Pagājušajās brīvdienās no karstuma cietuši 33 cilvēki, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša.
Savukārt svētdien ātrās palīdzības mediķi snieguši palīdzību 19 cilvēkiem, kas cietuši no pārkaršanas.
Visvairāk – 13 cilvēki – no karstuma cietuši Rīgas reģionā, vēl trīs karstuma dūrieni reģistrēti Vidzemē, divi – Kurzemē un viens – Zemgalē. Slimnīcās pārkaršanas dēļ svētdien ātrās palīdzības mediķi nogādājuši septiņus cilvēkus.
Daži no cietušajiem ilgstoši uzturējās ārā vai arī fiziski strādāja ārā, kas ir papildu riska faktors, savukārt daži cilvēki karstuma dūrienu guvuši arī iekštelpās.
No pārkaršanas svētdien cietuši arī mazi bērni – divgadīgs un trīsgadīgs bērns Kurzemē, kā arī trīs gadus veca meitene Rīgas reģionā. Kopumā cietušie ir dažādā vecumā – no diviem līdz 84 gadiem, vairāk no karstuma ietekmes cietušas sievietes.
NMPD mediķi aicina iedzīvotājus pēc iespējas mazāk uzturēties saulē dienas karstākajā periodā, izvēlēties atbilstošu apģērbu, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrumu un saudzēt bērnu veselību.
Apstākļos, kad karstums sasniedz un pārsniedz 28 līdz 30 grādus, NMPD mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību, lai izvairītos no pārkaršanas un karstuma dūriena.
Mediķi atgādina, ka karstā laikā veselība var pasliktināties gados vecākiem cilvēkiem, zīdaiņiem un maziem bērniem, cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, kā arī cilvēkiem, kuri veic fiziskas aktivitātes, un tiem, kuri lieto noteikta veida medikamentus, kā arī cilvēkiem, kuri lieto alkoholu un citas atkarības vielas.
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem, tāpēc viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā. Jāseko arī, lai bērns nepārkarstu guļot. Mazuļa ratiņi var pārvērsties par “siltumnīcu”, un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst, arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās, norāda mediķi.
Tāpat karstajā laikā ir jāpalielina uzņemtā šķidruma daudzums. Nav ieteicams dzert šķidrumu, kas satur alkoholu vai lielu daudzumu cukura. Vislabāk dzert vēsu tēju, minerālūdeni bez gāzes.
Diena jāplāno tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrasties labi vēdināmās telpās. Ja uz ielas paliek pārāk karsti, jāmeklē atvēsinājums veikalos, kafejnīcās, telpās ar kondicionēšanas iekārtām.
Ja jādodas ārpus mājas, jāsargā sevi un bērni no saules iedarbības, valkājot cepuri vai lakatiņu un saulesbrilles. Mugurā ieteicams vilkt gaišu, vieglu, elpojošu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla, paņemt līdzi pietiekamu daudzumu ūdens.
Jāizvairās arī no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, piemēram, darba uz lauka vai sportošanas. Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savus pastāvīgi lietojamos medikamentus.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa numuru 66 016 001. Bet, ja parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums, jāzvana uz numuru 113 ātrajai palīdzībai.
LETA
Komentāri