Valsts robežsardzes Valmieras pārvaldes imigrācijas nodaļa Cēsīs izveidota jau 2002. gadā. Taču pirms Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam nodaļā strādāja trīs darbinieki, kopš janvāra ir 16.
Cēsu imigrācijas nodaļas priekšnieks Oskars Dubults pastāstīja, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam atcelta robežkontrole uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām un notikusi robežapsardzības nodaļu reorganizācija. “Cēsīs tagad strādā robežsardzes darbinieki, kuri pirms tam pienākumus pildīja Rūjienas, Ainažu, Valkas robežapsardzības nodaļā,” stāsta O. Dubults. Viņš atzīmē, ka personālam, kurš uz imigrācijas nodaļu pārnāca no robežapsardzības nodaļām, darba specifika atšķīrās no tagad veicamajiem pienākumiem, tādēļ zināšanas papildinās specializētos imigrācijas kursos. Gita Šmite un Māra Jone iepriekš strādāja Ainažu robežkontroles punktā un pārbaudīja personu dokumentus, veica automašīnu kontroli. Abas inspektores piekrīt, ka ikdiena mainījusies radikāli un jāapgūst arī jaunas zināšanas.
Jautāts, kādēļ pēc robežkontroles atcelšanas būtu nepieciešams tik daudz robežsardzes darbinieku, O. Dubults atbildēja: „Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam uz ES iekšējām robežām atcelta robežkontrole gan transportam, gan personām. Tādēļ jābūt kompensējošam mehānismam, lai tiktu kontrolēta ārzemnieku nelegālā ieceļošana, uzturēšanās, nodarbinātības kārtība un izceļošana.” Paplašinātas imigrācijas nodaļas izveidotas visos rajonos, pierobežas rajonos pat divas.
O. Dubults un Cēsu imigrācijas nodaļas galvenā inspektore Ieva Cēderštrēma skaidro, ka pirms robežkontroles atcelšanas veikt kontroli, konstatēt nelikumības bijis vienkāršāk. Iebraucot valstī, dati par ārzemniekiem ievadīti datu bāzē, jau robežkontroles punktā varēja konstatēt likuma pārkāpumus, viltotus dokumentus, kontrabandas preču un narkotiku ievešanu, cilvēktirdzniecību. Pierobežas teritorijās joprojām tiks veikta personu un autotransporta kontrole. O. Dubults piekrīt, ka līdz ar robežkontroles atcelšanu pastāv riski. Tagad noziedznieki, nelegālie imigranti Šengenas zonā var pārvietoties daudz brīvāk. Tādēļ robežsardzes darbiniekiem pastiprināti jāstrādā, lai valstī kontrolētu iespējamo nelegālo ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību. Notiek arī starptautiska sadarbība un informācijas apmaiņa. Īpašos gadījumos, piemēram, ja valstī notiktu vērienīgi sporta pasākumi, konferences (samiti), pastāv iespēja īslaicīgi atjaunot robežkontroli uz ES iekšējām robežām starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Vieglāk novēršamas ir problēmas, kas saistītas ar ārzemniekiem, kuri nav ES pilsoņi, piemēram, arī no Krievijas, Baltkrievijas. “Ja, iebraucot ES, kā uzturēšanās valsts norādīta Latvija, ir iespējams kontrolēt, vai viņš patiešām atradīsies deklarētajā uzturēšanās vietā, kā arī to, vai laikus izbrauc no valsts. Ja konstatēts, ka ārzemnieks pārkāpis vīzā noteikto termiņu, izbraucot no Šengenas zonas, viņš tiek aizturēts un administratīvi sodīts. Turklāt lieta tiek pārsūtīta mums, jo administratīvais sods paredzēts arī personai, kura uzņēmisies atbildību par ārzemnieku, kurš uzturējies Latvijā,” pastāstīja O. Dubults.
Nodaļa turpinās jau veiksmīgi aizsākto sadarbību ar Valsts darba inspekciju (VDI), Valsts ieņēmumu dienestu, valsts un pašvaldības policiju. Tā apgalvo O. Dubults un I. Cēderštrēma. Jau notikuši reidi kopā ar VDI. Tiek plānots, ka kopā ar policiju tiks strādāts masu pasākumos, pulcēšanās vietās, notiks arī patruļas nedēļu nogalēs Cēsu un rajona atpūtas un izklaides vietās. Tāpat sadarbībā ar valsts policiju notiks autotransporta pārbaudes, lai veiktu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kontroli mūsu rajonā.
O. Dubults gan secina, ka pagaidām Latvijā nelegālie imigranti nav ļoti aktuāla problēma, tomēr viņš uzskata: “Ja labklājības līmenis valstī celsies, tā kļūs interesantāka, pievilcīgāka arī nelegālajiem imigrantiem. Viņi centīsies pie mums iekļūt un šeit arī palikt.” Aizvien aktuālākas var kļūt fiktīvās laulības. O. Dubults paskaidro, ka ārzemnieki, kuri vēlas iegūt uzturēšanās atļaujas ES, par attiecīgu samaksu pierunā meitenes apprecēties. Sadarbība tiek veidota ar dzimtsarakstu nodaļām, baznīcām, kas varētu sniegt ziņas par laulībām ar ārzemniekiem: “Lai savlaicīgi varam pārbaudīt, vai tā nebūs fiktīvā laulība, vai ārzemnieks šeit uzturas likumīgi.”
Lai gan par pievienošanos Šengenas līgumam sabiedrība plaši informēta, tomēr O. Dubults vērtē: “Daudzi nesaprot, ka, iestājoties Šengenas zonā, atcelta robežkontrole uz ES iekšējām robežām, bet ceļošanas kārtību tas nemaina. Izmainījies ir tas, ka robežas vairs nav jāšķērso robežkontroles vietās, to var šķērsot jebkur, arī ejot pa mežu. Arī tad, ja tas notiek, sēņojot mežā, līdzi noteikti jābūt personu apliecinošam dokumentam – pasei. Arī Igaunijā un citās valstīs var tikt veikta kontrole uz ceļiem, viesnīcās, izklaides vietās, ja pases nebūs, persona var tikt saukta pie atbildības.”
O. Dubults un I. Cēderštrēma pastāstīja, ka imigrācijas nodaļa nodarbosies arī ar to ārzemnieku kontroli, kuri rajonā uzturas ar pastāvīgajām un terminētajām uzturēšanās atļaujām, kā arī citiem jautājumiem. Nodaļas darbinieki ir tiesīgi sastādīt administratīvos protokolus mūsu valsts pilsoņiem, ja viņi dzīvo bez personu apliecinošiem dokumentiem. Šādi mūsu rajonā pēc pagājušā gada datiem bijuši pat pusotrs tūkstotis.
Cēsu nodaļā bez maksas var saņemt terminētās un pastāvīgās caurlaides, lai varētu uzturēties pierobežas joslā gar LR – Krievijas Federācijas un LR – Baltkrievijas Republikas valsts robežām.
Cēsu imigrācijas nodaļa atrodas Gaujas ielā 10, tālrunis 4123605. Apmeklētāju pieņemšanas laiks trešdienās no plkst. 16 līdz 18, piektdienās 8 līdz 10. Pašreizējais valsts robežsardzes bezmaksas informatīvais tālrunis ir 8001060, no 1. februāra tas būs 80001060.
Komentāri