Dzirdēts, ka taupības nolūkos dažu pilsētu pašvaldības apsver iespēju naktīs izslēgt ielu apgaismojumu. Cēsu domes komunālās nodaļas vadītājs Igors Mercs norāda, ka tas varētu būt tikai pats galējais solis, līdz kuram, cerams, nenonāksim: „Arī mēs šo jautājumu esam pārrunājuši, bet ekonomija nav tik liela, kā varētu domāt. Toties drošības ziņā tas būs liels zaudējums. Gribam, lai Cēsis būtu gaiša un droša pilsēta. Dzirdot, ka kriminālā situācija pasliktinās, nebūtu pareizi pilsētu atstāt tumsā. Jā, nav vakaros un naktī daudz gājēju, bet tiem, kuri strādā vēlajās maiņās vai dodas agri no rīta uz darbu, ir svarīgi, lai ielas būtu apgaismotas.”
Pēdējos gados daudz darīts, lai Cēsis būtu gaišas, tāpēc apgaismojuma atslēgšana būtu solis atpakaļ. Pērn uzstādīti 362 jauni apgaismes balsti, gan nomainot vecos, gan izbūvējot no jauna. Nozīmīgs projekts bija Rīgas ielas rekonstrukcijas pabeigšana, tagad ir ne tikai jauns segums un ietves, bet līdz pat pilsētas robežai izbūvēts apgaismojums. Liels darbs paveikts Birzes un Loka ielas dzīvojamajā kvartālā, kur tumšās un sliktas kvalitātes ielas pārtapušas par mūsdienu prasībām atbilstošām. Pilnībā izbūvēts apgaismojums Festivāla, Dārzniecības, Raiņa un Pūces ielā, vēl dažās šajā apkaimē, kur staigā skolēni. Gaišas kļuvušas arī ieliņas ap 3.pirmsskolas izglītības iestādi.
“Savdabīgu akcentu pilsētā ienesa Vienības laukuma apgaismojums. Speciāli mūsu pilsētai pasūtīti balsti, kas labi iekļaujas centrā. Arī Pils parks kļuvis krietni gaišāks. Tur gan problēmas ar demolētājiem. Bet cilvēki laikam jāradina pie sakārtotības, citādi nekas neuzlabosies. Nevar dažu indivīdu dēļ neko nedarīt. Gaišs kļuvis Rožu laukums, izgaismota Raunas ielas otra puse, jo bija nedaudz par tumšu, tur tomēr ir liela cilvēku plūsma. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma apgaismotas Glūdas ielas kāpnes caur graviņu uz slimnīcu. Sakārtotas arī pašas kāpnes, lai būtu ērti un droši iet. Uzskaitījumu varētu turpināt, jo pērn tiešām paveikts daudz,” saka I. Mercs.
Vairākās ielās mainīti apgaismes lukturi, uzliekot modernākus ar lielāku gaismas atdevi un ekonomiskākām spuldzēm. Dzīvsudraba spuldzes, kam jauda bija 250 – 400 vatu, nomainītas pret 150 vatu nātrija spuldzēm. Kopumā pilsēta kļuvusi gaišāka, bet elektrības patēriņš palielinājies nedaudz.
Nereti cilvēki zvana uz redakciju un arī pašvaldību, ka dienas laikā kādā ielā degot spuldzes, ka tā nelietderīgi tiekot tērēta nodokļu maksātāju nauda. I. Mercs skaidro, ka tas nepieciešams, lai spuldžu maiņa būtu efektīvāka: “Esam parēķinājuši, cik izmaksā spuldžu maiņa pie ieslēgta un atslēgta apgaismojuma, un pēdējā izmaksas ir lielākas. Jo tad, samainot spuldzes, jābrauc ieslēgt apgaismojums, ja kāda nedeg, jāmeklē vaina, tam atkal vajadzīgs pacēlājs, bet tieši tā izmaksas ir lielākas. Tāpēc ir izvērtēts, ka izdevīgāk posmos, kur maina ielu apgaismojumu, atstāt to ieslēgtu.”
Runājot par šī gada iecerēm, I. Mercs norāda, ka, ņemot vērā situāciju, apjomīgi darbi nenotiks: “Bet vairāku ielu apgaismojuma rekonstrukcijai tehniskie projekti ir gatavi, citi top, atliek vien redzēt finansiālās iespējas. Tiklīdz būs iespēja, būsim gatavi darboties.”
Komentāri