Šodien Cēsīs, Maija parka dīķī, pēc ziemošanas atgriezās melnie gulbji, kuru pašlaik ir par divi vairāk nekā pērn. Kopā ar vecākiem Zigfrīdu un Odīliju parka apmeklētājus priecēs arī viņu atvases – dēls un meita, informē Cēsu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Karlsberga.
Zigfrīdam un Odīlijai šī būs jau sestā sezona Latvijā un Cēsīs, bet jaunajiem gulbjiem, kas pa ziemu izauguši tikpat lieli kā vecāki, šis būs pirmais pavasaris un vasara Cēsīs.
Melnie gulbēni izšķīlās pērnā gada 15.septembrī. Diemžēl no pieciem izdzīvoja tikai divi, kuri nu kļūs par Maija parka iemītniekiem.
Tiklīdz gulbju četrotne tika izlaista parka dīķa ūdenī, skaļi sarunājoties, tie sagaidīja viens otru un lielā steigā devās uz dīķa otru galu, kur, vicinot spārnus un šļakstot ūdeni, skaloja ziemas putekļus.
Līdz perēšanas perioda sākumam visi četri gulbji mitīs kopā, bet augustā abi jaunie gulbji tiks pārvietoti uz citu Cēsu pilsētas dīķi. Pašlaik speciālisti diskutē par gulbjiem vispiemērotāko mājvietu.
Tā kā pagājušajā sezonā Cēsu iedzīvotāji satraucās, ka lietus laikā gulbjiem nav kur patverties, šajā gadā ar Māra Sestuļa atbalstu dīķa malā tika uzbūvēta koka nojume.
Paredzams, ka baltie gulbji Pēteris, Maija un Mikiņš uz Cēsu Pils parka dīķi pārcelsies, tiklīdz dīķī nokusīs ledus.
LETA jau ziņoja, ka garo un bargo ziemu gulbji Cēsīs pārlaiduši labi. Janvārī un februārī, kad bija lielais sals, ziemas mītnē tika ieslēgti papildus sildītāji, jo aukstums, īpaši jau tumšajiem gulbjiem, nepatīk. Ārī āra pastaigās gulbji šajā laikā nav devušies.
Laikam kļūstot siltākam, tie jau no agra rīta ir savos āra aplokos, dzīvi “sarunājas”, staipa kaklus, vicina spārnus un dūšīgi ēd, lai, atklājot peldsezonu parku dīķos, būtu labā fiziskā formā.
Ziemas mītnē melnajiem un baltajiem gulbjiem teritorijas ir nodalītas, jo, kā atzīst putnu kopēja Linda Eglīte, tumšie dienvidnieki ir visai karstasinīgi un rāmajiem ziemeļniekiem varētu arī nodarīt pāri.
Kā stāsta putnu kopēja, baltie gulbji Pēteris un Maija ir rāmi un saticīgi. Meža gulbis Mikiņš, kas viņiem piebiedrojās pirms diviem gadiem, jo nespēja aizlidot uz dienvidiem, savu brīvā putna dabu ir saglabājis. Lai arī spārni apgriezti un palidot nevar, Mikiņš regulāri dodas pārgājienos kājām un Cēsis ir izstaigājis krustu šķērsu. Ja prastu runāt, noteikti varētu būt labs gids.
Melnie gulbji Zigfrīds un Odīlija ir krietni enerģiskāki un nešpetnāki par saviem baltajiem sugasbrāļiem. Melno gulbju saimē rudenī bija ģimenes pieaugums, un divi jaunie gulbji, brālītis un māsiņa, kas ziemā ir krietni paaugušies un kļuvuši tikpat lieli un patstāvīgi kā viņu vecāki, arī priecēs pilsētas apmeklētājus. Jaunajiem gulbjiem vārdi vēl nav doti, un cēsnieki ir aicināti izteikt savus priekšlikumus, kā abus gulbjus varētu saukt.
Gaidot laiku, kad gulbji atgriezīsies parkos, kopēja cēsniekiem un pilsētas viesiem atgādina, ka gulbji ir zālēdāji: “Gribu vēlreiz atgādināt un lūgt cēsniekus un pilsētas viesus nebarot gulbjus ar maizi vai, vēl ļaunāk, čipsiem. Viņi ir zālēdāji, un, ja gribat putnus palutināt, aiznesiet kādu kāposta lapu vai pavasarī pienenes, tās viņi ēd labprāt.”
LETA
Komentāri