ko apsaimnieko Cēsu novada pašvaldība, daļa ir Cēsu pilsētas, daļa Raiskuma pagasta teritorijā. Vispirms kursu dalībnieki izstaigāja pļavu, meklējot biotopam raksturīgos indikatīvos augus, kā arī vērtēja tās stāvokli. Nopļautajā pļavā tika atrasti 15 indikatīvie augi, pirms tam dabas eksperts te konstatējis 21.
Mācoties par biotopiem, kursu dalībnieki šo pļavu apmeklēja jau sesto gadu. Ilgus gadus tā bija neapsaimniekota, tad raiskumieši sāka pļaut savu daļu, otro vasaru arī cēsnieki. Kursanti secināja, ka labi redzama īpašumu robeža. Vienā pusē zāle pavirši savākta, otrā zaļo attāls. Pļava nav līdzena, un pļaujmašīna vietām uzsitusi augsni,    krūmi nāk virsū pļavai, kādreiz tā bijusi lielāka. Novērtējot pļavu, tiek secināts, ka tā nav arta vismaz 50 gadus.

“Latvijā pļavas ir kā pērles, pat nevar iedomāties, ka te ir 21 indikatīvais augs, kas liecina, ka tā ir vērtīga dabīgā pļava. Tā ir vērtība, kas jāsaglabā, ar ko jālepojas,” sacīja M.Medne, rādot atrastos dabiskās pļavas vērtīgos augus: lielo mārsilu, dzirkstelīti, kailo pļavaudzīti, ziemeļu madaru, klinšu noragu, ancīti, čūkmēlīti, kalnu āboliņu, vizuli un citus.

Semināra dalībnieki stāstīja, cik svarīgi viņiem saprast dabiskās pļavas vērtību un apsaimniekošanas principus. “Ar māsu saimniekojam,    saņēmām paziņojumu, ka mūsu īpašumā ir biotops, gribas saprast, kas tas ir. Jāzina, kā tādu vērtību apsaimniekot. Lopu mums nav, turam bites, tāpēc pļavas appļaujam vēlāk,” teica Dace Rence no Vaives pagasta. Viņa arī vērtēja, ka ir gandarīta par dabas skaitīšanā atzīto – īpašumā ir dabiskās pļavas, tātad saimniekošanas metodes ir zālājam labvēlīgas un tajā aug tādi augi, kādu nav visur.
Valda Ļeonova no Drustu pagasta    atklāja, ka viņai ir svarīgi saudzēt dabu un vēlas    uzzināt vairāk, ko pati vēl var    darīt, lai vairotu bioloģisko daudzveidību. No viņas īpašuma gan pusi – 15 ha – aizņem bioloģiski augstvērtīgi zālāji. “Pagastā ir daudz dabisko pļava, augsne    nav piemērota kviešiem un rudziem, tāpēc daudzi tur lopus, sienu un ganības vajag. Zemnieki nelieto minerālmēslus, pesticīdus, jo nav kultūru, kuru audzēšanai tos vajadzētu,” pastāstīja V.Ļeonova. Pļava tiek pļauta sienam trušiem un pakaišiem vistām.

Drabešnieces Ilzes Reinsones īpašumā dabiskās pļavas aizņem 2,8 hektārus. “Vēl pirms dažiem gadiem bija govs, tad vajadzēja sienu un ganības. Tagad izmēģinu, kā nopļauto zāli izmantot dārzā.    Pavasarī kartupeļus iestādīju sienā, izmantoju rudenī nopļauto zāli, ierušināju,    raža ir ļoti laba,” par saimniekošanu pastāstīja I.Reinsone.

Gints Jelnieks nesen iegādājies īpašumu Liepas pagastā. “Biotops ir    pļavas mala. Iepriekšējais saimnieks    sācis    uzturēt dabisko pļavu, turpināsim. Kā to izmantot, ko un kā darīt, vēl skaidri nezinām,” atklāja liepēnietis.

“Bioloģiskā daudzveidība -  tā ir sēklu banka selekcijai. Tā kā pasaulē kopumā notiek pāreja uz monokultūrām, daudzveidība samazinās un parādās globāli riski nākotnē,” uzsvēra D.Kalniņa. Kursantiem būs vēl viena mācību diena, kur tiks runāts lielākoties par pļavu apsaimniekošanu. Septembra sākumā kursi būs vēl vienai grupai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Samuraja ceļš uz teātri

00:00
08.09.2024
9

Lai arī Valmieras teātris ekspluatācijā nodots jau vasaras vidū, tā svinīgā atklāšana notika vakar, 5. septembrī. Emocionālo un asprātīgo ceremoniju jaunajā “melnās kastes” zālē vadīja divi skumja un nesatricināma izskata samuraji, trāpīgi simbolizējot to cīņu un askēzes ceļu, kas teātra kolektīvam bija jāveic kopš būvdarbu sākuma 2021. gada otrajā pusē. Izrāžu veidošana gandrīz būvlaukumā, dažkārt […]

Iemūrē laika kapsulu un svin vasaru

00:00
07.09.2024
23

Ar svētkiem cēsniekiem un viesiem “Cēsu alus” teritorijā tika iemūrēta laika kapsula Cēsu darītavas topošā Apmeklētāju centra pamatos. Nākotnē ēkā atradīsies Cēsu darītavas Apmeklētāju centrs un mūsdienīgas biroja telpas darbiniekiem. Projektā plānots ieguldīt 1,8 miljonus eiro. “Šogad pabeigsim sargu māju, būs ērtas darba vietas. Apmeklētāju centrs un administrācijas telpas taps nākamgad. Te būs darbavietas 28 […]

Biznesa pikniks iedvesmai

00:00
06.09.2024
34

Radošā un digitālā kvartāla “Rainis” telpās pagājušajā nedēļā notika biznesa ideju “Pik-Niks”. To apmeklēt uzņēmīgus cēsniekus aicināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Cēsu pārstāvniecības projektu vadītāja Sanita Krieviņa kopā ar kolēģēm Annu Krasovsku un Inesi Džarcāni. Kupli apmeklētā piknika galvenā tēma bija pieteikšanās nosacījumi un ieguvumi konkursā “Ideju kauss 2024”, kas norisinās jau 16. gadu. […]

Tirgus un garšīgas uzkodas – tas sader

06:26
05.09.2024
420

Pirmais ielu ēdināšanas jeb street food festivals Cēsīs ir sākums šim ēdināšanas konceptam pilsētā. Organizators – “Cēsu tirgus” – plāno to aizvien kuplināt, piedāvājot pircējiem daudzveidību. “Vēlamies padarīt Cēsu novada iedzīvotāju un viesu tirdziņu atmosfēru daudzveidīgāku un piedāvāt dažādas pasaules virtuves garšas visām gaumēm,” “Druvai” pastāstīja pasākuma organizatore, SIA “Cēsu tirgus” valdes locekle Oksana Zariņa-Jerohoviča […]

Iepazīst medus ceļu līdz karotei

00:00
05.09.2024
32

Latvijas Biškopības biedrība ar devīzi “Dabas spēks karotē medus” aizvadītās nedēļas nogalē rosināja ikvienu apmeklēt “Medus dienu dravā”. Daudzi biškopji Latvijā iepazīstināja ar savām dravām, medusiegūšanu, stāstīja par tā veselīgajām īpašībām, un bija iespēja bez maksas iepazīt dažādas medus garšas. Cēsu novadā varēja braukt ciemos uz Nītaures pagastu pie Zusteru ģimenes. Dravā ir 85 bišu […]

Ugunsgrēkā Madonā gāja bojā divi cilvēki

11:33
04.09.2024
65

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 3.septembra plkst. 6.30 līdz 4.septembra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma piecus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu, vienu uz glābšanas darbiem, bet vēl viens izsaukums bija maldinājums. Plkst. 01.05 VUGD saņēma informāciju, ka Madonā deg dzīvojamā māja. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
17
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
18
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
25
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
16
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
22
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi