Pagājušajā trešdien nebija neviena, ceturtdienas rītābija seši- divus, trīs mēnešus veci suņa bērni, kuri meklē mājas un mīlošus saimniekus.
Augumā
raženākie pūkaiņi varētu būt īsspalvainā sanbernāra un lielāka sargsuņa krustojums. Veseli, uzticīgi, klusi, mazliet lempīgi. Kā kucēniem un sanbernāra atvasēm pienākas.
Turpat blakus skraidelē divi melnīši- puisītis un meitenīte. Ņipri, kad izaugs, varētu būt augumā līdz cilvēka pusstilbam. Pati jestrākā ir vēl viena maza kucīte, kurai jau nācies piedzīvot pirmās sāpes.
“Atnāca mamma un meitiņa. Mazais raud krokodila asaras, bet mamma saka: “Ņemiet sunīti, jo nespējam viņu pabarot. Labi jau, ka atnesa līdz patversmei, bet sāp vismaz diviem- kucēnam un bērnam, kurš suņuku jau mīl. Vai tad mamma, sunīti paņemot. j nezināja, cik krancīša uzturēšana izmaksās, vai nerēķinājās, ka tās ir rūpes un atbildība vismaz desmit gadu garumā? Vai tad nezināja, ka kucēni augot plēš čības? Būtu pareizi par to priecāties, jo visiem jāizaug, bet nevis teikt- mēs netiekam galā,” stāstīja Valmieras dzīvnieku patversmes darbiniece Dzintra Saulīte un neslēpa, ka ir cilvēki, kuru bezatbildībai nav robežu.
“Pat šurp atnāk, izvēlas sunīti, pēc laika atved atpakaļ. Kāpēc? Vairs nepatīk, vairs nevajag. Ne tā rej, ne tā sargā, ne tā ausis stāv. Skumji. Man liekas, labāk lai nenāk, gaidīsim tos, kuri nāks un bezgala sunīšus mīlēs,” tā Dzintra, bet patiesības labad gan jāsaka, ka 14 dienas, ko noteikumu kārtībā jātur pieņemtos kaķus un suņus patversmē, nav bezgalība. Ierasti Valmieras patversmē paklīdenīši un cilvēku ļaunprātības upuri tiekot turēti mēnesi.
“Ja nekā, tad nekā. Patversmes uzturēšana maksā dārgi. Valmieras pašvaldība patversmes darbam gadā piešķir 12 tūkstošus latu. Ar citiem novadiem līgumi nav slēgti. Piedāvājam pakalpojumu par konkrētu cenu. Izmanto. Taču izdevumu sanāk ļoti daudz- barošana, vakcinēšana, alga darbiniecei,” sprieda SIA ”Valmieras komunālā saimniecība” valdes priekšsēdētājs Helmūts Briežkalns.
Jāatgādina, ka dzīvnieku patversme Valmierā darbojas kopš 1996. gada.Gadā vidēji patversmē nonāk ap 70 suņi un arī daudz kaķu. Kaķīšiem diemžēl ļoti bieži tas ir arī ceļš uz citiem medību laukiem, bet no patversmes suņiem jaunus un labus saimniekus atrod vairāk nekā puse.
Informācija par Valmieras dzīvnieku patversmi pieejama interneta mājas lapā www.dzivniekupatversme.blogspot.com vai piezvanot pa tālruni darba dienās 64232093. Patversmes darbinieki vēlreiz atgādina, ka ikviens suns un kaķis, kurš paliek bez saimnieka un mājām, pēc tām ilgojas.
“Kādreiz jaunus saimniekus dabūja katrs kucēns, arī lielie suņi, pat kaķi. Tagad nekā. Laiks ir mainījies. Paldies, Vidzemes televīzijai, kurā vienmēr mūs parāda. Tā ir kaut neliela cerība. Šie seši mazuļi arī meklē mājas. Ceru, ka labi cilvēki atsauksies. Lai Lieldienas šiem kucēniem jau būtu
prieka pilnas,” tāds vēlējums no
Valmieras patversmes darbinieces Dzintras Saulītes.
Ilze Kalniņa
Komentāri