Arī Līga Strazdiņa ir Rāmuļu pamatskolas skolotāja, kura ikdienas darbā ir saistīta ar skolēniem no 1. līdz 3. klasei. Taču sarunā ar skolotāju Līgu akcentu likām uz to, ko nozīmē būt mammai – skolotājai un savu mazbērnu audzinātājai .
“Man ir trīs lieli bērni – meita Sandra, dēli Artis un Mareks, kā arī divi jauki mazbērni – Kitija un Artūrs. Šajā skolā mācījies ir tikai jaunākais dēls Mareks. Taču bērniem ne reizi vien nācās izjust, ko nozīmē, ka mamma ir skolotāja. Apzinos, ka kādreiz savas skolas problēmas esmu uzlikusi arī uz viņu pleciem. Bet vienmēr centos savas skolas rūpes un raizes ielikt darbā. Mājās man ir lopi, saimniecība un dārzs,” stāsta Līga, bet nenoliedz, ka vienmēr jau ir bijis nemiers, kā bērni uzvedīsies, ko teiks citi. Jo tas, ka mamma ir skolotāja, uzliek noteiktu nastu.
“Kad dēls mācījās šajā skolā, gadījās situācijas, ja viņš izdarīja kādu blēņu, citi uzreiz spicēja ausis – kas tagad būs? Ko viņam teiks? Viņš jau skolotājas dēls… Bet skolotāju bērns jau vienmēr dabū dubulti – vispirms brāzienu skolā un tad vēl mājās. Neteikšu, ka man bijušas lielas problēmas, audzinot savus bērnus. Esam kopā gājuši, strādājuši un runājuši. Arī lauku vide mums devusi labestību,” atzīst skolotāja Līga.
“Esmu vecmāmiņa, skolotāja un audzinātāja savai mazmeitiņai. Kad viņai kāds prasa, kā gājis skolā, viņa atbild: “Ome ir latviešu valodas skolotāja – tas ir vāks. Ome māca arī matemātiku – tas ir dubults vāks. Ome ir audzinātāja – trīskāršs vāks.” Bet Kitija ir labestīga un klasē ar visiem kontaktējas. Man nav problēmu, ka esmu viņai audzinātāja. Bērni jau dažreiz saka: “Kitijai ir augstāka balle, jo viņu mājās papildus sagatavo!” Bet viņa dara to, ko visi. Ja rodas domstarpības – ļauju bērniem salīdzināt darbus, lai redz, ka viss ir godīgi,” stāsta Līga un piebilst, ka tā gan reti gadās.
Komentāri