To, ka tādi pastāv, atklāja jau arheoloģiskajos izrakumos 1980.gadā. Tagad nolemts šo Cēsu vēstures sākuma posmu iezīmēt dabā, lai to varētu redzēt arī cēsnieki un tūristi. Kā informēja Cēsu domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks, šie darbi norit Pils parka nogāžu nostiprināšanas un apzaļumošanas projekta 3.kārtas ietvaros.
“Redzot, ka sekmīgi veikti pirmo divu kārtu darbi, Latvijas vides aizsardzības fonds piešķīra finansējumu arī darbiem Riekstu kalnā. Kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu atvēlēti 18 tūkstoši latu. Par šo naudu iecerēts izveidot celiņus, lai cilvēki ērti varētu tikt kalnā. Uzstādīs arī informatīvo stendu par Riekstu kalnu un Pils parku. Veiksim Riekstu kalna nogāžu nostiprināšanu, bet galvenais, dabā tiks iezīmēta šī pilsētas vēsturē nozīmīgā daļa – pirmās pils pamati,” stāsta J. Sirlaks.
Mūra pamatus izdevās atrast tikai pēc vairāku dienu kontrolrakumiem. Plašus arheoloģiskos izrakumus te nav paredzēts veikt, darbi notiks tikai tajās vietās, kas izpētītas jau pirms 25 gadiem. Toreiz darbus Riekstu kalnā vadīja arheologs Jānis Apals, kurš arī tagad bija klāt mūra fragmentu atsegšanā. Viņš atzina, ka šī ir unikāla vēstures liecība, jo Riekstu kalnā atradusies viena no pirmajām trim mūra pilīm Latvijā. Pēc Livonijas ordeņa pils uzbūvēšanas Riekstu kalnā bijis priekštilta nocietinājums.
