Biznesa ideju konkursā “Cēsīs var” aizvadītajā rudenī skatītāju simpātiju balvu saņēma Ilze Dumbre un viņas uzņēmums “AUD”. Patiesībā jau pats nosaukums pastāsta, ar ko I. Dumbre nodarbojas – ar aušanu. Šobrīd viņas darba vieta ir koprades mājā “Skola6”, Ilzes stelles novietotas telpā, kurā darbojas arī citas biznesa uzsācējas. Audēja steidz paskaidrot, ka viņas darbs nav klasisko tautas tērpu darināšana, bet pašas austs, kvalitatīvs apģērbs, jo šajā nišā Latvijā piedāvājums mazs. “Vēlos popularizēt aušanas mākslu, to, ka cilvēki šādos apģērbos var izskatīties moderni,” saka Ilze.
Viņa ir sava uzņēmējdarbības ceļa pašā sākumā, jo darbību sākusi oktobrī, kad saņēmusi stelles. Tagad top audumi, no kuriem pati šūs tērpus, ko vasarā cer realizēt. “Tad redzēšu, vai esmu trāpījusi ar savu izvēli”, saka I. Dumbre.
Jautāta, kad rodas ideja būt uzņēmējai, viņa stāsta, ka aušana aizrāvusi kopš pamatskolas, kad to apguvusi skolēnu interešu centra aušanas pulciņā: “Tagad, dzīvojot mājās ar bērniem, pamanīju sludinājumu, ka pārdod stelles. Tā kā mājas pagrabstāvā bija brīva vieta, nodomāju, ka gribu tās. Nopirku, sāku apmeklēt aušanas pulciņu Amatu mājā, lai atsvaidzinātu prasmes, un sapratu, ka gribu ar to nodarboties nopietnāk, gribu aust un darīt prieku citiem. Parunāju ar cilvēkiem, gandrīz visi atzina, ka labprāt izvēlētos apģērbu no nerūpnieciski austa materiāla. Tad sapratu, ka tā būs mana izvēle.
Manuprāt, biznesa pamatā ir atrast to, kas patīk, kas tuvāk sirdij. Ar aušanu nevar nodarboties, ja tā nepatīk. Ja mājās mazi bērni, nevaru no astoņiem līdz pieciem būt darbā, toties varu nākt aust, kad brīvs brīdis. Neesmu no tām, kas var sēdēt, neko nedarot.
Vēl kāds iemesls. Man aug meitiņa, kurai arī gribu iemācīt kaut ko, kas paliks no manis, ko citi nemācēs. Aušana ir šāds amats, un man liekas, ir jauki, ja meitai varu to iemācīt un viņa varēs sev noaust tērpu. Man tas patīk, ceru, ka patiks arī meitai. Aust – tā ir patriotiska sajūta, jo aušanas prasmes nāk no senatnes. Man patīk, ka varu šo saiknīti turpināt. Tā ir sava veida sūtība.”
Pagaidām audēja visu dara viena, top audums, drīz ķeršoties pie šūšanas. Šīs iemaņas esot apguvusi Rīgā, mācoties “Burdas” skolā. Mācījusies arī uzņēmējdarbību. Visas iemaņas saliekot kopā, Ilze nonākusi līdz savam biznesam.
“Saprotu, ka pirmais būs testa gads, tāpēc visu daru pati,” saka I. Dumbre. “Ja redzēšu, ka ir pieprasījums, vairāk koncentrēšos uz aušanu un piesaistīšu kādu šuvēju, lai process notiek ātrāk. Saprotu, ka tas nav bizness, kas tūlīt dos peļņu. Pašreiz notiek ieguldīšana un pieredzes uzkrāšana. Labi, ka jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja piedalīties konkursos un saņemt atbalstu, sākumā tas ir ļoti noderīgs. Ja saņem šādu atbalstu, tas nozīmē, ka mana iecere ir novērtēta un atzīta par labu.
Protams, dažkārt uznāk šaubas – vai daru pareizi. Tad labi, ka esmu te, “Skola6″, jo citi uzreiz uzmundrina, ka viss būs labi. Ja strādātu viena mājās, iespējams, būtu grūtāk. Apzinos, ka galvenais ir nepadoties, lai būtu dzinulis turpināt. Jāpiestrādā pie motivācijas, jātiecas uz izvirzīto mērķi.”
Jaunā uzņēmēja atzīst, ka svarīgi strādāt pie atpazīstamības, lai cilvēki zinātu, ka ir arī tāds uzņēmums “AUD”, kurā var pasūtīt rokām austus audumus, no tā darinātus tērpus. Tāpēc viņa cenšas papildināt zināšanas arī mārketingā, citās noderīgās jomās. Pieteikusies Vidzemes inkubatora pirmsinkubatora programmai, tā arī došot noderīgu informāciju, zināšanas.
“Ikvienam, arī uzņēmējam, visu laiku jāmācās. Mana aušanas skolotāja bija Rudīte Platā, joprojām sazināmies, prasu padomu, viņa dažreiz atnāk palīgā. Ir labi, ja ir padomdevējs, pie kura varu mācīties, jo gribu šo jomu izprast arvien dziļāk,” atzīst Ilze.
Zināms, ka roku darbs īpaši tiek novērtēts attīstītajās Rietumvalstīs, kur vajadzētu būt labam noietam, taču jaunā uzņēmēja saka, ka vispirms tomēr gribot pamēģināt savu preci pārdot Latvijā. Pieredze rādot, ka iedzīvotājiem patīk rokām austas lietas. Vasarā Cēsīs notikušajā netradicionālajā slēpojumā “Ziedošās slēpes” startējusi tautastērpā, un pēc finiša nepazīstama sieviete nākusi klāt, vēloties uzzināt, kur tērps dabūts. Kad noskaidrojusi, ka tas pašas Ilzes gatavots, uzreiz paņēmusi kontaktus un solījusi meklēt, kad būšot tāda vajadzība. Tas pierāda, ka svarīgi būt īstajā vietā un pat it kā nesasaistītā pasākumā var atrast potenciālos klientus.
Taču uzņēmēja darbojas ne tikai ar aušanu, tērpu darināšanu, bet vada arī pērļošanas nodarbības, citus ar aušanu, šūšanu saistītus kursus, jo patīkot darbs ar cilvēkiem. Šobrīd sāksies vēl kāda interesanta iecere. “Sagatavoju stelles darba kārtībā, jo divas sievietes izteikušas vēlmi noaust sev tautastērpus. Man jau bija doma ko tādu piedāvāt, taču interesentes uzradās pašas. Tagad visu sagatavošu, viņām atliks tikai aušanas process, kas gan būs jāpaveic noteiktā termiņā. Būšu tuvumā, lai gadījumā, ja kāda kļūme, varu palīdzēt. To var saukt par darba plānošanu – kamēr šūšu tērpus no pašas izaustā auduma, stelles tiks noslogotas,” saka I. Dumbre.
Komentāri