Piektdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle

Bijis misijās Irākā

Druva
00:00
29.03.2008
82
200803282351271315

Cēsnieks Kristaps Grīslis nepilnu pusgadu strādā un dzīvo Norvēģijā. Uz Latviju puisis atbrauc ik pa laikam, lai apciemotu ģimeni un draugus. Taču 25 gadus vecā Kristapa dzīves stāstā ir posms, kuru viņš atceras ar īpašām sajūtām. Karavīra gaitas un miera uzturēšanas misijas Irākā tik viegli aizmirst nevar.

“Pēc militārā dienesta Ādažos tiku kaujas vienībā. Biju labs kareivis. Kādu laiku padienēju Ādažos, un tad mani atsūtīja uz NBS Cēsu Instruktoru skolu mācīties par nodaļas komandieri. Cēsīs pavadīju apmēram pusgadu, tad atgriezos Ādažos un sāku gatavoties pirmajai misijai uz Irāku,” stāsta puisis un atklāj, ka tā toreiz Latvijas armijai bijusi tikai trešā miera uzturēšanas misija Irākā.

“Kad aizbraucu uz Irāku, man nebija nekādas nojausmas, kā tur ir. Mācījāmies un bijām gatavi uz trakāko – karu. Jā, gods un pienākums. Tā saka visi karavīri. Arī es tā teicu. Bet pats braucu galvenokārt pieredzes dēļ,” stāsta puisis un, jautāts par pirmajām emocijām, ierodoties Irākā, saka: “Apmēram 130 cilvēku rota iebraucām Kuveitā. Nenormāls karstums. Pēc Celsija plus 50 vai 55 grādi. Nedēļu dzīvojām Kuveitā un atklimatizējāmies. Pēc tam devāmies apmēram 700 kilometru tālajā ceļā, kur mums bija jādzīvo. Tas bija netālu no Bagdādes. Jau otrajā nedēļā pašam nācās saskarties ar vietējo nemiernieku uzbrukumiem. Notika apšaudes. Nācās arī karot.”

Kristaps stāsta, ka viņu pamatuzdevums bijis ievākt ziņas par nemierniekiem. Aizstāvēt mierīgos iedzīvotājus.

“Karš ir karš. Bija mirklis, kad nācās apjaust arī dzīvības briesmas. Es nezinu, kā lai to izstāsta. Ikdienā braucām uz dažādiem ciematiem, dalījām bērniem grāmatas, rakstāmpiederumus, dzeramo ūdeni un pārtiku. Galvenie informācijas devēji patiesībā bija bērni, kuri stāstīja brīnumus, kas mūs sagaida tālāk. Bērni rādīja dažādas zīmes – īkšķis uz augšu, uz leju, rādīja žestus, ka pārgriezīs rīkli, un pēc tā secinājām, kas mūs sagaida patruļas priekšā,” piedzīvotajā dalās Kristaps un jautāts, kāda ir irākiešu ikdienas dzīve, stāsta: “Teju katrā ģimenē ir viens barvedis ar vairākām sievām un daudz bērniem. Sievas strādā lauku darbus, gana govis un dara visu ko citu. Bērni? Vecāki, kuri turīgāki, tos sūta uz skolu, bet mazturīgo ģimeņu bērni klaiņo gar ceļmalām un diedelē no karavīriem ūdeni un pārtiku. Toreiz aizdomājos par to, kā Latvijā lutinām bērnus. Bet Irākā bērni dzīvo tik sliktos apstākļos, ka te to nespēj iedomāties. Atbraucu uz Latviju un klausījos

to, kā čīkstam. Kaut gan vairāk vai mazāk mums ir viss. Taču viņiem nav nekā . Pat higiēna ir nulle. Bērni ar vienām drēbēm staigā vairākus mēnešus, klaiņo pa ielām… To nevar izstāstīt…”

Pēc nepilnu piecu mēnešu miera uzturēšanas misijas Irākā Kristaps atgriezās mājās. Taču jau pēc pusgada devās otrreiz uz Irāku.

“Jā, tur ir viens murgs. Kad aizbraucu uz otro misiju, bija mainījušies uzbrukuma veidi. Aktuāla bija kļuvusi spridzināšana. Tādā veidā vēlāk gāja bojā arī daži Latvijas karavīri,” stāsta puisis un turpina: “Ja neesi tur bijis, nesaprast. Draugiem parādīju bildes un kaut ko no uzfilmētā materiāla. Taču viņu jautājums bija: ”Cik cilvēkus nošāvi? Cik nopelnīji? Kā ar sievietēm?” Jā, tie bija jautājumi, kurus viņi uzdeva.”

Kristaps atzīst, ja vajadzētu, arī tagad dotos miera uzturēšanas misijās. Viņš pat pieļauj iespēju, ja būtu palicis armijā, tagad droši vien atrastos Afganistānā.

“Sirdī esmu karavīrs,” saka 25

gadus vecais cēsnieks. – Kas tevi satrauc? – Man tomēr jau ir 25 gadi. Vajadzētu sākt domāt par ģimenes veidošanu. – Ja būtu iespēja paveikt ko labu, kam tu palīdzētu? – Visu labo izdarītu un vēlētu mātei. Viņa ir pārdzīvojusi daudz. Esmu bijis tāds aktīvs. – Kā pavadi brīvo laiku? – Atpūšos. Man patīk apmeklēt klubus, sarunāties ar meitenēm un kādreiz arī iedzert pa aliņam. Bet viss ar mēru. – Vai ir kāds nepiepildīts bērnības sapnis? – Gribēju braukt motokrosā vai rallijā. – Ko visaugstāk vērtē cilvēkos? – Uzticību. Bet tas galvenokārt attiecas uz sievietēm. Viņām tas laikam asinīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
29

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
92

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
96

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
27

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
65

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Spāres muižā būs sociāli un kultūras pasākumi

00:00
03.11.2025
115

Biedrība “Cerību spārni”, kas nesen sāka saimniekot Spāres    muižā, Spāres Rakst­nieku parkā pirmdien, 27.oktobrī, atzīmēja Aleksandra Čaka dzimšanas dienu. Kā zināms, ideju ierīkot te parku savulaik izteica dzejnieks. Biedrības radošā komanda atzīmēja literāta dzimšanas dienu, sākot gatavoties nākamajam gadam, kad rakstniekam būs 125 gadu jubileja. Plānots to atzīmēt ar krāšņu “Mūžības skartā Čaka” godināšanas […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
5
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
21
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
24
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
72
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi