No 3. līdz 5.februārim oficiālā vizītē Latvijā uzturas Turcijas Republikas Lielās Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Mehmets Ali Šahins ar delegāciju. Augstais viesis tiksies ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru,
Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.
Šodien Turcijas parlamenta vadītājs ar delegāciju apmeklēs Cēsis.
Mahmets Ali Šahins, Latvijas Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Turcijas parlamentu priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders piedalīsies svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā Turku kapos. Augstais viesis apmeklēs Cēsu Jauno pili, kā arī dosies nelielā ekskursijā, lai apskatītu vecpilsētu un noklausītos stāstījumu par turku karagūstekņu dzīvi Cēsīs pirms vairāk nekā simts gadiem.
Kā pastāstīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists Dr. hist. Tālis Pumpuriņš, Cēsīs
turku karavīru kapos apglabāti Krievijas-Turcijas 1877./78. gada kara gūstekņi. Turku karagūstekņus nometināja daudzviet visā Krievijas impērijā. Vairāki simti karagūstekņu tika izvietoti Cēsīs un apkārtējos pagastos Turkiem Vidzemes klimats bija grūti panesams un tie sāka masveidā slimot. 1878. gada pirmajos četros mēnešos Cēsu slimnīcā ārstēti 163 turku karagūstekņi, no kuriem miruši 19. Mirušo turku apglabāšanai pilsētas rāte ierādīja vietu tagadējās Gauja ielas kreisajā pusē, netālu no Gaujas. Vasarā pilsētas rāte apbedījuma vietā uzstādīja apmēram 1 m augstu granīta akmeni, kurā bija iekalts, ka šeit apglabāti 23 turku gūstekņi. Vēlāk apbedīti vēl 2 turku karavīri. Pavisam šajos kapos 26 apbedījumi. Pēdējais bija kāds kirgīzu strādnieks, kas nodarbināts Pirmā pasaules kara laikā Cēsu apkārtnē pie kara būvēm, un apglabāts pie ticības brāļiem – musulmaņiem.
Pēc krievu-turka kara 1879. gadā vairums gūstekņu atgriezās mājās, taču daļa palika Cēsis uz pastāvīgu dzīvi. Viens no viņiem Rīgas ielā 22 atvēris „turku beķereju”, kuras izkārtnē bijis kliņģeris un pusmēness un, kurā cepta īpatnēja turku maize. Pēdējie turki no Cēsīm Pirmā pasaules kara laikā kā Krievijai naidīgās valsts Turcijas pilsoņi tika izsūtīti uz Krieviju. 1937. gadā apritēja 60 gadu kopš turku gūstekņu apmešanās Cēsīs. Jau 1936. gadā Cēsu Kūrorta komitejas inspektors, arhitekts un sabiedriskais darbinieks Kārlis Dzirkalis (1902-1997) griezās pie Turcijas diplomātiskajiem pārstāvjiem Latvijā un Cēsu pilsētas valdes, lai aktualizētu turku kapu labiekārtošanas nepieciešamību un gūtu līdzekļus to realizēšanai. K.Dzirkalis izstrādāja kapu izdaiļošanas plānu un pieminekļa projektu. Būvdarbi tika veikti Cēsu pilsētas valdes inženiera K. Smilškalna vadībā, ar E. Dreijeru kā darbu pārraugu.
Kapi rekonstruēti 2004./2005. gadā. Atjaunotas uzrakstu plāksnes, karogu masti, kā arī pazudušie pusmēness un zvaigznes simboli. Izveidoti betona kapakmeņi, uzejas kāpnes, vārtu stabi un veikti citi labiekārtojuma darbi. Kapu rekonstrukcija veikta ar Turcijas valdības finansējumu, sadarbojoties Brāļu kapu komitejai un Cēsu pilsētas pašvaldībai.
Līdz šim, pieminot turku kara gūstekņu vietas Cēsis, aizmirsts, ka Cēsu Vācu kapos atdusas Cēsu pilsētas ārsts Ādolfs Vībeks (Wiebeck, 1837-1878). Viņš, ārstējot turku gūstekņus, inficējās ar tīfu un pats kļuva par epidēmijas upuri. A.Vībeks miris 1878.gada 22. martā.
Andris Vanadziņš
Komentāri