Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Ceļš uz valsts ģimnāzijas statusu

Druva
23:00
03.09.2007
4

Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore

Valsts ģimnāzijas nosaukumu var iegūt ģimnāzija, kurā vismaz divus gadus pēc kārtas 75 procenti no 12. klases skolēniem centralizētajos eksāmenos iegūst A, B un C līmeni. Tikpat svarīgs nosacījums – lai skola veiktu pedagogu metodiskā centra funkcijas.

2002. gadā 69 procenti absolventu apliecināja zināšanas trīs augstākajos līmeņos, nākamajā gadā tie bija 74 procenti, bet kopš 2004. gada eksāmenu rezultātu ziņā esam valsts ģimnāziju līmenī. Pakāpeniski, gadu no gada rezultāti ir palielinājušies, 2007. gadā sasniedzot 93,1 procentu.

Cēsu 1. vidusskola, tagad ģimnāzija vienmēr bijusi Cēsu novada izglītības centrs. Skolas 80 gadu jubilejā, satiekoties ar Cēsu Valsts ģimnāzijas 1939. un 1940. gada absolventiem, jutām, ar kādu lepnumu viņi atceras savu skolu. No šīm sarunām guvām vēl lielāku pārliecību, ka skolai jāatjauno pirmskara statuss, tai atkal jākļūst par Cēsu Valsts ģimnāziju. Kaut mainījies laiks un nomainījušās vairākas

skolotāju paaudzes, taču tradīcija – dot audzēkņiem labu izglītību – ir saglabāta.

Pagājušajā rudenī Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedzām dokumentus, apstiprinātus Cēsu domē, ar lūgumu piešķirt skolai valsts ģimnāzijas statusu, jo izglītības kvalitāte ir atbilstoša augstākajām valsts prasībām.

Acīmredzot tāpēc, ka cēsnieki radījuši nebijušu precedentu, jo samērā nelielā pilsētā divu skolu rezultāti izglītībā atbilst valsts ģimnāziju statusam, mēs visu mācību gadu gaidījām atbildi. Ministru kabineta 29. maija sēdē beidzot tika pieņemts lēmums par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Cēsu pilsētas ģimnāzijai. Zīmīgi, ka skolas ēkas pamatakmens iesvētīšana 1937. gadā arī notika 29. maijā. No tā laika, kad skola bijusi Bērzainē un tagad L. Paegles ielā 1, kādi augstāki spēki tai allaž stāvējuši klāt. Skolas dzīvē ir bijuši arī kritumi, bet vienmēr kāds iekšējs spēks ļāvis skolai atkal pacelties, lai dotu ļoti kvalitatīvu izglītību. To veicinājuši ne vien skolotāji, arī skolēni, kuri mācījušies ar mērķi iegūt kvalitatīvu izglītību un dzīvē sasniegt pēc iespējas vairāk.

Kas palīdz veidot skolas labo auru? Tās ir tradīcijas, skolas pagātne un cilvēki, kuri strādā tagad, veidojot nākotni. Skolai vienmēr jābūt attīstībā. Valsts līmenī novērtē mācību rezultātus, bet skolas dzīvē svarīgi, lai katrs audzēknis atrastu savu vietu. Ja tie nav sasniegumi mācību darbā, olimpiādēs, zinātniski pētnieciskajā darbā, tad tas ir sports, debašu klubs, mākslinieciskā pašdarbība. Svarīgi, lai savstarpējās attiecībās nepazustu saskarsmes kultūra. Esmu ļoti pateicīga vecākiem, kuri vienmēr skolu atbalstījuši. Mēs cenšamies vecāku cerības nepievilt.

Lai atkal taptu Cēsu Valsts ģimnāzija, ieguldījām daudz darba. To pat grūti ir izsvērt, jo skolā strādā cilvēki, kuriem tas ir sirds aicinājums. Viņi jūt piederību savai skolai un nežēlo pūliņus augšupejai. Tāpēc vairāku gadu garumā audzēkņi apliecina ļoti labas zināšanas. Ar skolotāju sastāvu, kāds šobrīd strādā ģimnāzijā, nebija problēmas sasniegt valsts ģimnāzijas līmeni. Taču valsts ģimnāzijām katru gadu no

jauna jāapliecina izglītības kvalitāte, un to var izdarīt ar rūpīgu darbu.

Pāršķirstot skolas vēstures lapas, vēlreiz pārliecinājos, cik nozīmīgus vārdus tās atklāšanā 1938. gadā teicis izglītības ministrs J.Auškāps: “Lai šeit iegūtā izglītība un zināšanas nestu svētību!” Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
6

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
26

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi