Vairākas Cēsu rajona bibliotēkas uzsākušas īstenot kultūras programmu “Pirmā tikšanās ar bibliotēku”, lai tām piesaistītu divus līdz trīs gadus vecus bērnus un viņu vecākus.
“Pirmā tikšanās ar bibliotēku” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstrādātās un īstenotās programmas “Lasīšanas veicināšana” apakšprogramma, ko finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Dalībai programmā atbalstītas 216 bērnu un pagastu bibliotēkas visā Latvijā, astoņas mūsu rajona bibliotēkas – Drustu, Inešu, Līgatnes pilsētas, Mārsnēnu, Nītaures, Vecpiebalgas, Zaubes un Cēsu centrālās bibliotēkas (CCB) bērnu literatūras nodaļa.
Programmas mērķi ir pievērst jauno vecāku uzmanību lasīšanai, popularizēt bibliotēkas pakalpojumus ģimenēs, attīstīt bilžu grāmatas žanru, turklāt veidot bibliotēkās maziem bērniem labvēlīgu vidi.
LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova vērtē, ka Latvijai šī programma ir unikāla, tomēr pasaulē notiek līdzīgas aktivitātes un šoreiz daudz aizgūts no Skandināvijas valstu pieredzes.
Programma būtiska ir ne tikai tādēļ, ka tiks piesaistīti jauni lasītāji, bet arī tādēļ, ka ar tās palīdzību tiks attīstīta infrastruktūra. S.Tretjakova pastāstīja, ka atbalstītas tās bibliotēkas, kuras apņēmušās nodrošināt piemērotus apstākļus bibliotēkās, ierīkojot īpašu zonu ar mazām mēbelītēm, grāmatām, rotaļlietām un spēlēm. Lai to izdarītu, bibliotēkām bija jāpiesaista pašvaldību atbalsts.
CCB direktores vietniece Inese Majore skaidro, ka par programmu tiks stāstīts bērnudārzos vecāku sapulcēs: “Ne visi vecāki izprot to, cik svarīgi ir bērniem lasīt priekšā, kā arī to, lai vēlāk arī paši bērni lasa. Tam ir liela ietekme uz bērna attīstību. Pētījumi atklājuši, ka bērnu pozitīvi ietekmē arī tas, ja grāmatu māte lasa vēl grūtniecības laikā.”
I.Majore plāno, ka šogad varētu iesaistīt 25 divus līdz trīs gadīgus bērnus un viņu vecākus, tomēr pozitīvi, ja interese būs lielāka: “Cēsīs bērnudārzos iet apmēram 160 bērni šajā vecumā, taču vēl ir mazuļi, kuri bērnudārzu pakalpojumus neizmanto. Šo bērnu vecākus mums nav tik vienkārši informēt, tomēr būsim priecīgi, ja viņi programmā vēlēsies iesaistīties.”
I.Majore skaidro, ka bērnu literatūras nodaļas telpas nav tik lielas, lai varētu realizēt ieceri par mazajiem bērniem īpaši izveidotu zonu. Tomēr tiek domāts par to, kā iespēju robežās kādu stūrīti padarīt piemērotāku mazajiem lasītājiem. Tāpat bibliotēka arī turpina papildināt mazajiem paredzētu grāmatiņu, rotaļu krājumu. Tiek plānoti arī lasīšanas pasākumi, kuros gan vecāki, gan bērni varētu iepazīties ar bibliotēku.
Arī Līgatnes pilsētas bibliotēkas vadītāja Laima Timermane uzskata, ka programma dos iespēju piesaistīt jaunus lasītājus: “Ar šo programmu ceru radīt interesi par grāmatām gan bērniem, gan vecākiem.” Pilsētā ir 14 divgadīgie, trīsgadīgie bērni, un plānots visus tos un viņu vecākus aicināt uz īpašu pasākumu. Arī Līgatnes pilsētas bibliotēka veidojas aizvien piemērotāka bērniem.
S.Tretjakova vērš uzmanību tam, ka liela nozīme ir vecāku attieksmei un sabiedrībai kopumā: “Ja mājās nav grāmatu un bērns neredz, ka vecāki lasa, tad viņam, protams, interese par grāmatām un lasīšanu ir mazāka.”
Mazie lasītāji par iestāšanos bibliotēkā un piedalīšanos programmā saņems Māras Cielēnas grāmatu „Burtumāja”. S.Tretjakova pastāstīja, ka grāmatā ir iekļauti dzejolīši, stāsti, skaitāmpanti: “Iekļauta ir arī nodaļa, kas veltīta vecākiem, stāstot, kādēļ ir svarīgi bērniem lasīt priekšā, kāpēc viņus vajadzētu vest uz bibliotēku.”
Komentāri