Dabas spēka mācībstunda cilvēkiem

Brīvdienās piepildījās meteorologu brīdinājums — Latvijai pāri brāzās stiprs vējš un lietus. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas naktī uz 23. augustu tā bija spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi.

Cēsu novadā vētras radītie bojājumi ir mazāki nekā citur Latvijā. Elektro­enerģijas pārrāvumi bija dažas stundas, taču dažviet — Līgatnē, Straupē, Stalbē — elektrības nebija vēl vakar pusdienlaikā. Tas, ka nebija elektrības, ietekmēja ikviena ikdienu — nestrādāja lielākā daļa degvielas uzpildes staciju, tika pārtraukta centralizētā ūdens piegāde, nedarbojās kanalizācija un nebija pieejami atsevišķu mobilo sakaru operatoru pakalpojumi un internets.

Lai arī novadā daudzviet tika izgāzti koki, kas aizšķērsoja ceļus un arī salauza kādu sētu, to nevar salīdzināt ar postījumiem citviet Latvijā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa “Druvai” pastāstīja, ka no sestdienas rīta līdz pirmdienas rītam Cēsu novadā saņemti tikai 26 ārkārtas palīdzības pieteikumi. Pieteikumu skaits pirmdien jau strauji samazinājās, tomēr seku likvidēšanas darbi vēl turpinājās.

Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietnieks komunālajos jautājumos Egils Kurp­nieks informēja, ka darbi sākās jau svētdien, turpināsies arī nākamajās dienās: “Bīstamās situācijas risinām maksimāli ātri. Turpinās galvenie sakopšanas darbi, kas saistīti ar nolauztiem zariem, sakritušām lapām un sanesumiem, tāpat arī koku zāģēšana. Ir atsevišķi zāģēšanas darbi, kur nepieciešams arborists, tos nevarēsim paveikt ātri. Ir gadījumi, kad koki no pašvaldības teritorijas ir iekrituši privātīpašumā, arī šādas situācijas risinām. Vēl rūpīgi apsekojam lauku teritorijas, tāpat pārliecināmies, vai uz ceļiem nav bīstamu izskalojumu, pārbaudām caurtekas. Lai gan lietavas nebija postošas, tās bija ilgas, to redzam pēc augstā ūdens līmeņa arī upēs un upītēs,” stāstīja E. Kurpnieks un uzsvēra, ka pagaidām nav pamanīti kritiski bojājumi. Viņš arī norāda, aizvien tiek saņemtas ziņas par vētras postījumiem, jo gan turpinās apsekošana, gan, atjaunojoties sakariem, iedzīvotāji informē par aktuālo situāciju. Pirmdienas rītā tika saņemta ziņa par aizšķērsotu ceļu uz sakaru torni.

Cēsu pilsētas SIA “Vinda” valdes loceklis Artūrs Smagars pastāstīja, ka pirmdien pēcpusdienā bez ūdens bija Straupes, Plāča, Stalbes un Rozulas iedzīvotāji. Tur dzeramais ūdens ir pievests  mucā, no kuras iedzīvotāji to var pildīt līdzi paņemtos traukos. Izmantojot ģeneratoru, ūdens tiek sūknēts ūdenstorņos. Līgatnē ir atjaunota ūdens piegāde. Svētdien ģenerators bija nepieciešams Līvos. “Ne jau visur var nodrošināt ģeneratorus, tos izmantojam vietās, kur lielāka nepieciešamība. Lielajās ūdens sūknētavās, iekārtās ir stacionārie ģeneratori un problēmu nav. Mazajās ūdens ņemšanās vietās, ciemu attīrīšanas iekārtās, kanalizācijas sūkņu stacijās, atdzelžotavās nodrošināt ģeneratoru būtu ļoti dārgi. Izlemsim, kur vēl tie ir nepieciešami, izvērtējot prioritātes,” vērtēja A. Smagars un uzsvēra, ka “Vindas” darbinieki strādāja  brīvdienās un ar atbildību veica savus pienākumus.

Līgatni stiprais vējš un lietus novadā skāra visvairāk. Vakar pusdienlaikā Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājs  Dainis Jurka pastāstīja, ka aizvien kopš sestdienas daudzviet nav elektrības, nestrādā LMT mobilo sakaru tornis un iedzīvotāji nevar sazināties.

Svētdien Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi strādāja paaugstinātas intensitātes režīmā. Daudzviet piekļūt pie pacientiem traucēja uz ceļa sakritušie koki un zari.   

NMPD Ārējās komunikācijas vadītājs Miks Dūcis “Druvu” informēja, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju, pie visiem pacientiem, kuriem bija nepieciešama palīdzība, mediķi nokļuva. Tomēr bija atsevišķi izsaukumi, kas prasīja vairākas stundas, kamēr gan operatīvie dienesti, gan līdzcilvēki atbrīvoja ceļu. M. Dūcis norādīja, ka palīdzība Latvijā bija nepieciešama arī 14 tieši vētrā cietušajiem cilvēkiem. Spēcīgā vēja dēļ bojājumi nodarīti arī diviem NMPD operatīvajiem auto, viens transport­līdzeklis bojāts, braucot pie pacienta. Tomēr bojājumi nebija tādi, lai ceļu nevarētu turpināt.
Cēsu novada pašvaldības centrālās administrācijas civilās aizsardzības speciālists Vilnis Karlsbergs atgādināja, ka visā Latvijā bija gan elektrības, gan sakaru pārrāvumi, un atklāja, ka bijuši brīži, kad arī dienestiem, piemēram, pašvaldības policijai bijis sarežģīti nodrošināt sakarus. “Tur nelīdzētu elektrības ģenerators, jo tā bija plaša ārējā ietekme — nedarbojās it nekas,” skaidroja V. Karlsbergs, un piebilda, ka nebija pieejams internets, mobilie sakari,  avāriju pieteikšanas lietotnes.

V. Karlsbergs uzteic visus atbildīgos dienestus, jo, spītējot draudīgajiem laikapstākļiem, speciālisti strādājuši un elektrība atjaunota, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bijis klāt visur, kur palīdzība bija nepieciešama.   

Kā būtiskāko mācību no šādas stihijas V. Karlsbergs min sabiedrības    sapratni, cik daudz ir “neizpildīto mājasdarbu” jeb cik daudz mums katram ir vēl darāmā, lai sevi un savu ģimeni šādos brīžos kaut diennakti varētu nodrošināt,  ideālā variantā — visas 72 stundas. Piemēram, mājsaimniecībā jābūt vismaz vienam ar baterijām darbināmam radiouztvērējam. Šajā reizē tas vietumis bija vienīgais iespējamais informācijas devējs. “Ja tā būtu tikai vietēja mēroga kataklizma, tad bez tā vēl varētu iztikt,” piemetināja speciālists, paskaidrojot, ka teju visas valsts mēroga vētra ne vienu vien rosināja aizdomāties, kā dzīvot un rīkoties, kad vairs nav sakaru.

Lai gan tas nebija izdzīvošanas jautājums, V. Karlsbergs norādīja, ka svētdienas rītā pulcēšanās pie vietām, kur var iegādāties siltu kafiju, liek katram izvērtēt, vai bez elektrības kaut kur ir pieejams vēl kāds ēdiena vai dzēriena pagatavošanas veids. Kā mācību viņš  novērtē, ka pēc nedēļu ilgiem brīdinājumiem par gaidāmo dabas stihiju vairs nav īsti vietā brīnīties, ka degvielas uzpildes stacijas un arī kāds veikals nestrādā. V. Karlsbergs par situācijas atraktīvu izmantošanu uzteica Elmāra Taņņa ēdināšanas vietas Līgatnē risinājumu — darbinieki  izgāja ceļa malā, dejoja un turēja plakātus, ka viņiem ir  ēdamais un arī kafija. “Varbūt labāk tomēr lieku reizi uzticēties šūnapraidei un pienācīgi sagatavoties,” uzsvēra V. Karlsbergs.   

Pirmdienas rītā notikušajā kopējā apspriedē ar apvienību pārvaldēm konstatēts, ka visi dienesti ar dažādām situācijām tikuši galā un nav nepieciešami papildspēki. Novadā vismaz lielākie ceļi jau pirmdienas rītā bijuši vai nu pilnībā atbrīvoti no kritušajiem kokiem, vai vismaz tā, lai tiem var pabraukt garām. Vakar vēl notika situācijas apzināšana pagastos.   

V. Karlsbergs atgādināja, ka pāris stundu pirms vētras sociālajos saziņas līdzekļos bija dez­informācijas plūsma par it kā nevajadzīgajiem šūnapraides ziņojumiem. Cerams, aizvadītā vētra tādiem apgalvojumiem kaut nedaudz  liks pieklust.  Viņš arī pastāstīja, ka brīvdienās mašīnas bagāžniekā ielicis zāģi. Tas noderējis, lai novāktu nelielus kokus vai zarus no ceļa. Zāģis mašīnā bijis ne vienam vien autobraucējam.

VUGD aicina iedzīvotājus arī turpmāk būt piesardzīgiem, jo kaut arī vējš pierimis, kokiem var būt aizlūzuši zari vai bojāti stumbri, kas var krist pavisam negaidīti. Glābēji iesaka netuvoties kokiem, kas sasvērušies, bojāti vai ar aizlūzušiem zariem, kā arī bojātām elektrolīnijām un pārrautiem vadiem.