Uzņēmējiem-nodokļu parādniekiem būtu nepieciešams piemērot nodokļu amnestiju, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā reģionālajā diskusijā atzina Cēsu novada uzņēmēji.
Uzņēmēji uzsvēra, ka uzņēmumu izmaksas būtiski ietekmēs elektroenerģijas un gāzes tarifu pieaugums, kā arī akcīzes nodokļa paaugstināšana benzīnam. “Nodokļi ir auguši, bet produkcijas cenu nav iespējams paaugstināt, jo cilvēku pirktspēja joprojām ir zema. Nodokļu slogs atkal būs uz uzņēmēju pleciem,” norādīja zemnieku saimniecības “Kliģēni” īpašnieks Aleksandrs Raubiško.
“Lai arī celtniecības nozare joprojām ir “kritiska”, sāk parādīties nelielas atlabšanas pazīmes, taču nav pircēju, jo tie, kas būtu potenciālie pircēji vecumā no 25 līdz 35 gadiem, masveidā ir aizbraukuši no Latvijas,” atzina būvniecības uzņēmuma SIA “Firma Kurmītis” īpašniece Diāna Dančauska.
Arī SIA “Tīrības nams” īpašnieks Gvido Sabulis atzina, ka visi uzņēmuma resursi ir samazināti un jebkura kustība no Ministru kabineta puses ir tieši jūtama uzņēmumā. “Cik tālu var savilkt jostu, vienā brīdī beidzas jostas vilkšanas spēks,” norādīja Sabulis.
Cēsu uzņēmēju kluba vadītājs Arkādijs Suškins uzsvēra, ka celt nodokļus ir vieglākais ceļš. Turklāt pats nepareizākais ir celt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, jo jau patlaban kontrabandas preces šajā nozarē ir lielos apjomos. “Valdība domā, ka, ceļot cenas, mazāk dzers, taču tas rada tieši pretēju efektu, un nelegālās produkcijas apjoms var palielināties līdz 50%,” norādīja Suškins.
Viens no iespējamajiem ceļiem būtu nodokļu amnestijas piemērošana nodokļu parādniekiem, uzskata Cēsu uzņēmēji. “Daudziem godīgiem uzņēmējiem, kuri varētu vēl ķepuroties, lai neslēgtu savas bodes ciet, patlaban būtu nepieciešama nodokļu amnestija. Citādāk uzņēmējus “sitīs, kamēr nositīs”,” uzskata Cēsu uzņēmēju kluba vadītājs.
Kā skaidroja Suškins, nodokļu parāda procenti tiktu anulēti, ja uzņēmējs spētu izveidot biznesa plānu un pierādīt, ka pie noteiktām nodokļu parādu atlaidēm uzņēmējam ir iespēja saglabāt darba vietas un turpināt strādāt un maksāt valstij nodokļus. “Ja man ir nomnieks, kas nespēj maksāt telpu īres maksu, tad, protams, viens variants ir lauzt līgumu un izmest viņus uz ielas. Taču tad stāvēs tukšas īres telpas, jo nekustamo īpašumu tirgus stāv uz vietas, bet pastāv otra iespēja – mēs vienojamies, ka viņš apmaksā vismaz komunālos maksājumus, tādā veidā es palīdzu nomniekam un pats nenogrimstu,” sacīja Suškins.
“Valstij nav jārada bezdarbnieku masa, kas pēc tam dzīvo uz valsts rēķina,” pārliecināts arī Sabulis.
Pēc uzņēmēju domām, arī kreditoriem un citām iesaistītajām pusēm esošajā ekonomiskajā situācijā būtu jādala līdzatbildība. “Valdībai vajadzētu apsēsties pie viena galda ar uzņēmējiem, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem un kreditoriem, lai izvērtētu esošo situāciju. Pirms krīzes bankas kreditēja, bet tagad ir noņemtas no līdzatbildības,” sacīja Sabulis, norādot, ka, piemēram, Somijā 1991.gadā tika parakstīti memorandi, kas noteica nodokļu atlaides piecu gadu periodam.
Tāpat uzņēmēji norādīja uz ārvalstu investoru priekšrocībām Latvijas tirgū lētāku kredītresursu pieejamības dēļ. “Mēs tomēr esam latvieši un arī savā zemē gribam kaut ko darīt,” uzsvēra Sabulis.
Cēsu uzņēmēji kritizēja valstī pastāvošo nodokļu politikas neprognozējamību. “No rīta pamodīsimies, un ministri būs izdomājuši kārtējo jauno nodokli,” sacīja Cēsu uzņēmēju kluba vadītājs.
Kopumā uzņēmēji atzina, ka saglabāt uzņēmumu un darboties šajos laikos ļauj tikai pašu uzņēmēju iekšējais optimisms.
Cēsu uzņēmēju klubs darbojas 16 gadus un apvieno aptuveni 20 dažādu nozaru uzņēmējus, ar kuriem regulārās sanāksmēs pārrunā uzņēmējdarbības attīstībai aktuālus jautājumus.
NOZARE.LV
Komentāri