Naktī uz 1986. gada 26. aprīli atomelektrostacijā blakus nelielajai Ukrainas pilsētiņai Černobiļai notika avārija, kas vēlāk tika atzīta par visbaisāko tehnogēno katastrofu cilvēces vēsturē. Avārijas seku likvidēšanā bija iesaukti arī apmēram 90 cilvēki, kuri tolaik dzīvoja nu jau bijušajā Cēsu rajonā. Starp viņiem arī Imants Priedītis, kurš tolaik strādāja meliorācijā, bija darbu vadītājs. Viņš Černobiļā pabija no 20. novembra līdz 14.janvārim.
“No Cēsu puses reizē braucām deviņi. Tīrījām Pripetes pilsētu. Ar rokām vācām saindēto melnzemi, to veda prom. Kad laiks kļuva vēsāks, mazgājām ēkās telpas. Pēc tam ar dozimetru tās pārbaudīja, ja kur bija palikusi radiācija, mazgājām no jauna. Aizsardzībai mums bija tikai respirators priekšā mutei, nekā vairāk. Tiem kuri strādāja tuvāk reaktoram, bija labāk aizsargāti. Man laimējās, ka sākās ziema, putekļu nebija tik daudz, kā būtu vasarā,” pastāsta Imants Priedītis un piebilst, ka katram, kurš bijis Černobiļā, ir savs stāsts. Viņš par piedzīvoto stāsta citiem, savācis arī daudz informācijas par Černobiļas katastrofu, kuras seku likvidēšana daudziem jo daudziem sabeidza veselību. “Daudzu vairs nav mūsu vidū,” klusi nosaka Imants Priedītis.
No Latvijas katastrofas likvidēšanas darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi šo cilvēku veselību un dzīves kvalitāti – 3374 dalībnieki ir kļuvuši par invalīdiem, 458 personas zaudējušas darba spējas 10-25% apmērā. Uz 1.janvāri valsts reģistrā ir 5058 Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji un 1755 cietušās personas, tai skaitā 1602 bērni.
Pirmajos gados pēc katastrofas seku likvidētāji regulāri tikās, viņus arī aicināja kopā ne tikai traģiskā notikuma atceres reizēs. “Ir pat divas organizācijas, kurās apvienojušies Černobiļas seku likvidētāji. Arī cēsnieki vairākkārt esam mēģinājuši nodibināt savu nodaļu, bet līdz šim nav izdevies,” stāsta Imants Priedītis, piebilstot, ka biedra plecs grūtos brīžos ir noderīgs.
Pērn aprīlī pagāja 30 gadi kopš Černobiļas traģēdijas. Iekšlietu ministrija izveidojusi apbalvojumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Apbalvojuma nolikums nosaka, ka Piemiņas zīmi var pasniegt personām, kuras piedalījās Černobiļas AES avārijas ekspluatācijas darbos un kurām ir izsniegta VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecība.
Imantam Priedītim ir Piemiņas zīme ar 86.numuru. “Diemžēl mūsu pusē to saņēmuši vien pāris cilvēku. Tā kā sadarbojos ar biedrību” Latvijas savienība “Černobiļa””, biju starp tiem, kuri apbalvojumu saņēma jau pērn aprīlī. Taču goda zīme pienākas visiem, kuri bija Černobiļā,” saka Imants Priedītis.
Piemiņas zīmi var pasniegt tām personām, kuru statuss atzīts Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieku un atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā. To var saņemt Latvijas pilsonis, nepilsonis, kā arī ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā. Ja apbalvojamā persona mirusi, Piemiņas zīmi pasniegs tā laulātajam vai lejupējiem, bet, ja lejupējo nebūs, tad tuvākās pakāpēs augšupējiem radiniekiem vai brāļiem un māsām.
“Arī 25 gadu atcerei bija izgatavotas piemiņas zīmes, tās katram pašam bija jāpērk. Šīs izgatavo valsts. Uzreiz gan jāsaka – Piemiņas zīme nedod nekādas privilēģijas. Tā ir piemiņai un nākamajām paaudzēm kā atgādinājums, ko esam piedzīvojuši,” saka Imants Priedītis. Lai saņemtu Piemiņas zīmi, ir jāsagatavo dokumenti. Lai atvieglotu Piemiņas zīmes saņemšanu, Cēsīs černobiliešiem vajadzētu nodibināt biedrības “Černobiļa” nodaļu. “Tad kopā arī visu kārtosim,” rosina cēsnieks.
Černobiliešu tikšanās būs piektdien, 10. februārī, plkst. 13 Cēsu domes zālē Bērzaines ielā 5. Tad arī tiks runāts par nodaļas dibināšanu un iespējām saņemt Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka Piemiņas zīmi. Jautājumu gadījumā sazināties ar Alfu Lapsiņu, zvanot uz tālruni 29272108, vai Imantu Priedīti – 22427450.
Komentāri