Lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, Labklājības ministrija paredzējusi no nākamā gada paaugstināt ģimenes valsts pabalstu, kā arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu.
“Druvas” satiktie vecāki uzsvēra, ka neizprot šī pabalsta mērķi un nozīmi, jo par astoņiem vai desmit latiem jau sen vairs nav iespējams nopirkt kārtīgu pamperu paku, nav iespējams pat uz vienu pilnu darba dienu noalgot aukli. Vecāki spriež, ka šādu pabalstu nākas iztērēt, vienreiz iepērkoties veikalā, un tad pat nebūtu pieklājīgi šo summu dēvēt par valsts atbalstu ģimenēm.
“Tas ir izsmiekls. Bērnu vecāki taču visu laiku cenšas pirkt kaut ko labāku savam bērnam, bet tajā pašā laikā dārdzība, kas ienākusi dzīvē un veikalos, visu laiku liek pielāgoties, meklēt pēc iespējas lētākas preces,” uzsvēra Arta vecmāmiņa Ausma Akmene un priecājās, ka viņa var palīdzēt jaunajai ģimenei vismaz tik daudz, ka mazdēliņu darba dienās pieskatīt.
Līdzīgi domāja arī citas mammas, kurām bērniņi ir tuvu divu gadu vecumam. Viņas vairs nesaņem salīdzinoši augstākās māmiņalgas, tāpēc visas rūpes par ģimeni gulstas uz vīru pleciem.
“Es tiešām šos astoņus latus neuztveru kā pabalstu. To nevar sakrāt, lai bērnam nopirktu kādu vērtīgāku lietu. Lielākā problēma ir tā, ka bērnam nav vietas bērnu dārzā. Tas Cēsīs ir aktuāli,” sacīja Kristīne Timermane, kura Ernesta audzināšanu cenšas apvienot ar darbu mājās.
Vecāki neslēpa, ka visvairāk naudas ģimene tērē pārtikas produktu iegādei, arī bērnu uzturam. Māmiņuprāt, neadekvāti augstas šķiet bērnu apģērba un apavu cenas.
“Bērns ir augošs. Apavus nopērku par divdesmit latiem un pēc trijiem mēnešiem tos vairs nevar uzvilkt. Dārgas ir arī drēbītes,” sacīja Patrika mamma Estere Jaudzeme un apstiprināja, ka ir vecāki, kuri visu nepieciešamo mazajiem nopērk lietoto apģērbu veikalos. Tā nepārprotami ir izeja, bet vai ģimenes, kurās aug viens, divi vai četri bērniņi, ir tiešām pelnījušas, ka mazos jau no bērna kājas jāpieradina pie tā, ka tieši dārdzības dēļ viņam jāvalkā panēsātas lietas.
“Labāk drēbītes nopērku retāk nekā gribētos, bet lai bērnam ir pašam savas. Es uzskatu, ka katrs bērns ir personība un viņam nav jāvalkā svešas lietas,” tā Estere Jaudzeme, bet citas mammas sprieda, ka labākā iepirkšanās ir veikalos cenu akciju laikā, ja vien kaut drusku var ietaupīt, tad bērnam vajadzīgo jādodas pirkt, piemēram, uz Vāciju.
“Braucām ciemos pie draugiem un Vācijā tiešām sapirkāmies Ernestam vajadzīgo. Tur jaunas un kvalitatīvākas drēbes ir daudz lētākas nekā mūsu veikalos,” sacīja Kristīne Timermane.
Un vecāku teiktajam neiebilda arī tirgotāji, sakot, ka mazāk vai vairāk, bet inflācijas zobs skar arī bērnu preču veikalus.
“Visvairāk pērk nepieciešamo- autiņbiksītes, bērnu pārtiku. Šomēnes cenas ir kāpušas. Apmēram par desmit procentiem. Tai pašai pamperu pakai jau cena ir paaugstinājusies par apmēram latu. Ar mammām jau runājam, preču izplatītāji mums savlaicīgi pasaka, kam cenas pieaugs, bet ir tā, ka vecāki ļoti vērtē, ko var, ko nevar nopirkt. Apģērbi tiešām ir dārgi, un apavus tirgojam pavisam maz, jo vecāki paskatās, ka tās kurpītes maksā gandrīz 30 latus, un nepērk,” situāciju vērtēja bērnu preču veikala “Bēbis” pārdevēja- konsultante Iveta Zelicka un piebilda, ka jūtams arī tas, ka vairāk iepērkas zīdainīšu mammas, bet, līdzko mazais tiek pāri gada vecumam, ienākumi sarūk un no patīkama prieka sagādāšanas sev un
bērnam ir jāatsakās.
Optimistiskākas prognozes izskanēja no rotaļlietu, grāmatu un kancelejas preču tirgotājiem.
“Lauku cilvēki ļoti skatās, kāda ir lelles, spēles vai kāda konstruktora cena. Viņi pērk lētāko, bet pārsvarā jau vecāki joprojām bērniem pērk labas mantas, ja nepieciešams, maksā arī pāris latus vairāk. Tomēr rotaļlietu cenas būtiski nemainās. Arī Ķīnā ražo kvalitatīvas mantas, un tām cena pat pazeminās, pieaug Vācijā un Somijā tapušajām. Manuprāt, neatbilstoši augstas cenas ir plaši reklamētajām mantām. Bērni grib un vecāki pērk, bet, ja jāizvēlas viens ponijs, kurš kustina galvu, vai par to pašu cenu desmit attīstošās spēles bērnam, tad vecākiem būtu jāpadomā,” sacīja veikala “Konkurents” īpašniece Ineta Ledauniece un piebilda, ka viņas veikalā pircēju skaits nesarūk, tas, iespējams, arī tāpēc, ka šie tirgotāji piedāvā ļoti plašu preču sortimentu.
Šajā gadā arī “Zvaigzne ABC” izdotajām grāmatām vēl cena nav kāpusi. Daudz grāmatu gada nogalē pirkts bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Grāmatu nama darbinieki spriež, ka uz viņu veikalu varbūt cilvēki nenāk tik bieži, bet, ja izdomāts, ka grāmatu vajag, tad to arī iegādājas.
“Pie mums ir pasaku grāmatiņas, kuras maksā zem lata. Bērni tiešām lūdzas, lai viņiem grāmatu nopērk, un parasti vecāki neatsaka. Arī kancelejas precēm- krāsām, zīmuļiem tagad cenas nav kāpušas. Ja salīdzina, cik šomēnes jau maksā siera kilograms, tad mūsu veikalā Cēsīs vēl noteikti var droši ienākt,” sprieda grāmatu nama “Zvaigzne ABC” vadītāja Saiva Kalniņa un piebilda, ka veikalā ik pa laikam grāmatas var iegādāties ar lielām atlaidēm, tad plaukti ļoti tukšojoties.
“Druva” sazinājās arī ar pilsētas sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūras darbiniekiem, lai izprastu, vai līdz ar straujo cenu kāpumu mainās arī trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits pilsētā. Izrādās, ka ir pat pretēja tendence. “Trūcīgas ģimenes statuss pilsētā ir pussimts ģimenēm, bet pārsvarā tie ir veci, vientuļi cilvēki vai pensionāri, kuru bērni neizprot šīs dzīves kārtību un nestrādā.
Fakti: Plānotais ģimenes valsts pabalsts nākamgad: * par 1. bērnu 10 lati (tagad 8) mēnesī; * par 2. bērnu – 12 lati (tagad 9,6) mēnesī; * par 3. bērnu – 16 lati (tagad 12,8) mēnesī; * par 4. un nākamajiem bērniem – 18 lati (tagad 14,4) mēnesī.
Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu nākamgad varētu tikt paaugstināta no 50 uz 75 latiem mēnesī.
Komentāri