
Aukstums un dziļās kupenas šajā pavasarī ir smags pārbaudījums meža dzīvniekiem, īpaši
pārnadžiem – stirnām un staltbriežiem, kuriem sevišķi grūti piekļūt barībai un problēmas rada arī sērsna, kas traucē stirnām aizbēgt no plēsējiem un klaiņojošiem suņiem.
Mārsnēniešu medību kolektīva “Lisupe” vadītājs Vilis Bernāts “Druvai” norāda, ka šogad sērsna ir milzīga, turklāt arī aukstums ieildzis.
“Pļavās sērsna pat tāda, ka aļņi staigā pa virsu sniega kārtai. Kur tuvāk mežiem, tur dzīvniekiem sērsnā ielūst kājas. Jāatzīst, ka tik sniegotu, aukstu un dzīvniekiem apgrūtinošu pavasari pēdējos gados neatminos,” komentē V. Bernāts un bilst, ka kolektīva mednieki aktīvi piebaro meža zvērus un redz, ka tas dzīvniekiem tiešām nepieciešams.
“Citus gadus uz mežu aizvedām sienu, bet nevienai stirnai tas īsti nebija vajadzīgs. Šogad vedam sienu, skābbarību, viss tiek noēsts. Ir barotavas, pie kurām pulcējas ap 50 stirnu, kas nozīmē, ka dzīvniekiem šis ieilgušais aukstais pavasaris ir grūts,” norāda V. Bernāts un bilst, ka ikviens var palīdzēt meža dzīvniekiem pārvarēt bargos laikapstākļus, pareizi tos piebarojot.
V. Bernāts norāda, lai arī par meža dzīvnieku piebarošanu ziemā rūpējas mednieku kolektīvi, arī zemnieki, meža īpašnieki, dzīvnieku un dabas draugi var mežā izlikt barotavas. Dzīvnieki ziemas otrajā pusē ir novārguši, jo vasarā un rudenī uzkrātās rezerves ir izmantotas. Visgrūtāk tiem klājas tieši februārī un martā, kad barības dabā ir maz un tā grūti pieejama.
Medību kolektīva “Skujene” mednieks Egons Veidemanis arī norāda, ka šogad dzīvniekus baro daudz aktīvāk,
pie barotavām regulāri noliek siena rituļus. “Iepriekš nebijām ieraduši dzīvniekiem vest sienu ruļļos, bet pērn tos sarūpējām vairāk, redzam, ka dzīvnieki no tiem labprāt ēd. Tiešām, šis pavasaris nāk ļoti lēni, mūsu pusē ir pat pusmetru biezs sniegs. Tas ir apgrūtinoši briežiem, stirnām, kuras pēdējos gadus pārdzīvojušas vairākas grūtas ziemas. Gadījies arī, ka zemnieki teic – stirnas nākot teju iekšā mājā un meklējot ēst. Tad nu arī atbildu, ja vien ir iespējams, lai dzīvnieciņiem to sienu noliek,” norāda E. Veidemanis.
Mednieki norāda, ka meža dzīvniekus ietiecams barot ar sienu un sulīgu skābbarību, ja iespējams, arī
burkāniem, kāļiem, bietēm, āboliem vai kartupeļiem. Nav ieteicama barību likt tieši uz zemes, labāk izveidot sili, no kuras dzīvniekiem mieloties. Tāpat mednieki norāda, ja dzīvnieku barošana ir uzsākta, tā jāturpina, līdz barība pieejama dabā, taču uzsver, ka piebarošanu nedrīkst uzsākt blakus jaunaudzēm vai lauksaimniecībā izmantojamām
zemēm.
Ziemas nogalē meža dzīvnieki arvien biežāk redzami arī pārvietojoties gar ceļmalām barības meklējumos, kas ir drauds autovadītājiem.
“Kad ziemā meža dzīvniekiem trūkst sāls, tie meklē uz brauktuves kaisīto. Tāpēc šajā laikā autovadītājiem īpaši uzmanīgiem jābūt mežaudžu tuvumā,” norāda pieredzējušais mednieks V. Bernāts.
Liene Lote Grizāne
Komentāri