Biogāzes koģenerācijas stacijā Limbažu novada zemnieku saimniecībā “Jaundzelves” investēti aptuveni divi miljoni latu, stacijas atklāšanā informēja projekta īstenotāji. Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai no programmas pasākuma “Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas” nodrošinājis 568 000 latu, bet banka “Citadele” – 2,3 miljonus eiro (1,6 miljonus latu). Ražotnes būvniecība izmaksājusi 1,83 miljonus latu. Biogāzes stacijā kā izejviela tiek izmantota skābbarība, kukurūza un kūtsmēsli. Saimniecības pārstāvis Māris Treimanis pastāstīja, ka nākotnē plānots izmantot arī saulespuķes. Viņš informēja, ka enerģijas ražošanā tiek izmantoti arī kūtsmēsli no apkārtējām saimniecībām, savukārt izmantotās platības plānots palielināt. Ražotnē ir uzstādītas divas uzņēmuma AS “UPB” meitasuzņēmuma “UPB Energy” Latvijā ražotas koģenerācijas stacijas, katra ar elektrisko jaudu 260 kilovati (kW) un siltumjaudu 373 kilovati. Saražotā elektrība tiek pārdota AS “Latvenergo”, savukārt siltumu paredzēts izmantot “Jaundzelvēs”. Kā skaidroja Treimanis, ziemā saimniecībai ir problēmas ar traktoru iedarbināšanu, tāpēc aktuāls jautājums ir siltas garāžas. Kā vēl viena no attīstības idejām ir veidot siltumnīcas, kurās varētu audzēt gurķus vai tomātus. Ražošanas procesā tiek iegūts arī digestats, ko var izmantot kā augsnes mēslojumu. Treimanis atzina, ka saņēmis vairākus zvanus no bioloģiskajām saimniecībām, kuras interesējušās par šī mēslojuma iegādi, taču pagaidām viņš plānojis to izmantot savā saimniecībā. Veidojot biogāzes ražotni, atstāta iespēja to arī paplašināt. Kā teica Treimanis, jauda varētu sasniegt vienu megavatu, taču viss būšot atkarīgs no valsts atbalsta, proti, patlaban kvotu izsniegšana ir apturēta, bet jaunais Atjaunojamās enerģijas likumprojekts iestrēdzis Saeimā. Viņš pauda viedokli, ka likuma pieņemšanai būs nepieciešami aptuveni divi gadi, līdz ar to pie paplašināšanās idejas varēs atgriezties tikai pēc diviem gadiem. No tehniskās bāzes viedokļa tas gan būtu iespējams kaut šodien. Treimanis biznesa portālam “Nozare.lv” teica, ka kredītresursi jāatdod septiņu gadu laikā un no elektrības pārdošanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti gan kredīta segšanai, gan saimniecības attīstībai. Viņš piebilda, ka par peļņu pagaidām nevar runāt, jo nepieciešams, piemēram, iegādāties tehniku. Viņš atzina, ka potenciālu biogāzei redz transporta jomā, taču šādam mērķim būtu jābūvē vairākas reizes lielāka ražotne. Vaicāts, ko var ieteikt citām saimniecībām, kas domā par biogāzes staciju, Treimanis mudināja padomāt par finansējuma avotu, kas var būt gan investori, gan bankas, kā arī par biomasas pieejamību. Projekts īstenots četru gadu laikā, bet būvniecība notika šogad. Šodien biogāzes stacijas atklāšanā Māra Treimaņa tēvs, zemnieku saimniecības “Jaundzelves” saimnieks Mārtiņš Treimanis, dāvināja dēlam dokumentus, kas apliecina to, kā māju ieguvis viņa tēvs. Mārtiņš Treimanis uzsvēra: lai varam iet uz priekšu un zinātu, kur ejam, ir jāzina pagātne. Savukārt “UPB” īpašnieks Uldis Pīlēns uzsvēra, ka šāda projekta īstenošana nav tikai vides aizsardzība, tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecībā, dotēta enerģija, bet gan pilnīgi cits attīstības līmenis lauksaimniecībā. Arī Māris Treimanis izteica lepnumu par to, ka ar savu piemēru var parādīt, ka vidēja saimniecība var atļauties šādu staciju uzbūvēt. Viņš gan atzina, ka “varbūt vajag vairāk apņēmības, enerģijas un nervu”, bet to ir iespējams īstenot. Kā ziņots, tehnoloģijas piegādāja “Weltec-Biopower”, kuru Baltijas valstīs pārstāv “UPB Energy”. Limbažu novada pašvaldības informācija liecina, ka šī biogāzes ražotne ir viena no divām, kas līdz šim tapušas Limbažu novadā. Otra tiek celta Limbažu pagasta “Gravās”. NOZARE.LV
Komentāri