Jaunais arhitekts, cēsnieks Māris Bārdiņš prezentēja diplomdarbu „Sporta komplekss pasaules čempionātam biatlonā Priekuļos”. Cēsu novada un Priekuļu novada speciālisti, kā arī citi interesenti tika iepazīstināti ar pārsteidzošu vīziju par slēpošanas – biatlona kompleksa nākotni.
Projekta galvenais objekts ir ēka kā komunikāciju tilts starp Priekuļiem un biatlona stadionu. Tā kopējais garums ir 800 metru, tā sākas pie Priekuļu tehnikuma stadiona un stiepjas līdz tagadējam biatlona kompleksam. Ēka kalpo ne tikai nokļūšanai biatlona stadionā, bet tajā vairākos stāvos izvietota viesnīca un citas nepieciešamās telpas. Arī pati stadiona izbūve iecerēta ļoti moderna, iekļaujot visu infrastruktūru, kas nepieciešamas A līmeņa bāzei.
Darba autors atzina, ka projektēt biatlona stadionu nav bijis viegli: „Kad izvēlējos tēmu, nedomāju, ka tas būs tik sarežģīti. Sapratu, ka tas ir ļoti komplicēti, tāpēc konsultējos ar zinošiem cilvēkiem, apmeklēju bāzi Otepē Igaunijā. Kad bija ievākts pietiekami daudz zināšanu, sāku projektēšanu. Tā ilga divus gadus. Ar rezultātu esmu apmierināts, kopējais tēls ir arhitektoniski izteiksmīgs, interesants un inovatīvs. Svarīgi, ka panākts, lai būve atbilstu augstākās kategorijas prasībām.” Latvijas Biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš atzina, ka ir pārsteigts par redzēto: „Avangardisks un moderns projekts. Droši varu teikt, ka pasaulē tāda biatlona stadiona nav, šis ir ļoti oriģināls risinājums. Visas prasības, lai varētu sarīkot pasaules čempionātu, ir respektētas un iestrādātas projektā.” Cēsu Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Gunārs Dumbris ir gandarīts, ka tieši Priekuļu sporta komplekss tika izvēlēts par projektēšanas objektu: „Šī ir ļoti drosmīga iecere, bet uz to jāraugās ar nākotnes acīm. Protams, ka šāda būve netaps tuvākajos gados, bet attīstības vīzija var kalpot kā mērķis, uz kuru virzīties. Varam sākt ar mazumiņu, tad soli pa solim doties uz priekšu.” Diplomdarba vadītājs Andris Vītols uzsvēra, ka katra arhitektūra tiek piemērota vietējiem apstākļiem. Šajā gadījumā noteicošā bijusi grava, rezultātā tapis šis tilts – ēka, kas ne tikai lieliski iekļaujas šajā vietā, bet ir maksimāli saudzīgs dabai. M. Bārdiņš piebilda, ka ideja ļauj daudziem tūkstošiem līdzjutēju nokļūt uz sacensībām: „Projektēšanā bija jāņem vērā, ka biatlona stadions ieslēgts Vaives upes ielejā. Šis ir risinājums, kā nodrošināt cilvēku sekmīgu nokļūšanu, turklāt, saudzējot vidi.” Jaunais arhitekts rosināja skatīties plašākā un tālākā nākotnē, šajā vietā radot vidi, kas veicina veselīgu un aktīvu dzīves veidu. Nākotnes vīzija – varētu veidot plašu sporta centru dažādu sacensību norisei, daudzveidīgām aktīvās atpūtas iespējām, kas piesaistītu tūristus un būtu pieejams vietējiem iedzīvotājiem.
„Saprotu, ka tā ir tikai vīzija, bet tā varētu kļūt par spēcīgu stimulu Priekuļu un Cēsu attīstībai. Labs piemērs ir Otepe, kur sporta bāze darbojas veiksmīgi, to treniņiem izmanto lielvalstu izlases. Ja arī Latvijā būtu A kategorijas biatlona stadions, tas ļautu sadarboties ar Otepi starptautisku sacensību rīkošanā,” uzsvēra A. Vītols.
Šis projekts – vīzija tika uzdāvināts abu novadu pašvaldībām, lai gaidītu laiku, kad varētu ķerties pie tā realizācijas. Jānis Gabrāns
Komentāri