Svētdiena, 19. janvāris
Vārda dienas: Andulis, Alnis

Aušana kļūst par biznesu

Jānis Gabrāns
11:26
02.02.2017
44
Ilzedumbra Fotomarta 1

Biznesa ideju konkursā “Cēsīs var” aizvadītajā rudenī skatītāju simpātiju balvu saņēma Ilze Dumbre un viņas uzņēmums “AUD”. Patiesībā jau pats nosaukums pastāsta, ar ko I. Dumbre nodarbojas – ar aušanu. Šobrīd viņas darba vieta ir koprades mājā “Skola6”, Ilzes stelles novietotas telpā, kurā darbojas arī citas biznesa uzsācējas. Audēja steidz paskaidrot, ka viņas darbs nav klasisko tautas tērpu darināšana, bet pašas austs, kvalitatīvs apģērbs, jo šajā nišā Latvijā piedāvājums mazs. “Vēlos popularizēt aušanas mākslu, to, ka cilvēki šādos apģērbos var izskatīties moderni,” saka Ilze.

Viņa ir sava uzņēmējdarbības ceļa pašā sākumā, jo darbību sākusi oktobrī, kad saņēmusi stelles. Tagad top audumi, no kuriem pati šūs tērpus, ko vasarā cer realizēt. “Tad redzēšu, vai esmu trāpījusi ar savu izvēli”, saka I. Dumbre.

Jautāta, kad rodas ideja būt uzņēmējai, viņa stāsta, ka aušana aizrāvusi kopš pamatskolas, kad to apguvusi skolēnu interešu centra aušanas pulciņā: “Tagad, dzīvojot mājās ar bērniem, pamanīju sludinājumu, ka pārdod stelles. Tā kā mājas pagrabstāvā bija brīva vieta, nodomāju, ka gribu tās. Nopirku, sāku apmeklēt aušanas pulciņu Amatu mājā, lai atsvaidzinātu prasmes, un sapratu, ka gribu ar to nodarboties nopietnāk, gribu aust un darīt prieku citiem. Parunāju ar cilvēkiem, gandrīz visi atzina, ka labprāt izvēlētos apģērbu no nerūpnieciski austa materiāla. Tad sapratu, ka tā būs mana izvēle.

Manuprāt, biznesa pamatā ir atrast to, kas patīk, kas tuvāk sirdij. Ar aušanu nevar nodarboties, ja tā nepatīk. Ja mājās mazi bērni, nevaru no astoņiem līdz pieciem būt darbā, toties varu nākt aust, kad brīvs brīdis. Neesmu no tām, kas var sēdēt, neko nedarot.

Vēl kāds iemesls. Man aug meitiņa, kurai arī gribu iemācīt kaut ko, kas paliks no manis, ko citi nemācēs. Aušana ir šāds amats, un man liekas, ir jauki, ja meitai varu to iemācīt un viņa varēs sev noaust tērpu. Man tas patīk, ceru, ka patiks arī meitai. Aust – tā ir patriotiska sajūta, jo aušanas prasmes nāk no senatnes. Man patīk, ka varu šo saiknīti turpināt. Tā ir sava veida sūtība.”

Pagaidām audēja visu dara viena, top audums, drīz ķeršoties pie šūšanas. Šīs iemaņas esot apguvusi Rīgā, mācoties “Burdas” skolā. Mācījusies arī uzņēmējdarbību. Visas iemaņas saliekot kopā, Ilze nonākusi līdz savam biznesam.

“Saprotu, ka pirmais būs testa gads, tāpēc visu daru pati,” saka I. Dumbre. “Ja redzēšu, ka ir pieprasījums, vairāk koncentrēšos uz aušanu un piesaistīšu kādu šuvēju, lai process notiek ātrāk. Saprotu, ka tas nav bizness, kas tūlīt dos peļņu. Pašreiz notiek ieguldīšana un pieredzes uzkrāšana. Labi, ka jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja piedalīties konkursos un saņemt atbalstu, sākumā tas ir ļoti noderīgs. Ja saņem šādu atbalstu, tas nozīmē, ka mana iecere ir novērtēta un atzīta par labu.

Protams, dažkārt uznāk šaubas – vai daru pareizi. Tad labi, ka esmu te, “Skola6″, jo citi uzreiz uzmundrina, ka viss būs labi. Ja strādātu viena mājās, iespējams, būtu grūtāk. Apzinos, ka galvenais ir nepadoties, lai būtu dzinulis turpināt. Jāpiestrādā pie motivācijas, jātiecas uz izvirzīto mērķi.”

Jaunā uzņēmēja atzīst, ka svarīgi strādāt pie atpazīstamības, lai cilvēki zinātu, ka ir arī tāds uzņēmums “AUD”, kurā var pasūtīt rokām austus audumus, no tā darinātus tērpus. Tāpēc viņa cenšas papildināt zināšanas arī mārketingā, citās noderīgās jomās. Pieteikusies Vidzemes inkubatora pirmsinkubatora programmai, tā arī došot noderīgu informāciju, zināšanas.

“Ikvienam, arī uzņēmējam, visu laiku jāmācās. Mana aušanas skolotāja bija Rudīte Platā, joprojām sazināmies, prasu padomu, viņa dažreiz atnāk palīgā. Ir labi, ja ir padomdevējs, pie kura varu mācīties, jo gribu šo jomu izprast arvien dziļāk,” atzīst Ilze.

Zināms, ka roku darbs īpaši tiek novērtēts attīstītajās Rietumvalstīs, kur vajadzētu būt labam noietam, taču jaunā uzņēmēja saka, ka vispirms tomēr gribot pamēģināt savu preci pārdot Latvijā. Pieredze rādot, ka iedzīvotājiem patīk rokām austas lietas. Vasarā Cēsīs notikušajā netradicionālajā slēpojumā “Ziedošās slēpes” startējusi tautastērpā, un pēc finiša nepazīstama sieviete nākusi klāt, vēloties uzzināt, kur tērps dabūts. Kad noskaidrojusi, ka tas pašas Ilzes gatavots, uzreiz paņēmusi kontaktus un solījusi meklēt, kad būšot tāda vajadzība. Tas pierāda, ka svarīgi būt īstajā vietā un pat it kā nesasaistītā pasākumā var atrast potenciālos klientus.

Taču uzņēmēja darbojas ne tikai ar aušanu, tērpu darināšanu, bet vada arī pērļošanas nodarbības, citus ar aušanu, šūšanu saistītus kursus, jo patīkot darbs ar cilvēkiem. Šobrīd sāksies vēl kāda interesanta iecere. “Sagatavoju stelles darba kārtībā, jo divas sievietes izteikušas vēlmi noaust sev tautastērpus. Man jau bija doma ko tādu piedāvāt, taču interesentes uzradās pašas. Tagad visu sagatavošu, viņām atliks tikai aušanas process, kas gan būs jāpaveic noteiktā termiņā. Būšu tuvumā, lai gadījumā, ja kāda kļūme, varu palīdzēt. To var saukt par darba plānošanu – kamēr šūšu tērpus no pašas izaustā auduma, stelles tiks noslogotas,” saka I. Dumbre.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārsteidzošā sēņu pasaule

00:00
19.01.2025
13

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos. “Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm […]

Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

00:00
18.01.2025
36

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, […]

Priekuļi. Redzēt attīstību un uzlabot ikdienu

00:01
17.01.2025
70

Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos […]

Lācenes Ilzītes jubileja atzīmēta savējo pulkā

00:00
17.01.2025
36

“Apskatīju iepriekšējo jubileju bildes, kāda izskatījusies torte. Tās gleznojumi ir    līdzīgi, jo kārumi jāsaliek tā, lai jubilāre dāvanu uzreiz    neizjauc, bet ēd lēnām un skaisti. Tortē ir lasis un citas zivis, krabju nūjiņas,    rieksti, ogas, kartupeļu biezputra, liellopu kuņģīši, medus. Cienastā bija arī āboli,” pastāsta zvērkope, par lācenes Ilzītes mammu dēvētā Velga […]

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
56

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
106

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
69
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
26
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
24
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
25
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
29
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi