Likumprojektā “Par dzīvojamo telpu īri” paredzētais pašvaldības pienākums administrēt visu dzīvojamo telpu reģistru pašvaldībām radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu, aģentūrai LETA atzina Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” Administratīvās nodaļas vadītāja Skaidrīte Grīnberga.
Pēc viņas teiktā, šādas normas iekļaušana likumprojektā no pašvaldības viedokļa nav vēlama, turklāt tā neatbilst likumā “Par pašvaldībām” noteiktajām pašvaldību funkcijām.
Pēc Grīnbergas teiktā, mainoties likumam “Par dzīvojamo telpu īri”, var palielināties palīdzības pieprasītāju skaits dzīvokļu jautājumā, jo, sašaurinot ģimenes locekļa jēdzienu atbilstoši likumprojektam “Par dzīvojamo telpu īri”, pieaugs to personu skaits, kuras patstāvīgas tiesības uz dzīvojamo telpu neiegūs.
Tāpat bažas radot patlaban neskaidrie plāni ar līdzšinējiem beztermiņa līgumiem, nosakot, ka īres līgumiem jābūt terminētiem, bet nepaskaidrojot, kas notiks ar tiem iedzīvotājiem, kuriem patlaban ir beztermiņa līgumi, vai un pēc kādiem principiem tie tiks pārslēgti.
Pēc Grīnbergas teiktā, pārliecību neradot arī likumprojektā minētais īres maksas aprēķins. Ja līdz šim īres maksu noteikušas apsaimniekošanas izmaksas un peļņa, tad jaunajā likumprojektā paredzēts īres maksā iekļaut arī elektrības, ūdens, apkures un citu pakalpojumu maksu ar iespēju īres maksu grozīt reizi gadā.
Pašvaldības pārstāve norādīja, ka pēdējos gados gada laikā var mainīties vairāku pakalpojumu izmaksas, tādēļ gadu iepriekš tās prognozēt būtu ļoti sarežģīti, kā rezultātā izīrētājam varētu rasties būtiski zaudējumi. Tajā pat laikā īres maksas aprēķinu sarežģītu arī pievienotās vērtības nodokļa aprēķins, kas atsevišķiem pakalpojumiem ir atšķirīgs.
Grīnberga gan atzina, ka nevar apgalvot, ka likumprojekts ir vērtējams noraidoši, jo viss būšot atkarīgs no detaļām, par kurām vēl plānots diskutēt. Vienlaikus viņa atzina, ka pašvaldības dzīvojamā fonda izīrēšanu lielākoties ietekmē likums “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, kā arī “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” un vien jautājumos, kurus iepriekšminētie likumi nenosaka, tiek ņemts vērā likums “Par dzīvojamo telpu īri”.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas paredz mazāku īrnieku tiesību aizsardzību nekā patlaban spēkā esošais likums “Par dzīvojamo telpu īri”.
EM informēja, ka patlaban ir spēkā 1993.gada likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas ietver izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, turpretī izīrētāja tiesības ir ievērojami ierobežotas. Ministrija sākusi darbu pie jauna regulējuma izveides, lai sabalansētu īrnieka un izīrētāja interešu ievērošanu.
LETA
