VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) jau nokomplektējis vairāk nekā 100 brigādes, kas, iestājoties siltākam laikam, sāks masveida bedru remontu uz Latvijas autoceļiem,
preses konferencē informēja LAU valdes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš.
Lai varētu sākt masveida bedrīšu remontu, diennakts vidējai gaisa temperatūrai ir jāsasniedz plus pieci grādi.
Legzdiņš skaidroja, ka patlaban tā dēvētās avārijas bedres tiek remontētas ar auksto asfaltu, taču šāds remonts negarantē, ka jau drīzumā tajā pašā vietā neveidosies jauna bedre. Lai nodrošinātu, ka bedres neveidojas no jauna, to remontam ir nepieciešama bituma emulsija, kuras ražošana iespējama tikai pie plus grādiem.
Legzdiņš pieļāva, ka šogad kopējā remontējamo bedru platība uz Latvijas autoceļiem sasniegs pat 1,5 miljonus kvadrātmetru.
Savukārt VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) prognozē ievērojami mazāku remontējamo bedru kopplatību – 700 000 kvadrātmetru, šim mērķim izlietojot septiņus miljonus latu. Salīdzinājumam – 2009.gadā tika saremontēti 603 000 kvadrātmetru bedru par 7,4 miljoniem latu, bet 2008.gadā – 685 581 kvadrātmetrs bedru par 8,3 miljoniem latu.
LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže informēja, ka masveida bedru remonts uz Latvijas autoceļiem varētu sākties aprīļa vidū. Vienlaikus Pāže uzsvēra, ka par līdzekļiem, ko šogad plānots izlietot bedru remontam, varētu atjaunot ceļu segumu 100 kilometru garumā.
Savukārt Legzdiņš informēja, ka LAU līdz 1.jūnijam salabos bedres uz A klases autoceļiem, līdz 15.jūnijam tiks salabotas bedres uz B klases autoceļiem, bet bedres uz pārējiem ceļiem tiks salabotas līdz 1.jūlijam. Izņēmums ir tie ceļu posmi, kur bedres veidojas ne tikai pēc ziemas, bet visas sezonas laikā.
Arī satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien preses konferencē uzsvēra, ka avārijas bedres uz Latvijas autoceļiem tiks saremontētas laikā. Viņaprāt, patlaban nav tādi priekšnoteikumi, kas liecinātu, ka šogad remontējamo bedru skaits būs ievērojami lielāks nekā citus gadus.
Tomēr satiksmes ministrs pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā bīstamajos ceļu posmos tiks pieņemti ierobežojumi transportlīdzekļu satiksmei.
Tajā pašā laikā Gerhards uzsvēra, ka LAU ir veikusi nepieciešamos administratīvo izdevumu samazinājumus, lai šogad bedru remonta izmaksas tiktu samazinātas par 9%, un šogad varēs salabot par 12% vairāk bedru nekā iepriekšējā sezonā.
Satiksmes ministrs atgādināja, ka ceļu kvalitāti seguma nodrošināšanā liela loma ir arī pašvaldībām, kurām ir jāizvērtē savas prioritātēs un atbilstoši jārīkojas. “Pašvaldība var izvēlēties – miljonu novirzīt tūrismam vai ceļu seguma kvalitātes uzlabošanai. Tas ir atkarīgs no katras pašvaldības noteiktajām prioritātēm,” sacīja Gerhards.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru un kuras ir dziļākas par 50 milimetriem.
Par autoceļu seguma stāvokli ir atbildīgs to īpašnieks, kas var būt gan valsts, gan pašvaldība, gan privātpersona.
LVC pārraudzībā ir 20 178 kilometri ceļu, tajā skaitā 1653 kilometri galveno autoceļu, 5326 kilometri reģionālo autoceļu, 13 199 kilometri vietējo autoceļu. Lielākās daļas no LVC pārraudzībā esošajiem autoceļiem uzturēšanu veic LAU.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri