Baltijas ceļa atceres dienās, kas kultūras telpā “Esplanāde 2014” norisinājās 23. un 24.augustā, publicēšanai digitālajā arhīvā “Europeana 1989” tika digitalizētas 164 piemiņas lietas, informēja akcijas rīkotāju pārstāve Sanita Ozoliņa.
Eiropas digitālā bibliotēka “Europeana” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) aicināja Latvijas iedzīvotājus veidot Baltijas ceļa digitālo arhīvu. Divu dienu laikā savas piemiņas lietas ieradās digitalizēt ap 100 cilvēkiem. Viņu vidū bija viens no Baltijas ceļa organizētājiem Romualds Ražuks, māksliniece Džemma Skulme, politologs Veiko Spolītis un citi. Liecības, ko cilvēki vēlējās ievietot digitālajā arhīvā, bija visdažādākās – fotogrāfijas, avīžu raksti, lelle, piespraudes, valsts karogs, apģērbs, radio un fotoaparāti un daudzas citas.
Atceres dienās savāktais saturs tuvāko nedēļu laikā būs pieejams visiem interesentiem projekta “Europeana 1989” interneta vietnē “www.europeana1989.eu”.
“”Europeana” projekts ir labs iesākums gadu garajam ceļam pretī Baltijas ceļa divdesmit piektajai gadadienai 2014.gadā. Tā ir iespēja ikkatra mūsu atmiņām kļūt par daļu no Eiropas kopējās atmiņas. Tā ir iespēja atgādināt sev un citiem, ka 1989.gadā Latvijas un Baltijas brīvība un neatkarība nebija kāda nejauša dāvana, bet gan mūsu pašu pieprasīta un izcīnīta. Tā ir iespēja atgādināt, ka Baltijas ceļš bija ceļš uz vienotu Eiropu, izcils brīdis latviešu, igauņu un lietuviešu tautu vēsturē, izcils brīdis visas Eiropas vēsturē,” norāda projekta ” Europeana 1989″ vēstniece Latvijā Sarmīte Ēlerte.
Projekts “Europeana 1989” apkopo 1989.gadā Austrumeiropā un Centrāleiropā notikušo notikumu dalībnieku liecības, ar mērķi radīt digitālu arhīvu par revolucionārajiem notikumiem, kas mainīja Eiropu. Nākamgad apritēs 25 gadi kopš šiem notikumiem, tāpēc ikviens tiek aicināts iesaistīties digitālā arhīva izveidē, daloties ar saviem stāstiem, fotogrāfijām, video un skaņu ierakstiem.
Projekta “Europeana 1989” iniciators Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs, un muzejs “Europeana” un LNB aicina Baltijas ceļa dalībniekus digitalizēt savas piemiņas lietas arī pašiem un publicēt tās vietnē “www.europeana1989.eu/lv” jebkurā tiem ērtā laikā, jo kolekcija ir atvērta papildināšanai no interneta. Sagaidāms, ka projekta rezultātā tiks izveidots lielisks arhīvs, kuru varēs izmantot pētniecības, mācību un izklaides nolūkos.
“Baltijas ceļš” bija viena no lielākajām un miermīlīgākajām demonstrācijām pasaules vēsturē. 1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot vairāk nekā 600 kilometrus garu cilvēku ķēdi, kas savienoja trīs Baltijas valstis – Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas ceļa akcija ir iekļauta arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā “Pasaules atmiņa”.
LETA
Komentāri