Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Bez kontroles neiztikt

Monika Sproģe
00:52
07.01.2017
7
Pvd Parkapumi 3

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis saka, ka Latvijā vēl arvien par īpaši bīstamu infekciozu slimību tiek uzskatīts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), taču, par laimi, Ziemeļvidzemē pagājušajā gadā mājas cūkām netika konstatēts neviens slimības gadījums. ĀCM ir izplatījies visā valstī, tāpēc pagājušajā gadā PVD inspektoru prioritāte bija biodrošības pārbaudes tieši cūku novietnēs. “Kontrolējām prasību ievērošanu, lai šo infekciju maksimāli apkarotu, tas, ka mājas cūkām nebija jaunu slimības gadījumu, norāda uz mūsu aktīvu darbību reģionā,” saka M. Ulmanis, uzslavējot darbiniekus.

PVD pieejamie fakti atspoguļo, ka 2016 gadā Ziemeļvidzemes pārvaldes veterinārie inspektori ir veikuši 1527 pārbaudes, tai skaitā 558 biodrošības pārbaudes cūku novietnēs, no tām 168 bijušajā Cēsu rajonā.

No minētajām 558 saimniecībām biodrošības prasībām novietnēs atbilst 264, bet neatbilst 24 novietnes. Gada beigās no visām reģistrētajām novietnēm 270 vietās cūkas vairs netur. Līdzīga situācija arī Cēsu rajonā. No 168 saimniecībām prasībām atbilst 83, bet neatbilst sešas novietnes. 2016.gada sākumā bija reģistrēts par 79 novietnēm vairāk, nekā gadu noslēdzot.

Aizvadītajā gadā PVD Ziemeļvidzemes pārvaldē ir nodoti izmeklēšanai 2526 nomedīto mežacūku asins paraugi uz Āfrikas cūku mēri, no tiem slimība konstatēta 127 gadījumos jeb piecos procentos meža cūku paraugu. Pēdējie slimības gadījumi konstatēti Līgatnes novadā, kur atrastas nobeigušās mežacūkas, un Cēsu novada Vaives pagastā nomedītajām mežacūkām.

“Līdztekus īpaši bīstamajām infekciozajām slimībām ir arī valsts uzraudzībā esošās slimības, piemēram, leikoze, bruceloze un tuberkuloze, no kurām pēdējās divas ir bīstamas arī cilvēkam. Mūsu reģionā neviens šāds gadījums pērn nav konstatētas, taču minētās pārbaužu analīzes jāveic pašiem saimniekiem, nevis veterinārārstam no malas, kā dažiem labpatīk domāt. Mēs turpretī uzraugām, kā saimnieki šīs prasības ievēro,” skaidro M. Ulmanis, piebilstot, ka vienmēr atrodas pa kādam, kas gaida, ka viņa vietā kāds cits visu izdarīs.

“Pēdējā laikā uzmanību pastiprināti veltījām ĀCM biodrošības ievērošanas pasākumiem, iespējams, tāpēc daļa saimnieku kūtri seko līdzi savam ganāmpulkam un “pamostas” tikai tad, kad saņemta pirmā brīdinājuma vēstule,” saka Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs. Savukārt lūkojoties PVD apkopotajos datos, M. Ulmanis uzsver, ka piena kvalitātes rādītāji caurmērā bijuši labi, bet 56 gadījumos pienā konstatēta inhibitoru klātbūtne, no visiem gadījumiem 24 bijuši vēsturiskā Cēsu rajona teritorijas saimniecībās.

“Esam secinājuši, ka bez kontroles nevar iztikt, jo saimnieki dažkārt palaižas slinkumā un līmenis ganāmpulkos strauji krītas. Līdzīgi ir ar dzīvnieku reģistrāciju. No vienas puses, sabiedrība pati vēlas mazāku kontroli, bet, no otras puses, paši dzīvnieku saimnieki neievēro nosacījumus, kuri ir obligāti jāpilda. Tā, piemēram, ierodoties saimniecībā, konstatējam, ka lopi nav apzīmēti ar krotālijām. Faktu ierakstām protokolā, ziņa par šo neatbilstību nonāk institūcijā, kas lemj par ES atbalsta kompensāciju piešķiršanu. Par katru pārkāpumu ir procentuāls kompensācijas samazinājums. Dažam saimniekam arī pieci procenti samazinājums ir vairāki tūkstoši eiro, un tad sākas skaidrošanās un taisnības meklējumi, taču nosacījumi visiem ir vienādi, un, ja tos neievēro, ir sankcijas – tik vienkārši kā divreiz divi,” uzsver M. Ulmanis.

Vaicāts par labturības pārkāpumiem, pārvaldes vadītājs paņem cietos vākos iešūtu reģistru. Biezajā mapē iešūts desmitiem, pat simtiem sūdzību, kuras par kādu gadījumu rakstījuši cilvēki, kas uzskata, ka pamanījuši pārkāpumu.
Daļa no iesniegumiem ir pamatoti, bet lielākā daļa tomēr ne. “Bez šaubām, mēs reaģējam uz sūdzībām, taču mūs mēdz arī izmantot savstarpēju attiecību kārtošanā. Cilvēki ir dažādi, nereti savās interesēs izmanto likumu, kurā rakstīts, ka tā un šitā nedrīkst būt. Tikpat veikli kašķa meklētāji atrod iestādi, kas to likuma izpildi uzrauga, un pasūdzas, bet sūdzas, ne jau labu motīvu vadīti. Dažiem sūdzmaņiem ir vienkārši patiess prieks skatīties, kā institūcija un apsūdzētais cilvēks tiks ar šo problēmu galā, tikmēr sūdzībnieks spodrina savu pašapziņu, cik viņš apzinīgs pilsonis, parādījis visu šmuci. Turklāt, ja lietas nerisinās pēc viņa scenārija vai, vēl ļaunāk, nav ne sankciju, ne soda, seko zākāšanās, ka visi darbinieki tajā iestādē būtu jāatlaiž un jānomaina. Der iegaumēt, ka komunikāciju problēmu gadījumā ir jāvēršas pie citiem speciālistiem, nevis jārisina attiecības ar kaimiņiem, izmantojot kontrolējošās iestādes.

Trešā lieta, ko gribētos pieminēt, runājot par labturības pārkāpumiem, ir saimnieka paša iniciatīva un nemākulība, ķeroties pie darba ar metodēm, kuras sen aizliegtas, piemēram, buļļu kastrācija. Tik nozīmīgas procedūras tomēr jāatstāj veterinārā ārsta pārziņā, un nevajadzētu aizbildināties ar dārdzību. Visam ir sava cena, un veterinārārstam, kurš ir ieguvis attiecīgu izglītību, nav jāstrādā par pliku paldies,” pamato M. Ulmanis.

Pērn pavasarī medijus pāršalca ziņa no Stalbes par cietsirdīgu izturēšanos pret lopiem. Izrādījās, ka to saimnieks bijis vienpatis, dzīvojis savā pasaulītē, gadiem ejot, zaudējis spēkus, lai pilnvērtīgi aprūpētu savus mājlopus. Par laimi, šādu gadījumu esot maz, saka PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs. “Laukos turēt lopus nereti ir dzīvesveids, taču pienāk brīdis, kad katram pašam jāizdara secinājumi un jāpieņem atbildīgs lēmums, lai mīlestība pret dzīvniekiem nepārvērstos to spīdzināšanā. Pārsvarā izdodas saimniekus pārliecināt uzņemties rūpes par tik dzīvniekiem, cik fiziski pietiek spēka.”

Skaitļi rāda, ka 2016. gadā 15 gadījumos dzīvnieku īpašnieki ir saukti pie administratīvās atbildības par dzīvnieku turēšanas, tai skaitā labturības prasību, pārkāpumiem. Trijos gadījumos ir konstatēta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, bet divos gadījumos kā papildsods ir piemērota dzīvnieku konfiskācija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi