Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Burtnieku novada pamatbudžets 2010.gadam ieņēmumos – 3,2 miljoni, izdevumos – 3,5 miljoni latu

Druva
09:54
28.01.2010
14

27. janvārī Burtnieku novada domē ar deputātu balsu vairākumu tika apstiprināts Burtnieku novada pašvaldības pamatbudžets 2010.gadam, kas paredz ieņēmumus 3 243 483 latu, savukārt izdevumus 3 586 142 latu apmērā un finansēšanas sadaļu 382 659 latu apmērā,

informēja novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Kraukle.

Pašvaldībai tiek plānoti nodokļu ieņēmumi 1 838 153 latu apmērā, nenodokļu ieņēmumi – 51 486 lati, kā arī transfertu ieņēmumi 1 084 114 latu apmērā, kuru skaitā ir ieņēmumi uzturēšanas izdevumiem pašvaldības pamatbudžetā no valsts budžeta (937 847 lati), ieņēmumi Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai (318 122 lati), kā arī ieņēmumi pamatbudžetā no citām pašvaldībām par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem (37 000 latu).

Izdevumu sadaļā vislielākā summa – 1 238 095 lati – rezervēta izglītībai, no kuras 270 000 latu paredzēti norēķiniem par citu pašvaldību sniegtajiem izglītības pakalpojumiem. Vispārējiem valdības dienestiem ieplānoti 923 993 lati, pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 524 512 lati, atpūtai, kultūrai un reliģijai (tostarp sportam) – 425 358 lati, sociālajai aizsardzībai – 313 646 lati, ekonomiskajai darbībai – 124 726 lati, veselībai – 21 578 lati, vides aizsardzībai – 10 259 lati, bet sabiedriskajai kārtībai un drošībai – 3 975 lati.

Pamatbudžeta plānošana tika uzsākta iepriekšējā gada nogalē, kad līdz decembrim pašvaldībā esošo iestāžu un administrāciju nodaļu vadītājiem bija jāiesniedz sava budžeta plāns. Iegūto informāciju apkopoja Finanšu nodaļa, sastādot pašvaldības pamatbudžetu un iesniedzot izskatīšanai apvienotajai komitejai, kura sanāca kopā 25.janvārī un kurā piedalījās gandrīz visi ievēlētie deputāti.

Ieviešot dažas korekcijas, pamatbudžeta projekts tika iesniegts izskatīšanai vakardienas domes sēdē, kurā pret budžeta apstiprināšanu esošajā redakcijā krasi iebilda deputāts Kārlis Greiškalns (LPP/LC), uzsverot četrus punktus, kuru dēļ uzskata par neiespējamu dokumenta akceptēšanu.

“Budžeta izdevumu daļā 46% paredzēti deputātu un izpildinstitūciju darba algām, kas ir neatbilstoši likumdošanai, papildus algu izdevumiem tiek maksāts deputātiem, kuri ieņem arī izpildinstitūcijas vadošo darbinieku amatus par piedalīšanos komiteju un domes sēdēs. Šīs darbinieku apmaksas lielumi palielina izdevumus par autotransportu, kuru lieto deputāti – izpildītāji ikdienas darbā, bet izpildes funkcijas neprasa pārvietoties ar domes autotransportu (braukšana uz darbu un no darba, kā arī privātā saimniecībā). Joprojām tiek veikta slepena budžeta līdzekļu sadale bez komiteju un domes lēmumiem. Pieprasu par budžeta pieņemšanu personīgo balsojumu,” sacīja Greiškalns.

Deputāta Greiškalna lūgums tika pieņemts, un katrs tautas pārstāvis atsevišķi izteica savu viedokli. Apstiprinoši balsoja Inese Gaumane, Jānis Matisons, Aivars Zūlis, Dace Čilipāne, Raimonds Indrāns, Edvīns Straume, Māris Rika, Igors Korņējevs un Jānis Leitis. Pret budžeta pieņemšanu šādā redakcijā balsoja Jānis Ķilpis, Kārlis Greiškalns un Valērijs Pudenko, Jānim Jurašam atturoties.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
19

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
126

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
426

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
37

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
18
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi