Svētdiena, 13. oktobris
Vārda dienas: Irma, Mirga
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Dabas zinātņu projekts Priekuļos

Druva
00:00
11.01.2008
5

Gaidot valsts apsolīto modernizāciju Latvijas vidusskolu dabas zinātņu kabinetos, Priekuļu pašvaldība piešķīrusi finansējumu, lai varētu veikt vidusskolas telpu kapitālo remontu.

Pirmdien, sākoties mācību gada otrajam semestrim, Priekuļu vidusskolas skolēni ienāca pilnīgi pārveidotā ķīmijas kabinetā un laboratorijā. Viss telpās ir jauns, sākot no logiem, durvīm, ventilācijas un elektroinstalācijas, beidzot ar galdiem, krēsliem, skapjiem, ar ķīmisko elementu nosaukumu tabulām pie sienas un diviem velkmes skapjiem ķīmisko eksperimentu veikšanai. Remontam un labiekārtošanai 2007. gadā no pagasta budžeta iztērēti gandrīz 50 tūkstoši latu.

Klases un laboratorijas mēbeļu funkcionalitātes un iekārtojuma autors ir pieredzējušais ķīmijas skolotājs Imants Skrastiņš. Viņš pārdomājis katru telpas kvadrātmetru, lai iekārtojums būtu parocīgs mācību procesam. ”Visvairāk man prieks, ka ar skolēniem varēšu strādāt sakārtotā vidē. Tam arī ir liela nozīme,” ķīmijas kabineta atklāšanas dienā skolas kolēģiem un pašvaldības pārstāvjiem sacīja I.Skrastiņš. ”Nekur nav rakstīts, kādam jāizskatās modernam ķīmijas kabinetam, tāpēc nācās lietā likt paša pieredzi. Līdz šim neko līdzīgu neesmu darījis, tāpēc viegli nebija. Kabineta pārtapšanas laikā iepazināmies arī ar kabinetiem dažādās skolās. Taču ar ķīmijas klases atklāšanu nekas nav beidzies. Viss te ir jauns un smuks. Tagad jāgādā par iekārtojuma saglabāšanu.” I. Skrastiņš norādīja, ka ķīmija ir tas mācību priekšmets, kurā, nemākulīgi un nepārdomāti darbojoties, telpas iekārtojumam var nodarīt neatgriezenisku skādi.

Priekuļu vidusskolas direktore Iveta Apine uzsvēra, ka skola kopā ar pašvaldību ir īstenojusi valsts izvirzītos nosacījumus, lai iekļautos programmā par kvalitatīvas, dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes saņemšanu. Vairāk nekā divus gadu desmitus nokalpojušais ķīmijas kabineta aprīkojums – ierīces demonstrējumiem, piederumi laboratorijas darbu veikšanai – ir morāli novecojis.

Priekulieši cer ar valsts solītā projekta starpniecību modernizēt ne tikai ķīmijas mācīšanu. Pedagogi kabineta atklāšanā, pagasta padomes priekšsēdētājai Mārai Juzupai sakot paldies par deputātu ieinteresētību skolas mācību procesa mūsdienīgošanā,

atgādināja, ka kapitālais remonts šogad būtu nepieciešams arī bioloģijas, fizikas un matemātikas kabinetā. Tas ļautu cerēt, ka drīzumā sekotu dabaszinātņu un matemātikas kabineta modernizēšana par ES piešķirtajiem līdzekļiem.

Dabaszinātņu apguvē īpaša nozīme ir speciāli aprīkotiem kabinetiem. Šo mācību priekšmetu satura izpratnei ir nepieciešama praktiska darbošanās un demonstrējumi, it īpaši, iepazīstoties ar jaunākajām tehnoloģijām un zinātniskajām metodēm. Pašlaik dabaszinātņu skolotāju rīcībā esošie mācību materiāli un kabinetu aprīkojums nedod iespēju īstenot mūsdienīgu stundu saturu. Kabinetos nav nepieciešamo informācijas tehnoloģiju un mācību satura īstenošanai nepieciešamās tehnikas. To valsts ir atzinusi, tāpēc arī notiek finanšu piesaiste.

”Imants ir sava darba entuziasts,” uzsvēra M.Juzupa. Viņa kolēģi, arī rajona izglītības pārvaldes un pagasta padomes pārstāvji bija vienisprātis, ka skolotājs pelnījis darbu mūsdienīgā vidē, jo viņa ieinteresētība un talants iepriekšējos gados jau palīdzējis vairākiem skolas audzēkņiem ķīmijā gūt panākumus valsts un arī starptautiskā mērogā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sanākt kopā un sazaigot

00:00
13.10.2024
11

Priekuliete Zaiga Cīrule jau vairākus gadus piedalās interesantā notikumā – Latvijas Zaigu salidojumā. “Par Zaigu salidojumu uzzināju nejauši, vārds pa vārdam, caur paziņām, strādājot bērnudārzā. Pirmais mans Zaigu salidojums bija 2011.gadā. Kopā ar vārdamāsām esmu jau trīspadsmit gadus,” atklāj Z.Cīrule un pastāsta par savu pirmo tikšanās reizi ar vārdamāsām. “Izkāpu no automašīnas un devos sasveicināties. […]

Tomāti, tomāti un vēl tomāti

00:00
12.10.2024
29

Anna Ķilla 45 gadus dzīvo Līgatnē, ir savs dārziņš, siltumnīca. “Visu mūžu kaut ko esmu audzējusi. Kad atgriezos no darba Anglijā, izdomāju, ka  gribu, lai man ir simts dažādu tomātu,” smaidot stāsta Anna. Pirms astoņiem gadiem sāka internetā meklēt padomus un sēklas. Pirms diviem gadiem sarīkoja izstādi, kurā līgatnieši varēja apskatīt 120 šķirņu tomātus. Šonedēļ […]

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
135
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
45
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
45
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
84

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
17
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
15
7
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
31
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
46
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.