Pēc Veselības ministrijas (VM) darba grupas lēmuma Madonas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ierindojas starp augstākā līmeņa lokālajām slimnīcām, informēja VM pārstāve Egita Pole.
Savukārt Alūksnes, Krāslavas un Preiļu slimnīcas iekļautas zemākajā lokālo slimnīcu līmenī. Izveidojusies arī slimnīcu grupa – Ogres rajona slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Tukuma slimnīca, Jūrmalas slimnīca – kas pēc kritērijiem atrodas starp šiem līmeņiem un kurām, attiecīgi izpildot vai neizpildot noteiktās prasības, būs iespēja pievienoties vienai vai otrai lokālo slimnīcu grupai.
Lielākās izmaiņas, kas plānotas no šā gada 1.jūlija, saistītas ar slimnīcu pakalpojumu apmaksas tarifu sadalīšanu “ķirurģiskajos” un “terapeitiskajos”, turpmāk diferencējot to apmaksu atbilstoši reālajām izmaksām, uzsver VM.
Papildus, izvērtējot sniegtās medicīniskās palīdzības līdzšinējo apjomu, specifiku un tendences, turpmāk plānots no valsts budžeta apmaksāt nepieciešamo obligāti nodrošināmo personālu. Atsevišķās ārstniecības iestādēs tas atbilst šā brīža personāla nodrošinājumam, bet daļā minēto iestāžu to vadībai būs jāmaina personāla noslodzes plāns dienas un nakts stundās.
Visās lokālajās slimnīcās no 1.jūlija valsts pēc tāmes principa 24 stundu režīmā septiņas dienas nedēļā apmaksās trīs ārstu speciālistu – internista, ķirurga/traumatologa un anesteziologa – darbu. Tajās slimnīcās, kuras apņemsies nodrošināt dzemdību palīdzību, būs jānodrošina arī ginekologa-dzemdību speciālista, pediatra (neonatologa) un vecmātes diennakts pieejamība.
Savukārt traumpunkti turpmāk tiks saukti par “speciālā medicīniskas palīdzības (SPM) punktiem”, arī visi desmit analizētie punkti turpinās darbu 24 stundu režīmā septiņas dienas nedēļā un pirmā līmeņa SMP punktā būs pieejams viens ārsts (internists) un viena māsa, otrā līmeņa – divi ārsti speciālisti ķirurgs/traumatologs un internists, viena māsa dienas laikā, savukārt nakts laikā viens ārsts un viena māsa. Trešā līmeņa SMP punktā būs trīs ārsti speciālisti un divas māsas dienā, bet naktī – divi ārsti un viena māsa nakts laikā.
Par speciālistu skaita nodrošinājumu nosacīti dienas un nakts darba laikā – 16 un 8 stundas vai 14 un 10 stundas – varēs lemt ārstniecības iestādes vadība atbilstoši reālajai pacientu plūsmai. Vienlaikus, izvērtējot pacientu skaitu un apmeklējumu dinamiku diennakts laikā, personāla skaits SMP punktos tiek pielāgots pacientu plūsmai, kas nozīmē, ka ārstu skaits būs lielāks tad, kad ir lielāks pacientu pieplūdums.
SMP punkti Saulkrastu slimnīcā (piecus sezonas mēnešus), Bauskas slimnīcā un Rīgas rajona slimnīcā Siguldā (astoņus sezonas mēnešus) turpmāk strādās kā augstākā līmeņa SMP punkti. Saldus medicīnas centrā, Limbažu slimnīcā, Aizkraukles slimnīcā, Rīgas 1.slimnīcā, Ludzas slimnīcā un Rīgas rajona slimnīcā Siguldā (četrus sezonas mēnešus) kā otrā līmeņa, bet SMP punkti Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā, Priekules slimnīcā, Saulkrastu slimnīcā (septiņus sezonas mēnešus) kā zemākā līmeņa SMP punkti.
“Svarīgākā ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem, ko vēlamies sniegt – medicīniskā palīdzība visur, kur tā bija pieejama līdz šim, būs arī turpmāk 24 stundas diennaktī,” norāda darba grupas vadītājs Juris Bundulis, uzsverot, ka darba grupas ierosinātās izmaiņas un ministrijas izstrādātie grozījumi normatīvajā regulējumā galvenokārt attiecas uz ārstniecības iestāžu darba organizāciju un finansēšanas kārtību.
Šodien plkst.15 darba grupa sanāks uz pēdējo sanāksmi, kurā VM iepazīstinās darba grupas, slimnīcu un arī pašvaldību pārstāvjus ar ministrijas veiktajiem aprēķiniem un to rezultātā izstrādātajiem lokālo slimnīcu un traumpunktu turpmākās darbības principiem.
Grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kas ietvers lokālo slimnīcu un SMP punktu turpmākās darbības kārtību, plānots ceturtdien, 19.maijā, izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam noteikumi vēl būs jāapstiprina valdībā.
Jaunā kārtība ļaus uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, kā arī noteiks objektīvus kritērijus turpmākai ārstniecības iestāžu darbībai un iestādes sniegtās palīdzības klāstam, uzskata VM speciālisti. Tādējādi veselības nozares finansējums tiks izmantots racionālāk, ļaujot palielināt ambulatoro konsultāciju apjomu pie ārstiem speciālistiem attiecīgajās ārstniecības iestādēs.
Tomēr, neskatoties uz plānotajiem uzlabojumiem ārstniecības pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, darbs pie slimnīcu darbības kvalitātes pilnveides ir turpināms. Ministrijā darbu līdz oktobrim turpina darba grupa, kas izstrādā slimnīcu sniegto pakalpojumu kvalitātes rādītājus, kurus plānots ieviest nākamajā gadā. Tāpat jau tuvākajā laikā tiks ieviesta programma ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanai, nākotnē atslogojot slimnīcu sektoru no pacientiem, kuriem vislabāk var palīdzēt ģimenes ārsti.
Papildus jāturpina uzsāktais darbs, lai stiprinātu pašvaldību lomu primārajā veselības aprūpē un veselības veicināšanā, uzlabotu personāla piesaistes iespējas ārstniecības iestādēs reģionos, jāpārskata cilvēkresursu attīstības iespējas, kā arī jāvērtē veselības aprūpes pakalpojumu reģionalizācijas iespējas, uzsver VM.
LETA
Komentāri