Uzņēmumiem, kuri iesaistīti ceļu, ielu atjaunošanā un uzturēšanā, vasara ir darba sezona, jāpagūst izdarīt iespējami vairāk.
“Darba šovasar ir daudz,” saka SIA “Virāža” valdes priekšsēdētājs Edvīns Vasers un uzsver, ka ir gan lielāki, gan mazi objekti. “Virāža” strādā daudzos novados, arī Vecpiebalgas, Priekuļu, Cēsu. “Darbus patraucēja lietus, bet tagad viss notiek. Tikai jāstrādā. Darbinieku patlaban pietiek, bet kārtīgiem strādniekiem darbs vienmēr atradīsies. Iepirkumi tiek izsludināti. Arī meža ceļi jābūvē,” vērtē pieredzējušās ceļu būves firmas vadītājs un piebilst, ka diemžēl ikdienā nākas saskarties arī ar nepietiekami kvalitatīvi izstrādātiem projektiem. “Kāds būs nākamais gads, grūti paredzēt. Ja valstij vai pašvaldībām būs nauda, būs jauni objekti un darbs. Lai sakārtotu Latvijas ceļus, paies gadi,” teic E.Vasers.
Savukārt nelielās SIA “Raunas ceļš”, kas jau ilgus gadus veic ceļu atjaunošanu, vadītājs Einārs Simsons atzīst, ka šovasar darba maz. “Tikai sīkumi. Arī lauku pašvaldībām projekti beigušies, pa kādam posmam tiek atjaunots,” saka E.Simsons un piebilst, ka, pavērtējot pasūtījumus ilgākā laikā, saprotams, ka ceļu atjaunošanas un uzturēšanas uzņēmējiem jārēķinās – ik pa laikam labie gadi mīsies ar tukšajiem. “Mazam uzņēmumam ir daudz grūtāk nekā lielajiem. Strādājam, domājot par izdzīvošanu,” vērtē E.Simsons un uzsver, ka par to, vai nākamgad būs darbs, pāragri spriest.
Šovasar valdība ekonomikas stimulēšanai no naudas neparedzētiem gadījumiem ceļu seguma atjaunošanai uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem aptuveni 500 kilometru garumā un vairāku tiltu remontam piešķīrusi 75 miljonus eiro. Pamazām vien tiek izsludināti iepirkumu konkursi. Tā kā var cerēt, ka ceļu būvniekiem, gan lieliem, gan maziem, darbs būs.
Saskaņā ar 2019. gada datiem par sliktiem un ļoti sliktiem Latvijā uzskatāmi gandrīz 40 procenti asfaltēto autoceļu un vairāk nekā puse grants ceļu, bet kopējais finansējuma deficīts ceļu jomā lēšams ap četriem miljardiem eiro. Ja vien būs finansējums, darba pietiks gadiem.
Līdztekus ceļu atjaunošanai un remontiem svarīga ir to uzturēšana. Ceļu saimnieki ir ne tikai “Latvijas valsts ceļi”, bet arī “Latvijas valsts meži”. Katrs atbild un gādā par saviem. SIA “Atvars J.Ā” nodarbojas ar “Latvijas valsts mežu” ceļmalu pļaušanu. “Četrus mēnešus ir intensīvs darbs, jānopļauj 16 tūkstoši kilometru,” stāsta uzņēmuma vadītājs Jānis Āboliņš.
Uzņēmējs ik gadu piedalās konkursā par šo pasūtījumu. Viņš pastāsta, ka Latvijā ir pieci, seši lielie uzņēmumi, kas savā starpā konkurē ar cenu. Kaut “Atvars J.Ā.” atrodas Drustos, par “Latvijas valsts mežu” ceļiem Vidzemē konkursos nepiedalās. “Tā iznācis, ka lielākā daļa firmu, kas sniedz šo pakalpojumu, ir Vidzemē, bet katrs vēlas strādāt tuvāk mājām, līdz ar to iepirkumā cena par pakalpojumu ir zema. Katru gadu parādās kāda jauna firma, kas piedāvā nesamērīgi zemu cenu. Pirms diviem gadiem viena tāda nosolīja par 12 procentiem zemāku, tagad lauž līgumu, jo nespēj to izpildīt,” pastāsta J.Āboliņš.
SIA “Atvars J.Ā” šovasar strādā Kurzemes pusē. Strādājošie brauc uz nedēļu darbā. “Iepirkumā uzņemamies tik, cik varam paveikt. Gaidām lietu, mums nepatīk putekļi, bet darām to, kas jādara,” saka J.Āboliņš.
Domājot par nākotni, uzņēmējs pozitīvi vērtē to, ka valsts nolēmusi izbeigt “Latvijas autoceļu uzturētāja” monopolu valsts ceļu uzturēšanā. “Tā pakalpojumi valstij ļoti dārgi izmaksā. Salīdzinot ar “Latvijas valsts mežu” ceļu uzturēšanu, tā pati ceļmalu pļaušana ir vairāk nekā divas reizes dārgāka. Un var arī runāt par kvalitāti, ne galveno ceļu, bet reģionālo un vietējo. Monopolists arī nespēj ar visu tikt galā,” viedokli pauž uzņēmējs un piebilst, ka jauni iepirkumi pavērs jaunas iespējas. “Un, laužot monopolu, valsts noteikti ietaupīs miljonus,” pārliecināts J.Āboliņš.
Pēdējā laikā sākusies diskusija par to, cik bieži vasarā jāpļauj ceļmalas. J.Āboliņš vērtē, ka būtu izmantojama prakse metra platumā nopļaut vienu, divas reizes sezonā, bet ik pa trim gadiem visu ceļa aizsargjoslu. Tā tiktu nodrošināta ceļa pārredzamība, kas svarīga satiksmes drošībai.
“Bieži braucot pa Latviju, redzu, ka daudzviet valsts ceļi tiek atjaunoti. Tas priecē katru autovadītāju,” saka J.Āboliņš.
Komentāri