Pirmdiena, 10. novembris
Vārda dienas: Mārtiņš, Mārcis, Markuss, Marks

Bijis misijās Irākā

Druva
00:00
29.03.2008
17

Cēsnieks Kristaps Grīslis nepilnu pusgadu strādā un dzīvo Norvēģijā. Uz Latviju puisis atbrauc ik pa laikam, lai apciemotu ģimeni un draugus. Taču 25 gadus vecā Kristapa dzīves stāstā ir posms, kuru viņš atceras ar īpašām sajūtām. Karavīra gaitas un miera uzturēšanas misijas Irākā tik viegli aizmirst nevar.

“Pēc militārā dienesta Ādažos tiku kaujas vienībā. Biju labs kareivis. Kādu laiku padienēju Ādažos, un tad mani atsūtīja uz NBS Cēsu Instruktoru skolu mācīties par nodaļas komandieri. Cēsīs pavadīju apmēram pusgadu, tad atgriezos Ādažos un sāku gatavoties pirmajai misijai uz Irāku,” stāsta puisis un atklāj, ka tā toreiz Latvijas armijai bijusi tikai trešā miera uzturēšanas misija Irākā.

“Kad aizbraucu uz Irāku, man nebija nekādas nojausmas, kā tur ir. Mācījāmies un bijām gatavi uz trakāko – karu. Jā, gods un pienākums. Tā saka visi karavīri. Arī es tā teicu. Bet pats braucu galvenokārt pieredzes dēļ,” stāsta puisis un, jautāts par pirmajām emocijām, ierodoties Irākā, saka: “Apmēram 130 cilvēku rota iebraucām Kuveitā. Nenormāls karstums. Pēc Celsija plus 50 vai 55 grādi. Nedēļu dzīvojām Kuveitā un atklimatizējāmies. Pēc tam devāmies apmēram 700 kilometru tālajā ceļā, kur mums bija jādzīvo. Tas bija netālu no Bagdādes. Jau otrajā nedēļā pašam nācās saskarties ar vietējo nemiernieku uzbrukumiem. Notika apšaudes. Nācās arī karot.”

Kristaps stāsta, ka viņu pamatuzdevums bijis ievākt ziņas par nemierniekiem. Aizstāvēt mierīgos iedzīvotājus.

“Karš ir karš. Bija mirklis, kad nācās apjaust arī dzīvības briesmas. Es nezinu, kā lai to izstāsta. Ikdienā braucām uz dažādiem ciematiem, dalījām bērniem grāmatas, rakstāmpiederumus, dzeramo ūdeni un pārtiku. Galvenie informācijas devēji patiesībā bija bērni, kuri stāstīja brīnumus, kas mūs sagaida tālāk. Bērni rādīja dažādas zīmes – īkšķis uz augšu, uz leju, rādīja žestus, ka pārgriezīs rīkli, un pēc tā secinājām, kas mūs sagaida patruļas priekšā,” piedzīvotajā dalās Kristaps un jautāts, kāda ir irākiešu ikdienas dzīve, stāsta: “Teju katrā ģimenē ir viens barvedis ar vairākām sievām un daudz bērniem. Sievas strādā lauku darbus, gana govis un dara visu ko citu. Bērni? Vecāki, kuri turīgāki, tos sūta uz skolu, bet mazturīgo ģimeņu bērni klaiņo gar ceļmalām un diedelē no karavīriem ūdeni un pārtiku. Toreiz aizdomājos par to, kā Latvijā lutinām bērnus. Bet Irākā bērni dzīvo tik sliktos apstākļos, ka te to nespēj iedomāties. Atbraucu uz Latviju un klausījos

to, kā čīkstam. Kaut gan vairāk vai mazāk mums ir viss. Taču viņiem nav nekā . Pat higiēna ir nulle. Bērni ar vienām drēbēm staigā vairākus mēnešus, klaiņo pa ielām… To nevar izstāstīt…”

Pēc nepilnu piecu mēnešu miera uzturēšanas misijas Irākā Kristaps atgriezās mājās. Taču jau pēc pusgada devās otrreiz uz Irāku.

“Jā, tur ir viens murgs. Kad aizbraucu uz otro misiju, bija mainījušies uzbrukuma veidi. Aktuāla bija kļuvusi spridzināšana. Tādā veidā vēlāk gāja bojā arī daži Latvijas karavīri,” stāsta puisis un turpina: “Ja neesi tur bijis, nesaprast. Draugiem parādīju bildes un kaut ko no uzfilmētā materiāla. Taču viņu jautājums bija: ”Cik cilvēkus nošāvi? Cik nopelnīji? Kā ar sievietēm?” Jā, tie bija jautājumi, kurus viņi uzdeva.”

Kristaps atzīst, ja vajadzētu, arī tagad dotos miera uzturēšanas misijās. Viņš pat pieļauj iespēju, ja būtu palicis armijā, tagad droši vien atrastos Afganistānā.

“Sirdī esmu karavīrs,” saka 25

gadus vecais cēsnieks. – Kas tevi satrauc? – Man tomēr jau ir 25 gadi. Vajadzētu sākt domāt par ģimenes veidošanu. – Ja būtu iespēja paveikt ko labu, kam tu palīdzētu? – Visu labo izdarītu un vēlētu mātei. Viņa ir pārdzīvojusi daudz. Esmu bijis tāds aktīvs. – Kā pavadi brīvo laiku? – Atpūšos. Man patīk apmeklēt klubus, sarunāties ar meitenēm un kādreiz arī iedzert pa aliņam. Bet viss ar mēru. – Vai ir kāds nepiepildīts bērnības sapnis? – Gribēju braukt motokrosā vai rallijā. – Ko visaugstāk vērtē cilvēkos? – Uzticību. Bet tas galvenokārt attiecas uz sievietēm. Viņām tas laikam asinīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē "atdzīvināts" brūkošais muižas stallis

00:00
10.11.2025
33

Izdekorē, un cits skats Vairākus gadus par graustiem pie Dzērbenes nav runāts, pirms tam bija dažādas ieceres, bet  īstenošanai nebija naudas. Kādreizējais Dzērbenes muižas stallis un klēts brūk, taču mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā nevar nepamanīt, tās piesaista tūristus, bet dzērbeniešus satrauc celtņu izskats. Apspriežoties Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājai Leldei Burdajai, […]

Tirgojis nelegāli ievestas cigaretes

00:00
09.11.2025
53

Cēsu tirgū nesen pieķerts vīrietis, kas tirgoja Latvijā nelikumīgi ievestas cigaretes, “Druvai” pavēstīja Valsts policija (VP). Tiesa, kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju sākts jau septembrī, pēcāk ievākta informācija, situ­ācija novērota, bet 21.oktobrī izdevies pieķert šo vīrieti darbībā, paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.Aizturētais dzimis 1961.gadā, tātad ir […]

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
92

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
146

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
118

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
102

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
8
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
13
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
15
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
32
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
39
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi