Rūjienā Bērziņu ģimenes piemājas dārzā jau sesto gadu tiek veidota bobsleja trase. Pirmajos gados nobrauciens ir bijis vien pārdesmit metru, bet nu tās garums sasniedz gandrīz 200 metru.
Aivis Bērziņš “Druvai” pastāstīja, ka iecere veidot trasīti savā pagalmā nākusi palēnām. Pirms sešiem gadiem ģimenē piedzima dēls. Kad puisēns jau paaudzies, pie mājas, lai baudītu ziemas priekus, izveidots neliels kalniņš. Augot dēlam, tas papildināts, sākot veidot ko līdzīgu kamaniņu trasei. A.Bērziņš stāsta: “Pirmo improvizēto nobraucienu gatavoju no grants kaudzes. Tas bija aptuveni 16 metrus garš. Dēls katru gadu auga, trasei bija “jāaug” līdzi. Tagad tās garums ir aptuveni 170 metri.”
Aivim ir sezonāls darbs, ziemas aukstajos mēnešos, lai būtu iemesls doties darboties ārā, viņš aizraujas ar trases izgatavošanu. Pagājušajā gadā Aivis uztaisījis trasei ieskrējiena joslu.
“Virāžas tiek izgatavotas rudenī. Viss tiek nolīmeņots, tad pārējais atkarīgs no laikapstākļiem,” stāsta Aivis. Šo gadu laikā viņam uzkrāta pieredze, kā labāk sagatavot trasi. “Ja ir kailsals, rīkojos pēc plāna A, ja nedaudz sniega – B plāns, ja daudz sniega – C variants. Katram plānam ir savi noteikumi,” skaidro A.Bērziņš. “Trasi veidot nav tas pats, kas uzliet slidotavu. Pārsvarā viss tiek gatavots ar sniegu un sniega masu. Masa tiek jaukta kā betons, tikai ar citām izejvielām,” atklāj Aivis.
Trases veidošanā un uzturēšanā iesaistās arī citi ģimenes locekļi: tētis rūpējas par pamata konstrukcijām, bet mammas un bērnu uzdevums trasi un tās apkārtni attīrīt no sniega.
Arī bobsleja kamanas ir pašu gatavotas. To pamatā ir motocikla “Java” blakusvāģa kulba, kuru atdevis kāds cēsnieks. Sākotnēji slieces darinātas no vecām caurulēm. “Sākumā kamanas gāzās apkārt, izdomāju, ka jāpadzen sliedes plašāk. Viss notika darba gaitā. Darbs rāda, kas ir pareizi un kas būtu jāuzlabo. Ar katru gadu cenšos mācīties no kļūdām, attīstīt un uzlabot trasi, bobu. Galvenais – jābūt praktiskam,” atzīst Aivis.
Trases autors stāsta, ka tagad jau esot divi bobi – ar vienu brauc, bet otru velk augšā. Bobsleja kamanu ietilpība ir līdz diviem cilvēkiem – vienam mazākam un vienam lielākam braucējam. Aivis atzīst, ja brauc viens, var labāk izbaudīt braucienu.
Pagājušajā gadā Aivis vienu no bobiem aprīkoja ar ritentiņiem, jo ziemas nebija. Ar to Bērziņu ģimene Pasaules kausa posma laikā viesojās arī Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē.
Par paveikto vislielākais prieks ir Aivja bērniem – dēlam Mikam un meitiņai Paulai. Gandarīta ir arī mamma Dana, jo mazie daudz vairāk laika pavada aktivitātēs svaigā gaisā. “Galvenais, lai visu dienu nepavada istabā, tikai skatoties televīziju un viedierīcēs. Tā nu mums ir pašiem sava treniņu vieta svaigā gaisā. Tā bērniem ir kā sporta stunda. Var ne tikai braukt lejā ar bobu un stumt to augšā, svarīgi ir mācīt notīrīt trasi. Mums ir ne tikai bobsleja kamanas, dēls jau brauc arī ar kamaniņām, kā skeletonā,” smaidot teic Aivis.
Šo ziemas prieku baudīšanas iespēju izmanto ne tikai Aivja bērni, bet arī viņš pats. “Citus gadus ar draugiem sacentāmies, kurš tālāk aizbrauks. Iegājām lielā azartā. Protams, viss nav tik vienkārši. Lai bobs aizietu tik tālu, cik iecerēts, ir nepieciešama uzņēmība,” atzīst Aivis.
Sarunas nobeigumā piemājas gatavotās trases autors lasītājiem atklāj, ka būtu gandarīts kādu no latviešu bobslejistiem uzņemt viesos. To arī viņam novēlam.
Komentāri