Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

“Creditreform”: Tikai 44,7% būvniecības uzņēmumu ir stabils finansiālais stāvoklis

Druva
18:33
28.07.2011
9

Būvniecībā izveidojusies ļoti saspringta situācija, jo tikai 44,7% no visiem būvniecības nozares uzņēmumiem ir samērā stabils un pieņemams finansiālais stāvoklis, liecina kredītrisku kompānijas “Creditreform” veiktais pētījums.

Šī gada pirmajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, nokrities par 15,1%. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās veido vairs tikai – 91,5 miljonus latu, salīdzinot ar 107,2 miljoniem latu pērn pirmajā ceturksnī.

Kā uzrāda lielāko būvkompāniju un “Creditreform” speciālistu veiktā prognožu analīze, stāvokļa būtisks uzlabojums nav paredzams arī nākamajos mēnešos. Tiek prognozēts, ka arī gada kritums salīdzināmās cenās varētu saglabāties 15% robežās.

Būvniecības tirgus atveseļošanos lielā mērā kavē nosacīti zemais privātā un publiskā sektoru pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, norāda “Creditreform”. Praktiski apstājušās investīcijas tirdzniecības, administratīvo ēku, lielu komunālo saimniecību, maģistrālo cauruļvadu un citu komunikāciju objektu būvniecībā. Kritumu piedzīvo arī šoseju, ceļu un tiltu būvniecība.

Patlaban nozares dzīvotspēju lielā mērā uztur dzīvojamo māju būvniecība un renovācija, kā arī infrastruktūras objekti, ieskaitot daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumus, kuros kā līdzfinansējumu izmanto dažādus ES fondus, secināts “Creditreform” pētījumā.

Dramatiski zemais pieprasījums pēc dažādu būvniecības sektoru pakalpojumiem, ievērojami saasinājis konkurenci. Gan konkurence, gan ievērojamais energoresursu cenu kāpums, nodokļu pieaugums, vairāku izmantojamo resursu straujš sadārdzinājums, atstājuši negatīvu ietekmi uz būvkompāniju finanšu rādītājiem, norāda “Creditreform”. Īpaši cietušas mazās kompānijas, kuras dibinātas treknajos gados, un nav spējušas nodrošināt finansiālā stāvokļa stabilizācijas pasākumus.

To apstiprina “Creditreform” speciālistu veiktais pētījums par būvniecības nozares uzņēmumu maksātspējas un kredītspējas risku izmaiņām pēc stāvokļa uz šā gada 1.jūliju, salīdzinājumā ar 2010.gada 1.jūliju, izmantojot speciālu matemātisko modeli “CrefoScore”.

Ar teicamu maksātspēju “CrefoScore” pirmajā riska klasē uz šī gada 1.jūliju atrodas viens būvniecības uzņēmums. Arī pērn šajā pašā laikā teicama maksātspēja bija tikai diviem būvniecības uzņēmumiem.

Savukārt uzņēmumu skaits, kuri atrodas no pirmās līdz piektajai “CrefoScore” riska klasei ar teicamu līdz vidēju maksātspēju un atspoguļo samērā stabilu un pieņemamu finansiālo stāvokli, veido 44,7% no visiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Lielākā vai mazākā mērā paaugstināta riska zonās atrodas visi atlikušie komersanti. Gada laikā par 3,4% palielinājies likvidēto un par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu skaits. Šādi uzņēmumi 2011.gada 1.jūlijā veido 18,9% no visiem būvniecības uzņēmumiem.

Lielākais būvniecības uzņēmumu skaits ierindojas “CrefoScore” devītajā riska klasē – 3711 uzņēmumi jeb 24%. Ar šiem uzņēmumiem sadarbība nav ieteicama to būtisko maksājumu kavējumu dēļ, norāda “Creditreform”.

Kopumā “CrefoScore” trijās augstākā riska klasēs (astotā, devītā un desmitā “CrefoScore” riska klase) ierindojas 6920 uzņēmumi, kas veido teju pusi no visiem būvniecības uzņēmumiem – 44,8%. Šos uzņēmumus raksturo slikta maksātspēja, reģistrēti daudzkārtēji būtiski maksājumu kavējumi, kas bieži noveduši pie maksātnespējas procesu vai likvidācijas uzsākšanas.

“Creditreform” uzsver, ka diemžēl šī dramatiskā tendence turpina saglabāties, jo pasūtījumu hronisks trūkums un augošās būvmateriālu izmaksas tikai pasliktina situāciju un prognozējams, ka vēl līdz gada beigām maksātnespējīgo un likvidēto būvniecības uzņēmumu skaits pieaugs.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
9

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
38

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
62

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
63

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
418

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi