Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Audzē rudens karalienes – dālijas

Kristīne Lāce
20:59
22.09.2020
17
Maija Breiksa 1

Pazīstamie dāliju audzētāji Maija un Ēvalds Breikši no Valmieras puses, Beverīnas novada Kauguru pagasta, dāliju izstādē Dabas muzejā Rīgā pirmo reizi parādīja arī pašu selekcionētās šķirnes.

“Druvas” lasītājiem Maija Breik­ša stāsta, ka viņas sapnis ir radīt jaunas dāliju šķirnes. Paš­reiz izveidotas astoņas. “Nevar zināt, vai tās „aizies tautās”, jo tikai nākamgad būs rezultāts. Mums pašiem šķiet, ka visas ir izdevušās bezgala skaistas, bet varbūt tikai dažas cilvēki ņems pretim,” smaidot atklāj puķkope.

Dāliju ziedi ir koši un ļoti skaisti akcenti jebkurā dārzā. Maijas un Ēvalda Breikšu kolekcijā ir vairāk nekā 200 šķirņu dāliju. Viņi savulaik audzējuši tulpes, bet kopš 1990.gada abi aizrāvušies ar dālijām. Gadiem ejot un saprotot, ka tas kļūst aizvien nopietnāk, nodibinājuši firmu SIA “Tubera”. “Sākumā tas bija tikai mūsu hobijs. Strādājām katrs savā darbā un vakaros kopām puķes. Nopietnāk šai tik interesantajai nodarbei sākām pievērsties 1993.gadā. Tolaik vairumtirdz­niecībā nebija pieejami vietējo dāliju gumi, tikai importa ar sliktāku kvalitāti. Dārzkopji bija neapmierināti, un mēs ar vīru nospriedām, ka varētu pamēģināt. Sākām audzēt un izplatīt dālijas pa Latviju lielākos daudzumos. Bijām diezgan jauni, spēka pietika, tā jau vairāk nekā 20 gadus kopjam un lolojam mūsu dālijas,” stāsta Maija.

Ja agrāk dālijas aizņēmušas hektāru no piederošās zemes, tad Maija un Ēvalds kopj ceturto daļu hektāra. Šogad abi dāliju entuziasti izvērtējuši, ka stādāmā materiāla audzēšanu liks nostāk un nodarbosies ar selekciju. “Gadu gaitā no daudzām dālijām, kas nav atbildušas mūsu vēlmēm, esam atteikušies. Kolekcija tiek atjaunota un papildināta katru gadu. Tajā ir gan pašmāju audzētāju izveidotās šķirnes, gan jaunumi, kas lielākoties tiek iegādāti no Eiropas un Amerikas dāliju audzētavām,” atklāj Maija.

Maija un Ēvalds atzīst, ka dālija ir pacietīga puķe, lielas slimības un kaitēkļi to neaiztiek. Bet, protams, lai dālijas priecētu ar skaistiem ziediem, tās jāapčubina, par tām jārūpējas. Tomēr dažas dāliju šķirnes mēdzot būt arī cimperlīgākas un ir pat sakaitinājušas Maiju. “Vēlā šķirne ‘My Hero’, kura nāk no Amerikas kolekci­onāriem, šogad dārzā negrib ziedēt. Pagājušajā gadā es to stādīju siltumnīcā, un uz izstāžu laiku jau bija uzziedējusi, bet šogad nekā. Pumpuru ir daudz, bet nezied,” stāsta Maija.

Katrs, kurš audzējis dālijas, zina, cik daudz pūļu prasa gumu saglabāšana. “Visvairāk darba ir rudenī, novācam no tīruma un iepakojam ziemas guļai. Saimnie­cības mājā mums ir pielāgotas telpas uzglabāšanai, tajā tiek uzturēta nepieciešamā temperatūra un mitrums. Kad dālijas ieziemotas, gandrīz katru dienu aizeju paskatīties, vai ar tām viss kārtībā. Un tā līdz februāra beigām, kamēr dālijas atpūšas,” stāsta Maija.

Uz jautājumu, kā tiek sadalīti dāliju audzēšanas pienākumi, Maija atbild: “Bez vīra neko neizdarītu. Sievietei vienai tādus dārza darbus grūti padarīt. Šobrīd abi esam pensijas vecumā, laika mums pietiek. Spraudenīšu audzēšana un šķirņu nosaukumu sakārtošana ir mans pienākums, bet vīrs dara zemes lietas: ar, kultivē utt. Kopīgi mēs skatāmies un novērtējam augus – kuri pašiem patīk un kurus laidīsim tirgošanā.”

Puķkopji labprāt uzņem arī apmeklētājus un dalās zināšanās ar citiem audzētājiem. “Mēs esam atvērti arī dažādiem piedāvājumiem. Nesen mums pieteicās ciemos ekskursanti, atbrauca ar diviem lieliem autobusiem. Cilvē­kiem ir interese, grib aplūkot skaistās un dažādās dālijas savām acīm. Ja kāds audzētājs palūdz vai pajautā padomu, nekad neatsakām. Dalāmies ar to, ko zinām,” smaidot atklāj Maija.

Cilvēku gaumes ir dažādas, bet kādas dālijas patīk pašai audzētājai? Maija stāsta: “Citiem patīk dālijas ar lielajiem ziediem, man ne visai, vairāk patīk tās neparastās, ūdensrožu tipa. Dālijas iedalās vairākās grupās: dekoratīvās, kaktusu, ūdensrožu, lodveida, ane­moņu un citas. Mēs ar vīru strā­dājam, lai no katras grupas būtu pieejamas pa vairākām šķirnēm un cilvēkam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
88

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
105

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi