Lai izskaustu tā dēvēto viltus biškopju darbošanos, kas platību maksājumu dēļ viltojuši dokumentāciju, Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimnieku organizāciju konsultatīvajā padomē pieņemts lēmums par noteiktu hektāru platību piemērošanu vienai bišu saimei,
informēja Latvijas Biškopju biedrības (LBB) izpilddirektore Rita Bartuševica.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija pērnā gada nogalē konstatēja negodīgu rīcību pieteikumos atbalsta saņemšanai ar biškopību saistītās programmās. 940 atbalsta pretendenti reģistrējušies kā “medus apstrādes un biškopības produktu ražošanas uzņēmumi” vai “bioloģiskās lauksaimniecības un medus iepakošanas uzņēmumi”, taču tiem nav reģistrēta neviena bišu saime.
“Viltus biškopju ziedu laiki beigušies, jo lauksaimnieku organizāciju konsultatīvajā padomē tika pieņemts lēmums, ka turpmāk vienai bišu saimei piemēros trīs hektārus dabīgās pļavas un ganības, lai Latvijas biškopji, kas ražo biškopības produktus, varētu saņemt mazāk labvēlīgo apvidu maksājumus,” sacīja Bartiševica.
“Biedri bija satraukušies par veikliem darboņiem, kas izlikās par biškopjiem, lai saņemtu platību maksājumus, tādejādi nomelnojot LBB un godīgus biškopjus. Tādēļ 2010.gada nogalē ierosinājām ministrijai, ka jāpārskata maksājumu saņemšanas nosacījumi, lai izskaustu “viltus” biškopju rašanos un atbalsts sasniegtu mērķi – būtu pieejams īstiem biškopjiem, kas ražo medu un citus biškopības produktus,” norādīja Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
LBB padome, balstoties uz biškopības ekspertu un zinātniskajiem pētījumiem, uzskatīja, ka vienai bišu saimei optimāli ir nepieciešami četri hektāri dabīgās pļavas un ganības. Šādās platībās būtu daudzveidīgi nektāraugi, kas nodrošinātu bišu saimei nepieciešamo vitalitāti, lai neparādītos bišu saimju pazušanas sindroms, taču medus ienesums būtu neliels.
“Arī citas biškopības jautājumos neprofesionālas lauksaimnieku organizācijas izteica ZM savu viedokli par šo tēmu, kas atšķīrās no biškopības nozares ekspertu viedokļiem. Konsultatīvajā padomē organizācijas pieņēma kompromisa lēmumu, nebalstītu uz aprēķiniem. Neskatoties uz to, ka pieņemtais lēmums atšķiras no LBB padomes ierosinājuma, biškopji turpinās ražot dabīgus, kvalitatīvus un veselīgus biškopības produktus, kurus bieži vien izmantojam, pārstāvot Latviju ārvalstīs,” rezumēja Bartuševica.
LBB ir viena no lielākajām lauksaimniecības organizācijām un patlaban tā apvieno 1725 biškopjus, kuru skaitā ir gan profesionālie, gan hobiju biškopji.
NOZARE.LV
Komentāri