Sestdiena, 5. oktobris
Vārda dienas: Modra, Francis, Dmitrijs
casibom bahsegel jojobet giriş HOLİGANBET jojobet Parents In College casibom giriş casibom giris

Ceļojums laikā bez baiļu sajūtas

Druva
00:00
29.12.2007
2

Pirms došanās ceļā man jautāja: “Vai tu nebaidies braukt?” No kā man baidīties, pabrīnījos, bet atcerējos, ka tieši tāpat vairāki paziņas man jautāja arī pirms pāris gadiem. Jāatzīst, ka mūsu priekšstati par valstīm Latvijas austrumos ir visai vienveidīgi – agresīva ārpolitika, autoritārisms un ierēdņu visatļautība. Kāds tur brīnums, ka šāda informācija par valsts varu salikumā ar pašu atmiņām par sociālismam raksturīgām sadzīves ainām patiešām vieš neuzticību pret Krieviju un Baltkrieviju. Rada bažas, ka doties tūrisma braucienā uz šīm valstīm ir bīstami.

Man bīstamākas šķiet dažas vietas demokrātiskajā Eiropā, kaut Parīzes priekšpilsētas, kur ne vienreiz vien izcēlušies grautiņi, un demokrātijas citadelē Amerikā, kura iepazinusi terorismu un lielpilsētās izauklējusi kvartālus, pa kuriem tūristam labāk nestaigāt.

Baltkrievijā uzaust cerīgs ziemas rīts – ar gaišiem mākoņiem, ar mazu sniega kārtiņu uz daudzo mazo koka namiņu jumtiem. Uz Vitebskas pilsētas robežas braucējus no Cēsīm jau gaida. Pirmā iepazīšanās ar pilsētu – pa autobusa logu. Tuvāk centram jau manāmas divu un trīs stāvu ģimeņu mājas no ķieģeļiem. Zilās krāsas koka sētiņas nomaina metāla žogi. Iela kļūst platāka un mājas augstākas. Daudzdzīvokļu nami, medicīnas institūts, administratīvās un uzņēmumu ēkas – gandrīz bez izņēmuma ar visai nesen glīti krāsotām fasādēm. Pie tam raibas un līdzīgos toņos, kādos šovasar Cēsīs pārkrāsotas bērnudārzu ēkas un pirms pāris gadiem tapa pirmā raibā fasāde daudzdzīvokļu mājai Gaujas ielā.

Pašā Vitebskas centrā, netālu no tikko restaurētās nacionālā teātra ēkas, šovasar modernizētās brīvdabas estrādes un teju uzceltās baltas Augšāmcelšanās baznīcas, vīri, stāvot pacēlāja grozā, rotā pilsētas galveno egli. Tā iedegšoties jau pirms katoļu un luterāņu svinētajiem svētkiem un mirdzēšot

līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem. “Baltkrievijā tā ir pieņemts – svinēt Ziemassvētkus vairākkārt,” vēlāk sacīs mūsu sagaidītāji, Vitebskas apgabala sporta un izglītības centra darbinieki. Statistika gan liecina, ka poļu un lietuviešu, kuri pazīstami kā katoļticīgie, kopā ir tikai mazliet vairāk nekā seši procenti no Baltkrievijas iedzīvotājiem.

Pateicoties Ievas Eglītes, Cēsu skolas direktores, un viņas kādreizējās audzēknes, tagad vitebskietes Viktorijas Špakas saziņai, sagaidītāji sagatavojušies tam, ka braucēji pārsvarā ir pedagogi – zinātkāri un draudzīgi noskaņoti cilvēki. Baudām viesmīlību, atklātākās vakara sarunās no saimniekiem arī sentimentālas atmiņas par kādreizējiem braucieniem uz “mūsu Baltiju”, atzīšanās bažās, vai aiz robežas neesam pārlieku lepni kļuvuši, par sociālismu aizmirsuši.

Kam gan būtu bail vai nepatika uz pāris dienām padzīvot sociālismā? Ceļojums laikā

atsauc sentimentālas atmiņas. Salda, brūna tēja atgādina par braucieniem tālsatiksmes vilcienos, bērnu formas tērpi un kaklauti par skolas gadiem, pārdevējas aiz letēm – preču deficītu laiku. Taču tās ir tikai atmiņas. Šodien Vitebskas centrā veikali lūst no precēm, pie tam mums no stiprā lata naudas zemes – par iepriecinošām cenām. Lai gan pastāv divas valsts valodas – baltkrievu un krievu, jūtams, ka baltkrievu valoda lēnām ieņem pienācīgu vietu. Latvijas

konsulātā Vitebskā jau 13 gadus svētdienās skan bērnu balsis. Latviskas izcelsmes ģimenes novēl bērniem zināt senču valodu un tautas tradīcijas. Jaunajai paaudzei sagādāta arī iespēja apceļot Latviju, to iepazīt un iemīlēt, neizjust bailes, kuras kultivē politiskais un robežu līmenis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzīves piespēlētu ideju īstenotāji

00:00
05.10.2024
4

Doma par savu biznesu Lienei un Valtam Bahmaņiem bija jau pirms sava uzņēmuma dibināšanas. Algotā darbā nopelnīto tērējuši nevis ceļojumiem vai tusiņiem, bet lai liktu pamatus ģimenes uzņēmumam. “Mums vienmēr ir gribējies pašiem noteikt savu dienas kārtību, strādāt sev, būt neatkarīgiem, brīviem. Protams, ja par brīvību var saukt 10 – 12 stundu darba dienu un […]

Sv. Jāņa baznīcai 740. jubileja

00:00
04.10.2024
106

Ar pateicību un uzticību Dievam, ar lūgšanām un cerībām piepildīts bija Cēsu Sv.Jāņa baznīcas 740.jubilejai veltītais dievkalpojums. Cēsu sirds – tā tiek dēvēts dievnams pilsētas centrā. “Var tikai iztēloties, cik daudzu cilvēku dzīves centrālie notikumi te svinēti, cik    gadsimtu gaitā te pie altāra apliecinājuši savu ticību,” uzrunājot cēsniekus, teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhidiecēzes […]

Zinātnieki tepat vien ir

00:00
03.10.2024
35

Šoruden “Zinātnieku naktij” bija ieteikums “Satiec savu zinātnieku”.  Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā pievakarē paviesojās ap simts dažādu paaudžu interesentu no Cēsīm un apkārtnes, arī no Cesvaines, Madonas, Inciema, Valmieras. Ikviens varēja tikties ar zinātniekiem, piedalīties izmēģinājumos, uzzināt, kas notiek laboratorijās. Dr. agr. Līvija Zariņa  un Mr. geogr. Dace Piliksere iepazīstināja ar nezālēm. […]

Klasiski auto etnogrāfiskā pļavā

00:00
02.10.2024
235

Latviešu kino klasikas filma “Dāvana vientuļai sievietei” , kurā    Kņopiene vazā aiz deguna un    jautri ampelējas ar viņai dāvātās “Volgas” zagļiem, izteiksmīgi rāda, ka auto nav tikai pārvietošanās līdzeklis. Tas mēdz būt arī iekāres, sapņu un stila izpausmes līdzeklis. Lai arī kopš komēdijas uzņemšanas pagājis vairāk nekā 50 gadu, cilvēku un auto attiecībās […]

Novadnieki aktīvi piedalās veselību veicinošās nodarbēs

00:00
01.10.2024
55

Šodien gan Vecpiebalgā, gan Priekuļos vēl norisinās kampaņas “Be active day” jeb “Esi aktīvs dienā” pasākumi. Ik gadu 23. septembrī visā pasaulē notiek “Be active day”, lai ar nodarbību daudzveidību pamudinātu cilvēkus pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šogad kampaņā piedalījās 22 valstis, arī Latvija. Cēsu novadā bija iespēja izmēģināt daudzveidīgas veselību veicinošas nodarbes. Cēsu novada Sociālais dienests […]

Tikšanās vieta – Spāre

06:09
30.09.2024
41

Jau trešo gadu Spārē ciemata rudens tirgū tikās aprūpes centra klienti, darbinieki un tuvāki un tālāki ciemiņi. Te varēja iepazīt centra dalībnieku un sociālo pakalpojumu sniedzēju radošos darinājumus. Bija daudz burvīgu priekšnesumu, ko sniedza sociālo pakalpojumu dalībnieki. Priekšnesumus papildināja centra klientu draugi – akordeonists Kaspars Gulbis, vokālā studija “Gamma”, Cēsu Bērnu un jauniešu centra ansambļi […]

Tautas balss

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
21
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
19
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.

Gatavojas vēlēšanām

13:09
01.10.2024
21
Lasītājs raksta:

“Nu redzams, ka politiķi sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Pierādījums – Šlesera partijas reklāma “Druvā”. Esot arī citās novadu avīzēs. Laikam nākamgad cīņa par novadu domēm būs daudz lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās,” pārdomās dalījās lasītājs.

Tualetes cena pārāk augsta

11:47
27.09.2024
37
Laucinieks raksta:

“Izlasīju “Druvā” par Cēsu tualetēm. Pievienojos tiem, kas domā, ka 50 centi par apmeklējumu ir pārāk augsta maksa mazpilsētā. Piemēram, autoostas un Smilšu laukuma tualeti lielākoties izmanto tie, kas brauc ar autobusu vai vilcienu. Lielākā daļa šo cilvēku nav tie turīgākie. Un ja vēl, pārsēžoties Cēsīs, jā­brauc uz darbu, tad var iznākt, ka dienā par […]

Skaists brauciens pa Bērzaines ielu

11:47
27.09.2024
55
12
Lasītāja C. raksta:

“Diendienā braucu pa skaisto Bērzaines ielu Cēsīs. Tā ir lieliski atjaunota, tikai žēl, ka to izmanto tik maz. Pat rītos pirms un pēc astoņiem ir ļoti maz automašīnu, riteņbraucējus gandrīz neredzu. Varbūt cilvēkiem vēl palicis ieradums, kas izveidojās laikā, kad Bērzaines ielu pārbūvēja, un daudzi izvēlas maršrutu pa Gaujas ielu. Nav jau Bērzaines ielai jākļūst […]