Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Būt spēcīgiem savā nišā

Druva
00:00
05.02.2008
13

Uzņēmējdarbībā Cēsis dominē pakalpojumu sniegšanā, taču ir arī uzņēmumi, kuros šī sfēra veiksmīgi sadzīvo ar ražošanu. Tāda ir SIA “Soldomirk”, kas savu biznesu sāka, piedāvājot autobusu nomu, kam attīstoties, radās nepieciešamība pēc metālapstrādes darbiem. Lai pakalpojums nebūtu jāpērk, tika nolemts iegādāties savu metāla virpu, un trīs gadu laikā no vienas virpas izaugusi vesela metālapstrādes ražotne. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Modris Krieviņš stāsta, ka tagad abas jomas attīstās paralēli un to darbība ir sekmīga. Kvalitatīvs pakalpojums

Sākums M. Krieviņa uzņēmējdarbībai meklējams pirms aptuveni desmit gadiem, kad tika uzsākta gluži parasta autobusu noma. Tie bija nelieli busiņi, kas strādāja vietējā tūrisma tirgū, līdz tika izraudzīts mērķis – piedāvāt iespējami augstāku pakalpojuma kvalitāti. Tagad uzņēmuma darbības pamatvirziens ir ienākošais tūrisms, gada pirmajos trīs mēnešos strādājot arī ar izejošo tūrismu.

“Izvēli par labu ienākošajam tūrismam veicām, izvērtējot iespējamos riskus, visus par un pret. “Par” bija vairāk. Neraugoties uz biznesa ienesību, tas ir arī ļoti interesants un saistīts ar augstu atbildību. Ja gribētu tikai pelnīt, nopirktu daudzas smagās mašīnas un vestu granti, bet neesam uz to tendēti. Savā nišā esam sevi pierādījuši, ar mums rēķinās, izveidojusies stabila sadarbība ar konkrētām tūrisma aģentūrām,” stāsta M.Krieviņš.

Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka kvalitatīvu pakalpojumu var sniegt ar atbilstošas kategorijas autobusiem, tāpēc uzņēmums izvēlējies labāko, proti, vācu „Setru”, kas krietni pārspēj citus autobusu ražotājus kvalitātē, taču jāteic, ka ir arī dārgāki nekā, piemēram, vizuāli simpātiskie „Neoplan” vai „Mercedes”.

Pasažieru pārvadājumu biznesā netrūkst arī problēmu, brīžiem pat kuriozu. Uzņēmējs stāsta, ka Latvijā noteikti neizprotami standarti, kas nosaka tādas tehnikas sertifikāciju, kas jaunāka par 2001.gadu . Vācijā autobusi derīgi, bet Latvijā nepieciešams veikt īpašu sertifikāciju.

“Radies iespaids, ka šo standartu izstrādātājiem nekad nav bijusi saistība ar autobusiem. Sertificētāji visu izmēra līdz sīkumam, ja par centimetru ir neatbilstība, mūsu vīriem nākas pielikt lielas pūles, lai šo “kļūmi” izlabotu. Tā tērējam laiku, līdzekļus un darbaspēku”, stāsta M.Krieviņš.

Vāciņi “Rolls Royce”

Uzņēmums atrodas R.Blaumaņa bulvārī. Dažu gadu laikā veikta plaša labiekārtošana, ierīkota metālapstrādes ražotne. Galvenā “Soldomirk” produkcija ir ugunsdzēsības hidranti.

“Ceļš līdz metālapstrādei bija interesants. Sākumā kādai igauņu kompānijai ražojām vienu hidrantu detaļu, bet tad viņi izdomāja, ka esam pārāk dārgi, un atrada citus piegādātājus. Palikuši bez darba, sapratām, ka paši varam ražot hidrantus pilnā komplektācijā. Latvijā tos neviens neražo, pats ilgus gadus esmu strādājis ugunsdzēsējos, tāpēc zinu, kas ir labs hidrants. Tagad mums izstrādāti četri hidrantu modeļi, katram vēl kādi desmit paveidi.

Strādājam Baltijas tirgum, jo mūsu ražotie hidranti der bijušā padomju bloka valstīm, Rietumvalstīs tie ir citādi. Esam izstrādājuši atbilstības deklarāciju produkcijas realizācijai Latvijā. Ārvalstu tirgum nepieciešama hidrantu sertifikācija, ko var veikt Spānijā . Tad nu ņemsim hidrantu un vedīsim sertificēt. Baltijā vēl divas ražotnes ir Igaunijā, bet Lietuvā viens uzņēmums, kas tos komplektē. Mūsu hidrantu noieta tirgus ir Latvija un Lietuva. Igauņi atzīst tikai vietējos ražojumus. Ja latvietim Igaunijas desa būs lētāka, viņš pirks to, bet igauņi pirks savējo produkciju pat tad, ja tā būs dārgāka,” pasmejas M. Krieviņš.

Vēl uzņēmums izpilda pasūtījumu rūpnīcai „Rolls Royce”. Jāpiebilst, ka „Rolls Royce” nav tikai mašīnas, lai gan tas, iespējams, pirmais nāk prātā, dzirdot šo zīmolu. Šo biznesu firma sen pārdevusi, tagad ražo citas tehniskas lietas, tostarp apmēros ļoti lielus sūkņus. Un cēsnieki šiem sūkņiem izgatavo nelielu vāciņu.

M. Krieviņš stāsta, ka viena biznesa uzsākšana rosina attīstīt vēl kādu: “Lai ražotu hidrantus, vajadzēja pulverkrāsošanu, ko Vidzemē piedāvāja retais. Sapratām, ka nepieciešama pašiem sava pulverkrāsotava, bet, lai detaļu krāsotu, tā rūpīgi jānotīra. Pateicoties pēdējam Eiropas projektam, ieguvām gudrākus darbgaldus, pulverkrāsošanu un arī tā dēvēto ložu šaušanu, kurā metāls tiek notīrīts nevis ar smilšu strūklu, kā ierasts, bet ar sīkām metāla lodītēm. Tīrot ar smilšu strūklu, smiltis jāžāvē un pēc tam jāsavāc, bet šīs lodītes automātiski attīrās un tiek padotas atkal. Pie tam tās iespējams izmantot daudzas reizes, bet galvenais, ka kvalitāte ir izcila. Nesaku, ka esam spēcīgi metālapstrādē kopumā, bet savā nišā jūtamies droši.”

Uz darbu ar prieku

“Katram biznesam ir sava garoziņa, daudz esam to lauzuši gan metālapstrādē, gan autobusu biznesā. Bet attīstība bijusi veiksmīga, un par to paldies kolektīvam,” atzīst M.Krieviņš.

Uzņēmumā strādā 15 darbinieki, kuri paveic lielu darba apjomu, jo šim biznesam ir augsta pievienotā vērtība. “Soldomirk” vairākus projektus realizējis sadarbībā ar Latvijas Investīciju aģentūru. Viena ietvaros noasfaltēta teritorija, otrs bija saistīs ar ISO 9001 sertifikāta iegūšanu.

“Sākumā cilvēki uz šo ieceri skatījās negatīvi, bet, to ieviešot, veidojās liela sakārtotība, un tagad redzam, ka ir viegli strādāt. Darbinieki ir uzticami, jo jūt, ka par viņiem tiek domāts. Cenšamies radīt labus darba apstākļus, kas ir svarīgs aspekts darbinieku lojalitātē. Ir patīkami, ja darbinieki uz darbu nāk ar prieku, nevis tikai, lai pelnītu. Autobusu biznesu vada Aivars Strazdiņš, metālapstrādi – Aldonis Rutkovskis. Abas jomas nodalītas kā atsevišķas struktūras. Uzņēmuma grāmatvede Velga Lietiņa, kura orientējas abās jomās, ir laba speciāliste. Arī pārējie uzņēmuma darbinieki pelnījuši atzinību.

Nemitīgi notikusī attīstība bijusi aizraujoša, taču arī nogurdinoša. Tāpēc ļoti svarīga ir komanda, kas ar savu entuziasmu var uzmundrināt grūtā brīdī. Jūtu, ka kolektīvā ir tas gariņš, kas ir dzinulis ikdienā, ne vien īpašniekam vajag uzņēmuma izaugsmi, bet ikvienam darbiniekam. Par to varu būt gandarīts, tas ir kaut kas vairāk nekā nopelnītais lats,” atzīst M.Krieviņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
20

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
105

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
79
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
42

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
142

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
17
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi